Visaktuālākais ir konstatēt lielajos mežu masīvos ligzdojošās sugas – urālpūces un bikšainos apogus

Šīs ir retas pūču sugas un Latvijā sastopamas lielos mežu masīvos (kur vienlaidus mežs ir vismaz 10 km2, parasti pat vairāk par 100 km2). Urālpūces izplatība Latvijā ir ierobežota – tā tikpat kā nav sastapta Kurzemē. Bikšaino apogu var sastapt visā Latvijā, bet lielākajā skaitā tieši priežu mežos, kur citu pūču sugu maz. Tā kā naktīs pūces ērtāk ir klausīties lauksaimniecības ainavā, pašreizējās atlanta ziņas par izplatību ir ļoti trūcīgas. Sugu konstatēšanai jāveic speciālas ekskursijas. Apsekojamos mežus jāplāno pēc kartēm – izvēloties lielākos masīvus vai to daļas atlanta kvadrātā un tāpat izvēloties ērtākos ceļus.

Kad: Marts, aprīlis, maija pirmā puse (vislabāk aprīlī). Urālpūcēm gan arī izvestu mazuļu balsis jūnija otrajā pusē/jūlija sākumā saklausāmas gandrīz 1 km attālumā, taču jāmāk tās atšķirt no meža pūču mazuļiem.

Kādā veidā: Izvēlētajos lielākajos mežos iebrauc un vienā / vairākās piemērotākajās vietas atskaņo vai atdarina saucienus. Šo sugu aktivitāte noteikti jāstimulē! Iesākumā atskaņo bikšainā apoga balsi (tēviņa saucienus “u u u u …” 10–15 sērijas ar pārtraukumiem). Tikai pēc 3–5 min. pauzes vai labāk – nākamajā apstāšanās punktā turpat netālu (lai dzirdētu arī iepriekšējās pūces) atskaņo urālpūces balsi (“u- hū, 4 sek.pauze, uooou – uu’ ”). Urālpūces balsi der atskaņot ilgāk, ar ilgākām pauzēm starp atsevišķām atskaņošanām. Jāatceras, ka Kurzemē vērts atskaņot g.k. tikai bikšaino apogu, jo urālpūce, visticamāk, tur nav vai ir reti. Kopumā vienā vietā mežā pūces jāklausās ilgāk kā laukos – vismaz 15 min. Abas sugas kopā (dzirdamas no viena punkta) sastopamas reti. Urālpūci īpaši vērts klausīties lielu izcirtumu tuvumā. Jāpiezīmē, ka arī mežos visparastākā suga bieži vien ir meža pūce. Ja vienā mežā esiet dzirdējuši vairākas meža pūces, visticamākais, ka citas sugas tajā ir maz vai nav vispār.