Dzeņu konstatēšana

Pavasarī labos laika apstākļos mežā var konstatēt visas tur dzīvojošās dzeņu sugas dažu stundu laikā, neizmantojot nekādus palīglīdzekļus (provocēšanu ar bungošanas vai balss ierakstiem). Tomēr, lai to izdarītu, ir jāievēro dažas būtiskas lietas:

• dzeņu aktivitāte visaugstākā ir agri no rīta. Aprīlī tā parasti sākas jau dažas minūtes pirms saullēkta un turpinās (atkarībā no laika apstākļiem) apmēram 5 stundas.
• jo labāk pratīsiet atšķirt sugas pēc bungošanas un pārzināsiet visu saucienu repertuāru katrai sugai, jo ātrāk un vieglāk varēs konstatēt klātesošos dzeņus.
• lielākos meža masīvos un vietās, kur ir vairāk vecu audžu, dzeņu būs vairāk gan skaita, gan sugu dažādības ziņā.
• vokālās aktivitātes maksimums katrai dzeņu sugai ir atšķirīgā laikā (te domāts laiks pēc kalendāra, nevis pēc pulksteņa). Ilggadēji novērojumi Ukru gāršā Latvijas dienviddaļā liecina, ka vislabākie konstatēšanas laiki ir:
  • melnajai dzilnai un baltmugurdzenim – martā un aprīļa pirmajā pusē,
  • pelēkajai dzilnai, vidējajam un dižraibajam dzenim – marta otrajā pusē un aprīlī,
  • mazajam dzenim – aprīlī un maija sākumā.

Zaļā dzilna un trīspirkstu dzenis Ukru gāršā neligzdo. Var pieņemt, ka zaļajai dzilnai labākais laiks konstatēšanai ir vienlaicīgi ar pelēko dzilnu un trīspirkstu dzenim vienlaicīgi ar mazo dzeni.

Jāņem vērā, ka dažādās vietās Latvijā šie augstākās aktivitātes laiki ir atšķirīgi! Tālāk uz ziemeļiem un austrumiem, labākie laiki konstatēšanai varētu būt apmēram 2 nedēļas vēlāk par šeit minētajiem.

Sākoties perēšanai, dzeņu aktivitāte strauji samazinās. Kopumā maijs ir mazāk produktīvs dzeņu konstatēšanai nekā aprīlis un pat marts. Tomēr nevienā brīdī pavasarī nav tā, ka nevarētu konstatēt nevienu dzeņu sugu. Laikā, kad perē un gandrīz nemaz nav dzirdami dižraibie, vidējie un mazie dzeņi, melnajām dzilnām un baltmugurdzeņiem mazuļi ir lieli vai pat jau atstāj ligzdas, un šo sugu konstatēšanas iespējas atkal pieaug.

Otrs produktīvākais laiks dzeņu konstatēšanai pēc pavasara bungošanas perioda ir laiks, kad ligzdās ir paaugušies mazuļi. Ukru gāršā un citviet Latvijas dienvidu un dienvidrietumu rajonos tas ir jūnija pirmajā pusē, citur jūnija vidū vai pat otrajā pusē.

Šajā laikā atliek tikai pārstaigāt vecākas audzes mierīgā laikā, kad netraucē vējš un lapu čaboņa. Pēc mazuļu balsīm var viegli atrast ligzdas. Visskaļākie ir dižraibo dzeņu mazuļi, taču arī mazo, vidējo un trīspirkstu dzeņu mazuļi vismaz pēdējo nedēļu pirms izlidošanas ir dzirdami līdz pat 100m attālumā un labvēlīgos apstākļos vēl tālāk.

Ligzdu meklēšana pēc mazuļu balsīm nav efektīva dzilnām un baltmugurdzeņiem. Šīm sugām ir mazāks ligzdošanas blīvums, mazuļi tiek baroti retāk un var ilgstoši klusēt.

Lai konstatētu pēc iespējas visas klātesošās dzeņu sugas arī dienas vidū, pēcpusdienā vai laikā, kad kādai sugai aktivitātes maksimums nav sācies vai ir jau beidzies, lieti noder provocēšana ar bungošanas vai saucienu ierakstiem.

Daži ieteikumi provocēšanai:

• Vidējais dzenis, kā arī zaļā un pelēkā dzilna būtu jāprovocē ar riesta saucienu ierakstiem. Melnās dzilnas provocēšanai var izmantot gan bungošanu, gan riesta saucienu ierakstus. Pārējām dzeņu sugām – bungošanu.
• Nav daudz vietu, kur visas 8 Latvijas dzeņu sugas būtu sastopamas vienuviet. Kādos mežos kuras sugas ir sagaidāmas, skatīt „Latvijas meža putnos” vai jebkurā citā izdevumā, kur tas ir minēts.
• Provocēšana būs efektīvāka un arī vieglāk orientēties atbildes reakcijās, ja vairākas reizes pēc kārtas (pa 1-2 minūtēm, starpā ieturot pauzi) provocēsiet tikai 1 sugu. Ja apmēram 10 minūšu laikā kādu sugu neizdodas sasaukt, var provocēt nākamo. Secībai, kādā provocējiet sugas, nav nozīmes.
• Kamēr skan ieraksts, vēlams magnetofonu nolikt uz kāda paaugstinājuma (celma, nokrituša koka utml.) un paiet sāņus, lai labāk varētu saklausīt atbildes reakcijas.
• Spēcīgs vējš stipri samazina dzirdamību un provocēšanas efektivitāti.
• Izvēloties provocēšanas vietu, vēlams, lai būtu laba redzamība (kāds klajums vai izretinājusies audze). Tāpat der jau iepriekš prognozēt, kur izprovocētais dzenis nolaidīsies. Parasti, izdzirdot bungošanas ierakstu, dzeņi laižas tuvāk skaņas avotam un tad nosēžas lielāku koku galotnēs, kur ir kāds bungošanai piemērots zars. Provocējot baltmugurdzeņus (bet ne tikai tos!), labi var izmantot izcirtumos atstātus atsevišķus kokus. Jau savlaicīgi nostājoties vietā, no kurienes atsevišķais koks ir labi apskatāms (tā, lai saule nebūtu pretī!) un tad atskaņojot ierakstu, atlidojušo putnu var ātri apskatīt un izvairīties no ilgstošas provocēšanas.
• Jāņem vērā, ka bungošanas atskaņošana reizēm izprovocē nevis to sugu, kuras ieraksts tiek atskaņots, bet kādu citu dzeni, kurš atrodas tuvumā. Tāpēc tuvāk pielidojušos dzeņus vienmēr vajadzētu apskatīt. Ja, reaģējot uz ierakstu, kāds dzenis sāk bungot vai atsaucas, uzmanīgi jāklausās, nevar automātiski pieņemt, ka atsaucas tieši provocētā suga.