Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
       
     
 
In English    
 

--> visi

Aktualitātes
 

Kā mēs PATIEŠĀM varam palīdzēt putniem pret sadursmēm ar stikliem?

Kāpēc putni saduras ar stikliem, un kā mēs varam līdzēt? Balstoties pētījumos un jaunākajās zinātnes atziņās, ir iespējams kliedēt dažus mītus un radīt izpratni par šo putniem nozīmīgo problēmu. Un mēs varam palīdzēt!

Bērnu un jauniešu programmas "Dzīvais pavasaris" (Spring Alive) jaunā sezona ir sākusies, turpinot informēt un iesaistot sabiedrību gājputnu atgriešanās akcijās Eiropā, Centrālāzijā un Āfrikā. Šogad programmu sponsorē Heidelberg Cement, kas sadarbojas ar BirdLife jau septiņus gadus.

Jauna sezona nozīmē arī jauninājumus, un šogad "Dzīvā pavasara" ģimenei pievienojas jauna suga - krastu čurkste Riparia riparia. Tā ir suga, kas mitinās pie ūdentilpēm, kur barojas un kuru krastos smilšu uzbērumos veido ligzdas. Bieži vien krastu čurkstes par mājvietu izvēlas izstrādei neizmantotus karjerus. Šī suga ir piemērs tam, ka pamesti karjeri var kļūt par jaunām dzīvotnēm, no kā labumu gūst pat retas un apdraudētas sugas.

Jaunā sezona arī nāk ar jaunu aicinājumu: apturēsim putnu sadures ar stikliem! Migrācijas sezonas laikā putni nolido milzīgus attālumus, lai sasniegtu ligzdošanas vietas. Un, to darot, putni, visai iespējams, saduras ar stikla konstrukcijām, kas gadās to ceļā.

Nekas nav sirdi stindzinošāks par trulu būkšķi, kas liecina par to, ka putns ir ieskrējis stiklā. Turklāt bieži vien gadās, ka uz stikla paliek arī putna nospiedums... Dažreiz putns ir vienkārši apdullis, tas izdzīvo un pēc laika lido tālāk. Bet citreiz ne. Jūs varbūt ar ko tādu esat sastapušies vienu divas reizes dzīvē, taču pasaulē ir miljardiem logu un stiklu, un tas liek aizdomāties. Ja esat uzgājuši mirušu putnu līdzās stikla nojumei, debesskrāpim vai mājai ar logiem, tas varētu izskaidrot nāves iemeslu.

 

Kāpēc putni lido logos?

Varētu izbrīnā uzdot jautājumu, kā nākas, ka putni neredz logus, ja jau reiz mums tie ir skaidri saredzami. Putni neredz stiklu ne tāpēc, ka tiem ir slikta redze, tieši pretēji. Putniem acis atrodas galvas sānos, un tas nodrošina izteikti plašu redzes leņķi - dažkārt tie spēj pārskatīt apkārtni pat par visiem 360°, kas ir ļoti noderīgi situācijās, ka jāpamana plēsēji, pretinieki vai potenciālie partneri. Taču tas arī nozīmē to, ka ar abām acīm vienlaikus putni spēj saredzēt samērā mazu laukumu, un tas apgrūtina saskatīt to, kas putniem atrodas priekšā. Tāpēc putni redz nevis stiklu, bet ainu aiz stikla, un domāt, ka var droši lidot cauri. Vai arī tie redz tuvējo koku atspīdumu stiklā un sajauc redzēto ar reāliem kokiem, ko varētu izpētīt.

Vēl viens iemesls ir tāds, ka līdz samērā nesenam laikam putniem nemaz nevajadzēja saskatīt stiklu. Tie miljoniem gadu garumā attīstījušies pasaulē, kurā stiklu vienkārši nebija. Tikai dažu pēdējo gadsimtu laikā līdz ar tehnoloģiju attīstību un pilsētu ekspansiju tā ir kļuvusi par problēmu.

Vēl viens mazāk zināms iemesls ir mākslīgais apgaismojums. Tas īpaši apdraud putnus, kas migrē naktī un navigācijai izmanto zvaigžņu un mēnessgaismu. Mākslīgā apgaismojuma dēļ putni var apmaldīties, apjukt, sākt lidot gaismas virzienā un tā ietriekties stiklos. Šādi īpaši gadās sliktos laikapstākļos, piemēram, kad ir migla un redzamība ir apgrūtināta.

Pētījumi rāda, ka biežāk ar stikliem saduras gājputnu sugas nekā nometnieku sugas pat tad, kad nemigrē. Iemesls varētu būt tāds, ka nometnieki iegaumē, kur atrodas stiklotās konstrukcijas, un tādējādi veiksmīgāk no tām izvairās, savukārt gājputni ainavu nepārzina tik labi.

 

Kuras ir putniem visbīstamākās struktūras?

Vienas no tām ir acīmredzamas - jebkura ēka ar lieliem logiem vai nepārtraukti noklātiem stikla paneļiem, kas darbojas gluži kā spoguļi. Otras - konstrukcijas, kuru stūri ir veidoti no stikla, tas ir, stūros saduras divi stikla paneļi, piemēram, balkoni vai ēku stūri. Putnam šķiet, ka tiem var droši izlidot cauri. Dažās valstīs tāda problēma rodas ar autobusu pieturām, bet īpaši bīstami šajā ziņā ir debesskrāpji, tāpēc ka to augstuma dēļ tie vienmēr ir gājputniem ceļā. Taču pamatā jebkas, kas veidots no caurspīdīga stikla, var kļūt putniem bīstams. Arī mājas vai dzīvokļa logi!

