Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Dabas Trauksme! Nature Alert!
 

 

Eiropā būtiski likumi aizsargā mūsu nenovērtējamo dabu. Mūsu savvaļas daba un vērtīgākās vietas ir atkarīgas no šiem noteikumiem.

Diemžēl, šobrīd Eiropas Komisija apsver šos likumus graut, iznīcinot gadu gaitā panākto progresu.

Eiropas Komisija jautā mūsu domas un ir pienācis laiks paust mūsu viedokli.

Komisijas konsultācijas ietvaros tiek uzdoti vairāki jautājumi un zemāk piedāvājam atbildes, kas vislabāk aizsargā dabu.

Mums jārīkojas tagad un jāsaka, ka vēlamies šos likumus īstenot, nevis vājināt.

Lai saglabātu dabu, vienkārši aizpildiet ar savu informāciju un noklikšķiniet "Rīkoties tagad", lai apstiprinātu dabas aizsardzības interesēs sagatavotās atbildes.

 

Akciju rīko un koordinē starptautiskās dabas aizsardzības nevalstiskās organizācijas BirdLife International, Eiropas Vides birojs (European Environmental Bureau), Zemes draugi Eiropā (Friends of the Earth Europe) un Pasaules Dabas fonds (WWF). Latvijā - Latvijas Ornitolģijas biedrība (LOB) un Latvijas Dabas fonds (LDF).

       

         

 

Mūsu atbildes uz Eiropas Komisijas jautājumiem:

1.jautājums: Cik svarīga Jums ir dabas aizsardzība?

Ļoti svarīga.

2.jautājums: Cik labi Jūs pārzinat ES dabas aizsardzības pasākumus?

  • Putnu direktīva: Mazliet pārzinu

  • Biotopu direktīva: Mazliet pārzinu

  • Natura 2000 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls: Mazliet pārzinu

    3.jautājums: Cik svarīgas dabas aizsardzībai ir Putnu un Biotopu direktīvas?

    Ļoti svarīgas.

    4.jautājums: Vai direktīvu stratēģiskie mērķi ir atbilstoši, lai nodrošinātu dabas aizsardzību ES?

    Ļoti lielā mērā atbilstoši.

    Dabas aizsardzības direktīvu mērķis ir nodrošināt dabas daudzveidībai būtisku biotopu un sugu saglabāšanu. Direktīvu noteiktos rīcības virzienus atbalsta dabas aizsardzības organizācijas visā ES.

    5.jautājums: Vai direktīvās paredzētā pieeja ir adekvāta, lai nodrošinātu sugu un biotopu aizsardzību ES?

    Ļoti adekvāta.

    Dabas aizsardzības direktīvas nosaka ES dalībvalstīm pienākumu ieviest stingru regulējumu visu Eiropas savvaļas putnu un daudzu apdraudēto sugu aizsardzībai, kā arī pienākumu identificēt un aizsargāt dabas saglabāšanai nozīmīgākās teritorijas.

    6.jautājums: Vai direktīvas ir bijušas efektīvas dabas aizsardzības nodrošināšanai?

    Ļoti efektīvas.

    Pateicoties šīm direktīvām, Eiropā ir būtiski palielinājusies kopējā platība nozīmīgajiem biotopiem, kuriem tiek nodrošināta aizsardzība. Zinātniski pētījumi liecina, ka atsevišķu apdraudētu savvaļas sugu populācijas pat sāk uzrādīt pozitīvas tendences, pateicoties aizsardzības statusam, ko tām nodrošina direktīvas.

    7.jautājums: Cik nozīmīgs ir Natura 2000 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls apdraudēto sugu un biotopu aizsardzībai ES?

    Ļoti nozīmīgs.

    Natura 2000 tīkls aptver ap 27 000 bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgu biotopu teritorijas, kas veido aptuveni 18% no ES un 4% no tās jūras teritorijām. Dati liecina, ka šīs īpaši aizsargātās teritorijas ir palīdzējušas atjaunoties vairākām no Eiropas visapdraudētākajām sugām.

    8.jautājums: Cik lielā mērā Putnu un Biotopu direktīvu ieviešanas izmaksas ir samērīgas ar ieguvumiem, ko sniedz to īstenošana?

    Ieguvumi no direktīvu īstenošanas ievērojami pārsniedz ar to īstenošanu saistītās izmaksas.

    Pētījumi liecina, ka ieguvumi no dabas aizsardzības direktīvu īstenošanas būtiski pārsniedz ar to saistītās izmaksas. Papildus savvaļas sugu aizsardzībai Natura 2000 teritoriju tīkls sniedz arī daudzus citus ieguvumus.

    9.jautājums: Kaut arī direktīvas primāri ir vērstas uz dabas aizsardzības nodrošināšanu, cik lielā mērā to īstenošanā tiek ņemti vērā zemāk minētie faktori?

