2003.–2005. gada pētījuma rezultāti

Rezultāti 2003.–2005. gadā veiktajam pētījumam par pupuķu izplatību, skaitu un biotopu izvēli Latvijā

2005. gada jūnijā pabeigts pirmais pupuķu pētījums Latvijā. Tas uzsākts 2003. gadā ar nolūku novērtēt Latvijas pupuķu populācijas lielumu, noskaidrot to izplatību un raksturot biotopu izvēli. Pētījuma ietvaros ievākti un apkopoti visi pieejamie dati par pupuķu novērojumiem 2000.–2004. gadā. Par pamatu izmantoti Latvijas ligzdojošo putnu atlanta dati, kam būtisku papildinājumu deva no iedzīvotājiem saņemtā informācija, atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļos publicēto aicinājumu ziņot par pupuķu novērojumiem. Aptaujas dalībnieku sarakstu skatīt šeit.

Izplatība

Pupuķu mūsdienu izplatības noskaidrošanai par pamatu ņemti otrā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta(2000–2004) dati. Par pētījumu pamatvienību šajā gadījumā tika izmantoti 5×5 km kvadrāti Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92). Arī pārējie pupuķu novērojumi 2000.–2004. gadā apstrādāti pēc atlanta metodikas. Darbā izmantoti tie dati, kas iesniegti Latvijas Ornitoloģijas biedrībā līdz 2005. gada 30. martam.

Pirmais Latvijas ligzdojošo putnu atlants tika sastādīts 1980.–1984. gadā. Arī pirmajā atlantā pētījumu pamatvienība bija kvadrāti, taču tie bija UTM sistēmā un to lielums bija 10×10 km. Šī pētījuma rezultāti izmantoti, lai novērtētu pupuķa izplatības pārmaiņas Latvijā pēdējo 20 gadu laikā. Lai salīdzinātu pupuķu izplatības pārmaiņas starp abiem atlantiem, otrā atlanta dati iespēju robežās tika pārnesti uz 10×10 km kvadrātiem UTM sistēmā.

2000.–2004. gadā pupuķis konstatēts 122 atlanta kvadrātos (1. attēls): 90 kvadrātos reģistrēta iespējama, 21 – ticama un 11 – pierādīta ligzdošana. Rezultāti vēlreiz apstiprina to, ka pupuķu izplatība Latvijā nav vienmērīga – lielākā blīvumā tie sastopami Rīgas rajonā.

1. attēls. Pupuķa izplatība Latvijā 2000.–2004. gadā 5×5 km kvadrātos LKS-92 koordinātu sistēmā. Kvadrātu krāsa no gaišākās uz tumšāko apzīmē attiecīgi iespējamu, ticamu un pierādītu ligzdošanu.

Salīdzinot abu atlantu rezultātus, redzams, ka 42 kvadrātos pupuķis reģistrēts tikai pirmajā atlantā, 65 – tikai otrajā un 18 – abos (2. attēls).

2. attēls. Pupuķu izplatības salīdzinājums starp pirmo (1980–1984) un otro (2000–2004) Latvijas ligzdojošo putnu atlantu 10×10 km kvadrātu tīklā UTM sistēmā.

Maz ticams, ka iegūtais salīdzinājums atspoguļo reālas pārmaiņas pupuķu izplatībā – lielāka nozīme var būt atšķirībām Latvijas apsekotībā. Iegūtā izplatības aina par 2000.–2004. gadu varētu precīzāk atainot pupuķu reālo izplatību nekā pirmā atlanta karte. Tādējādi šķietamā izplatības paplašināšanās šajā gadījumā drīzāk uzskatāma par apsekotības atšķirību radītu artefaktu. Abu atlantu salīdzinājums arī parāda, ka nav pamata runāt par izplatības samazināšanos.

Skaits

Skaita vērtējuma minimālā robeža iegūta, ņemot vērā visus zināmos pupuķu novērojumus 2000.–2004. gadā. Tie novērošanas punkti, kas atradās cits citam tuvāk par 450 m tika uzskatīti par piederošiem vienai teritorijai. Skaita vērtējuma maksimālā robeža iegūta, ņemot vērā Latvijas apsekotību otrā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta ietvaros – par pietiekami apsekotiem tika uzskatīti 64,24% kvadrātu. Pieņemot, ka attiecībā uz pupuķiem Latvija ir apsekota līdzvērtīgi, iepriekš iegūtā pupuķu skaita minimālā vērtība dalīta ar 0,6424.

