Pētījums Ādažu poligonā 2008. gadā

2008. gadā ar LR Aizsardzības ministrijas atbalstu tika turpināts 2006. gadā uzsāktais pupuķu pētījums Ādažu militārajā poligonā.

Foto: Ieva Mārdega

Būru izvietošana

15 pupuķiem domāti būri Ādažu poligonā tika izvietoti jau 2006. gadā. 2007. gada 28. aprīlī izvietoti vēl 15 būri, 2007. gada maijā – vēl viens. Kopumā pavisam poligonā izvietots 31 pupuķu būris. Jāņem vērā, ka 13. būris gāja bojā 2006. gadā, 9. būris – 2007. gadā (pirms ligzdošanas sezonas), 29. būris – 2008. gadā. Bojā gājis arī 14. un 28. būris, taču šie būri nomainīti. Rezultātā pupuķiem pieejamo būru skaits pa ligzdošanas sezonām ir šāds: 2006.g. – 15, 2007. g. – 29, 2008. g. – 28.

Pupuķu būru izvietojums Ādažu poligonā 2008. gadā.

2008. gadā pupuķi ligzdoja trijos no tiem speciāli izvietotajiem būriem – 1., 15. un 17. būrī (neviens no šiem būriem nebija aizņemts iepriekšējos gados). Piesardzīgi vērtējot, var pieņemt, ka no visiem būriem kopā izvesti vismaz 10 pupuķu mazuļi. 2006. gadā reģistrētais gadījums, kad nezināmu iemeslu dēļ gāja bojā visi perējuma mazuļi, 2008. gadā neatkārtojās.

Pētījumā Ādažu poligonā noskaidrojās, ka pupuķu ligzdošanas sezona Latvijā ir garāka, nekā domāts iepriekš. LOB 1998. gadā izdotajā grāmatā „Latvijas lauku putni” atzīmēts, ka pupuķu ligzdās mazuļi var būt atrodami līdz jūlija pirmās dekādes vidum. Ņemot vērā mazuļu aptuveno vecumu 15. būrī 19. jūlijā, var prognozēt, ka mazuļi ligzdā bija aptuveni līdz 29. jūlijam.

Pupuķis (pa kreisi) un zaļā vārna (pa labi) uz viena no pupuķu būriem. Foto: Ieva Mārdega

Pupuķu būrus ligzdošanai izmanto arī citas putnu sugas. 2008. gadā divos būros ligzdoja mājas strazds, divos – lielā zīlīte un vienā – zaļā vārna. Zaļā vārna ligzdoja vienā no būriem, kur tajā pašā gadā nesekmīgi bija ligzdojis mājas strazds. Lai gan literatūrā mājas strazds tiek minēts kā pupuķu konkurents par ligzdošanas vietām, iedzīvotāji, pie kuru mājām sastopami gan mājas strazdi, gan pupuķi, ziņo, ka konkurencē par ligzdošanas vietu vienmēr uzvar pupuķis. Tas liek domāt, ka konkurence ar mājas strazdu, varētu nebūt būtisks faktors, kas ierobežo būru pieejamību pupuķiem.

Temperatūras mērījumi pupuķu būros

Pēc visu mazuļu bojāejas būrī 2006. gadā, viena no izvirzītajām hipotēzēm bija, ka tie gājuši bojā no pārkaršanas. Lai šo iespēju pārbaudītu, 2008. gadā desmit būros tika ievietoti temperatūras reģistratori, kas visu sezonu ik pa stundai reģistrēja gaisa temperatūru. Tā kā reģistratori tika ievietoti būros pirms ligzdošanas sezonas, nebija iespējams zināt, kuros būros pupuķi apmetīsies, taču divi no šiem būriem – 15. un 17. – tiešām tika aizņemti.

Temperatūras reģistratora novietojums pupuķu būrī.

Pēc sezonas bija iespējams iegūt datus tikai no deviņiem temperatūras reģistratoriem. Analīzē izmantoti dati no 01.05.2008. plkst. 00:00 līdz 31.07.2008. plkst. 23:00. Iegūtie dati no pupuķu būriem tika salīdzināti ar divu meteostaciju – „Rīga” un „Skulte” – datiem.

Vidējā temperatūra (no 01.05.2008. plkst. 00:00 līdz 31.07.2008. plkst. 23:00) divās meteostacijās un deviņos pupuķu būros.

Vidējās temperatūras pētījuma periodā pupuķu būros un divās meteostacijās apkopotas attēlā. Pēc šī attēla redzams tas, ka meteostacijā „Skulte” reģistrētā temperatūra ir būtiski zemāka nekā meteostacijā „Rīga” un arī visos pupuķu būros. Par vairākumu būru būtiski zemāka ir vidējā temperatūra arī meteostacijā „Rīga”. Vienā no apdzīvotajiem būriem – 17. būrī. – vidējā temperatūra ir bijusi būtiski augstāka nekā visos pārējos būros. Savukārt otrajā apdzīvotajā būrī – 15. būrī – vidējā temperatūra būtiski neatšķīrās no vairākuma pārējo būru.