  • Ekonomiskās intereses – ļoti lielā mērā

  • Sociālās intereses – ļoti lielā mērā

  • Kultūras intereses – ļoti lielā mērā

  • Reģionālā specifika – ļoti lielā mērā

  • Vietējā specifika – ļoti lielā mērā

    Direktīvas palīdz sekmīgi līdzsvarot Eiropas dažādās sociālekonomiskās intereses, atšķirīgos pārvaldības modeļus, kā arī vietējās kulturālās atšķirības un tradīcijas.

    10.jautājums: Vai ES īstenotā politika zemāk norādītajās jomās kopumā saskan ar Putnu un Biotopu direktīvu mērķiem?

  • Lauksaimniecība un lauku attīstība – Nē

  • Zivsaimniecība un jūrniecība – varētu sniegt lielāku ieguldījumu

  • Kohēzija (reģionālā) – varētu sniegt lielāku ieguldījumu

  • Enerģētika – Nē

  • Transports – Nē

  • Vide – Jā

  • Ražošana/uzņēmējdarbība – varētu sniegt lielāku ieguldījumu

  • Klimata pārmaiņas – varētu sniegt lielāku ieguldījumu

  • Veselība – varētu sniegt lielāku ieguldījumu

  • Pētniecība un inovācijas – varētu sniegt lielāku ieguldījumu

    Daudzi atsevišķi ES vides jomas tiesību akti kopumā saskan ar direktīvās noteikto, turpretī citi rada bažas dabas aizsardzības organizāciju vidū. Piemēram, ES lauksaimniecības politika ir vērsta uz lauksaimniecības intensifikāciju un tā nav labvēlīga lauksaimniekiem, kas strādā pēc ilgtspējīgas lauksaimniecības principiem. Enerģētikas politika, par spīti centieniem pāriet uz ilgtspējīgu atjaunojamo resursu izmantošanu, joprojām atbalsta fosilo kurināmo izmantošanu un subsidē biodegvielas ražošanu, neskatoties uz tās negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Transporta politika savukārt ir ļāvusi virzīt nepārdomāti izvietotus infrastruktūras projektus, ignorējot biotopu un sugu aizsardzības jautājumus.

    11.jautājums: Cik lielā mērā direktīvas ir sniegušas lielāku ieguvumu, nekā varētu tikt sasniegts tikai ar nacionāla vai reģionāla līmeņa regulējumu šajā jomā?

    Nozīmīgi papildu ieguvumi.

    Dabai nepastāv robežas, tāpēc, lai dabas aizsardzības pasākumi būtu efektīvi, tiem ir jābūt koordinētiem starptautiskā līmenī, kas pamato nepieciešamību pēc ES mēroga pasākumiem. Eiropā ir vērojami būtiski uzlabojumi dabas aizsardzības jomā, pateicoties tieši šīm direktīvām.

    12.jautājums: Cik lielā mērā direktīvas ir sniegušas pievienoto vērtību ekonomikai (piemēram, radot jaunas darba vietas, uzņēmējdarbības iespējas saistībā ar Natura 2000 tīklu)?

    Būtiska pievienotā vērtība.

    Nodrošinot, ka uz visiem uzņēmējdarbības veicējiem ir attiecināmi vienādi un caurskatāmi nsoacījumi, kā arī veicinot apmeklētāju un tūristu pieaugumu, direktīvas ir sniegušas būtisku pievienoto vērtību ekonomikai. Natura 2000 tīkla radīto ekonomisko ieguvumu kopējā vērtība tiek lēsta robežās no 200 līdz 300 miljardiem EUR gadā.

    13.jautājums: Cik lielā mērā direktīvas ir nodrošinājušas papildus sociālos ieguvumus (piemēram, veselības, kultūras, rekreācijas, izglītības jomās)?

    Nozīmīgi papildu ieguvumi.

    Pateicoties direktīvām, dabas daudzveidībai būtiskajiem biotopiem tiek nodrošināta to saglabāšana esošajām un nākamajām paaudzēm izglītošanas un atpūtas vajadzībām. Pierādījumi liecina, ka regulāra laika pavadīšana veselīgā, dabiskā vidē ir būtiska mūsu fiziskajai un garīgajai veselībai un labsajūtai.

    14.jautājums: Vai joprojām ir nepieciešams ES līmeņa regulējums, lai nodrošinātu sugu un biotopu aizsardzību?

    Jā.

    Šīs direktīvas tika pieņemtas, reaģējot uz līdzšinējām kļūdām un nekonsekventu pieeju dabas aizsardzības regulējumos dalībvalstu līmenī. Tāpēc joprojām ir pamatota un akūta nepieciešamība pēc ES līmeņa regulējuma, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Kā nākamo soli būtu jānodrošina pilnīga direktīvu prasību ieviešana visās ES dalībvalstīs.

     

  •