Pieejamie dati par 2000.–2004. gadu liecina, ka šajā periodā Latvijā ligzdoja 159 (noapaļojot – 160)–250 pāri pupuķu. Skaita koncentrēšanās ir Rīgas rajonā, kur ligzdo 66–85 pupuķu pāri (26–41% Latvijas populācijas). Ligzdojošo pupuķu blīvums Latvijā ir 0,25–0,39 pāri/100 km², bet Rīgas rajonā – 1,86–2,40 pāri/100 km².

Lai gan dažādi iegūtu skaita vērtējumu salīdzinājums ir riskants, tomēr, salīdzinot šajā pētījumā iegūto vērtējumu ar iepriekšējo – 100–300 pāru, nav pamata domāt, ka pēdējos 10 gados pupuķu skaits Latvijā būtu samazinājies.

Biotopu izvēle

Biotopu analīzei izmantoti tikai tie pupuķu novērojumi, kuriem norādīto koordinātu precizitāte nebija mazāka par 50 metriem (n=129). Pupuķu izmantotie biotopi aplūkoti divos veidos – noskaidrojot biotopu sastāvu hipotētiskā pupuķa teritorijā un aplūkojot biotopus pašā novērošanas punktā. Biotopu informācija iegūta no Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta Nacionālā mērniecības centra sagatavotās Latvijas Republikas satelītkartes (turpmāk – satelītkarte).

Lai noteiktu biotopu sastāvu pupuķu teritorijās, ap visiem izmantotajiem novērojumu punktiem programmas ArcView 3.1 karšu slānī automātiski apvilkti riņķveida buferi ar rādiusu 450 m. Gadījumos, kad vairāki novērojumu punkti bija tuvāk par 450 m cits citam, tie tika pieskaitīti vienai teritorijai, izņemot gadījumus, kad droši zināms, ka novēroti dažādu pāru putni. Ja vairāki punkti tika uzskatīti par piederošiem vienai teritorijai, 450 m buferis tika vilkts ap vidējo punktu, kas iegūts, visus novērojumu punktus apvienojot vienā poligonā un nosakot šī poligona centrālās koordinātas. Pavisam kopā iegūtas 98 hipotētiskas pupuķu teritorijas.

Visas iegūtās teritorijas tika pārklātas ar satelītkartes biotopu slāni un aprēķināta tajās esošo biotopu platība. Lai noskaidrotu, vai biotopu sastāvs pupuķu teritorijās būtiski atšķiras no biotopiem Latvijā kopumā, biotopu sastāvs noteikts arī 98 nejauši izvēlētiem punktiem ar 450 m buferiem citur Latvijā.

Lai izvairītos no kļūdas, nosakot teritorijas robežu, biotopi analizēti arī precīzajos pupuķu novērošanas punktos. Šajā gadījumā visiem 129 izmantotajiem punktiem apvilkti 50 m buferi, jo šis attālums sakrīt ar izmantoto koordinātu vismazāko precizitāti. Tālākā datu apstrāde veikta tāpat kā teritorijām.

Analizējot pupuķu izmantotos biotopus labi redzamas vairākas būtiskas sakarības, kas acīmredzami izriet no pupuķiem nepieciešamajiem biotopu elementiem – piemērotām barošanās un ligzdošanas vietām. Visciešākā pupuķu izplatības saistība ir tieši ar tiem biotopiem, kas piedāvā abus šos elementus. Tādi ir gan mazdārziņi (satelītkartē – „Vasarnīcas”; 3. attēls), gan apbūvētas teritorijas. Šādi biotopi piedāvā labas barošanās vietas irdenā augsnē mazdārziņu dobēs vai mauriņos ar īsu zāli. Mazdārziņos bieži izvietotie putnu būri un arī ēkas ir derīgas ligzdošanas vietas pupuķim. Mazdārziņi ir arī piemērota dzīvesvieta vienam no galvenajiem pupuķu barības objektiem – zemesvēzim. Konstatēta būtiska saistība arī ar karjeriem un kūdras ieguves vietām – biotopiem, kas pupuķiem ir piemēroti tieši no barošanās viedokļa.

3. attēls. Pupuķu ligzdošanas biotops – dārziņi pie Tīraines (Rīgas raj.).

 

Pētījuma rezultātu detalizētu izklāstu varat izlasīt Viestura Ķerus bakalaura darbā „Pupuķu Upupa epops izplatība skaits un biotopu izvēle Latvijā”.