Lai pārbaudītu pārkaršanas iespēju, atsevišķi analizēti apdzīvoto būru temperatūras dati. Pirmkārt veikta regresijas analīze meteostacijas „Rīga” un apdzīvoto būru mērījumiem. Abos gadījumos lineārā regresija ir būtiska, un temperatūra pupuķu būros izskaidro vairāk nekā 60% izkliedes temperatūrai meteostacijā „Rīga”. Lai novērtētu, kādās temperatūras robežās pupuķu mazuļi spēj izdzīvot, apskatīts, kāda ir bijusi minimālā un maksimālā temperatūra būros laikā, kad tajos atradās mazuļi (17. būrī – 31.05.2008.–21.06.2008., 15. būrī – 08.06.2008.–29.07.2008.). 17. būrī temperatūra bija robežās no 1,6–35,0°C, bet 15. būrī – 5,2–31,8°C.

Izmantojot iegūtos regresijas vienādojumus, aprēķināts temperatūras intervāls meteostacijā „Rīga” attiecīgajā laika periodā. Laikā, kad mazuļi bija 17. būrī, šis intervāls bija 8,6–22,3°C, bet laikā, kad mazuļi bija 15. būrī, – 10,1–23,3°C. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem 2006. gada jūnijā un jūlijā (kad būrī bija mazuļi) gaisa temperatūra Rīgā nepārsniedza 23°C un nebija mazāka par 8°C, kas ļauj izslēgt pārkaršanu vai nosalšanu kā pupuķu mazuļu bojāejas cēloni 2006. gadā.

Pupuķu izplatība un skaits

2008. gadā tika turpināta pupuķu novērojumu kartēšana. 2007. gadā konstatētas 11 pupuķu teritorijas, 2008. gadā – 14. Ņemot vērā to, ka 2007. un 2008. gadā bija mazāka novērojumu veikšanas intensitāte un uzmanība tika pievērsta galvenokārt 2006. gadā neapsekotajām poligona teritorijām, nav pamata uzskatīt, ka pupuķu skaits Ādažu poligonā šajā laikā būtu samazinājies. Gluži otrādi – tas, ka lielākā daļa 2007.–2008. gadā konstatēto teritoriju nepārklājas ar 2006. gadā konstatētajām, liek domāt, ka pupuķu populācija varētu būt lielāka nekā vērtēts 2006. gadā. Šajā gadījumā gan rezultāti jāvērtē uzmanīgi, jo pupuķi starp gadiem var būt mainījuši savas ligzdošanas vietas, tādējādi radot iespaidu par lielāku pupuķu skaitu. Piesardzīgi vērtējot rezultātus, var pieņemt, ka Ādažu poligonā ligzdo 16–26 pāri pupuķu.

Konkrēti zināmas ligzdošanas vietas Ādažu poligonā bija deviņiem pupuķu pāriem. Kā jau iepriekš minēts, trīs pāri ligzdoja pupuķu būros, vēl trīs – zaļo vārnu būros, atlikušie trīs – „dabiskās” ligzdvietās (ēkā un betona plāksnēs).

Lai novērtētu pupuķiem piemēroto barošanās teritoriju platības, izmantojot 73 2006.–2008. gadā precīzi uzkartētos (ar kļūdu nelielāku par 30 metriem) pupuķu novērošanas punktus, kas saistīti ar konkrētu vietu (t.i., neiekļaujot pārlidojošu putnu novērojumus), veikta pupuķiem piemēroto biotopu izplatības modelēšana. Modelēšanas rezultāti apstiprināja, ka pupuķim ir specifiskas prasības pēc biotopa, tomēr Ādažu poligona teritorijā tās ir pietiekami bieži pārstāvētas. Kopējā pupuķim piemēroto barošanās teritoriju platība ir 1510,77 ha (gk. poligona centrālajā un dienvidu daļā). Tomēr jāņem vērā, ka modelēšanas rezultāti parāda tikai teorētiski piemērotās platības. Tas, cik lielā mērā pupuķi šīs teritorijas izmanto, atkarīgs no daudziem faktoriem (piemēram, barības pieejamības, piemērotu ligzdošanas vietu klātbūtnes, kopējā populācijas blīvuma, kā arī piemērotā biotopa vienlaidus platības).

Izlīdzinātā pupuķu biotopu piemērotības karte. Piemērotības klases: 1 – nepiemērots, 2 – zema piemērotība, 3 – vidēja piemērotība, 4 – augsta piemērotība.

Pateicības

Pētījums veikts pēc LR Aizsardzības ministrijas pasūtījuma. Paldies Arnim Bērziņam par pupuķu būru izvietošanas ideju un būru izgatavošanu! Būru izvietošanā piedalījās Andis Liepa un Arnis Bērziņš. Paldies Laurai Jukāmei un Imantam Ķerum par dalību pupuķu kartēšanas braucienos un būru kontrolē! Ieva Mārdega un Edmunds Račinskis sniedza papildu ziņas pat pupuķu ligzdošanu un citiem novērojumiem poligonā. Paldies par sadarbību arī Jurijam Meržanam! Vērtīgu informāciju par mājas strazdu un pupuķu konkurenci sniedza „Vecsimenovu” saimniece un Ilze Danusēviča.

Pilnu pētījuma pārskatu var apskatīt šeit.