 

Ko var darīt, lai novērstu putnu sadursmes ar stikliem?

Par laimi, novērst putnu sadursmes ar stikliem var pavisam viegli. Viss, kas nepieciešams, ir uzlīmes vai aplikācijas, ko pielīmēt pie logiem, lai parādītu putniem, ka viņu ceļā ir šķēršļi. Uzlīmes var būt visdažādākās gan formas, gan krāsas, gan izmēra ziņā, un tās var pat izgatavot pats! Taču, ja tā dari, ņem vērā tālāk minēto.

 

Izplatīti mīti, no kā jāizvairās

Visredzamākās ir melnas uzlīmes. Tā nav patiesība. Logi no ārpuses bieži izskatās tumši, tāpēc melni silueti nerada pietiekamu kontrastu. Patiesībā visbiežāk pazīmes, ka putni ir ieskrējuši stiklā, tiek atrastas līdzās melnām uzlīmēm. Tāpēc daudz labāk izmantot citas krāsas, īpaši sarkanu un oranžu un to nokrāsas. Ir pierādīts, ka šīs krāsas ir efektīvākas par zilo un zaļo.

Plēsējputna siluets atbaidīs mazākus putnus. It kā izklausās loģiski, bet diemžēl tas ir mīts. Nav nekādu pierādījumu tam, ka plēsējputnu silueti atbaida mazākus putnus.

Vienam logam pietiek ar vienu uzlīmi. Tā nav patiesība. Putni ir piemērojušies izlidot cauri ļoti šaurām vietām, piemēram, starp koku zariem, tāpēc mēģinās lidot arī tādā logā, kurā izlikta tikai viena uzlīme. Pareizi ir izlīmēt uzlīmes 10-15 cm attālumā citu no citas. Izmantojiet "plaukstas metodi", proti, ja atstarpe starp uzlīmēm ir lielāka par pieauguša cilvēka plaukstu, putns tai mēģinās izlidot cauri. Taču - arī vismaz viena uzlīme ir daudz labāk par nevienu.

Uzlīmes jālīmē logam no iekšpuses. Nav patiesība. Ja ir iespējams, uzlīmes jālīmē loga ārpusē. Tādā veidā tās daudz labāk "darbosies", tas ir, novērsīs atspīdumu.

Uzlīmes uz logiem izskatās neglīti. It nemaz!!! Pieejami ļoti dažādi dizaini, turklāt skolās mēdz pat rīkot konkursus ar mērķi izstrādāt visskaistāko putniem draudzīgo loga noformējumu. Arī Latvijas Ornitoloģijas biedrība ir rīkojusi šāda veida konkursu!

Uzlīmes uz logiem aizsedz gaismu. Tā nevajadzētu būt, patiesībā uzlīmēm vispār nav jābūt redzamām. Putni spēj saredzēt ultravioleto starojumu. Ir iespējams iegādāties ultravioletā starojuma uzlīmes, kas cilvēka acij ir neredzamas, bet putniem rādās spilgtākas par spilgtākām. Lūk, šis ir gadījums, kad putna unikālā redze sniedz tam priekšrocības!

 

Ko vēl var darīt, lai palīdzētu putniem

Logu var nosegt ar tīklu vai izmantot žalūzijas - tās ļauj gaismai plūst cauri, bet arī padara logu redzamu putniem. Tāpat nepieciešama aizvērt aizkarus, nolaist žalūzijas vai aizvērt slēģus, kad dodies ārā no mājas.

Neatstājiet ieslēgtu gaismu tad, ka jums to nevajag. Tas ir ne tikai videi (un makam) draudzīgi, bet arī samazina gaismas piesārņojumu, ļaujot naktsputniem veiksmīgāk izvairīties no stikliem. Dažās valstīs pat debesskrāpjos nu jau tiek izslēgta gaisma, piemēram, Bonnā, Vācijā, pasta galvenajā ēkā, ko dēvē par Pasta torni, migrācijas laikā katru nakti tiek izslēgtas visas gaismas.

Ja putns tomēr ieskrien jūsu logā, nokrīt zemē un guļ nekustīgi, tas ne vienmēr nozīmē, ka putns ir gājis bojā. Var gadīties, ka putns ir apdullis. Ievietojiet to aptumšotā kastē uz apmēram stundu, kur tas varēs nomierināties un atgūties, lai turpinātu savu lidojumu.

Līdz ar pilsētu paplašināšanos, šķiet, sadursmes ar stikliem varētu kļūt par nozīmīgu problēmu, taču mūsdienās arvien vairāk ēku tiek būvētas, ņemot vērā putnu drošības jautājumu. Daudzās biroju ēkās, galerijās, skolās un zoodārzos tiek izmantots krāsainas, matēts vai svītrains stikls, tā radošā veidā saudzējot putnus. Ikviens var rīkoties tāpat!

 

Programma "Dzīvais pavasaris" (Spring Alive) ir BirdLife International projekts ar mērķi iedvesmot un izglītot bērnus un jauniešus Eiropā un Āfrikā par putnu migrācijas un dabas brīnumiem. Programma piedāvā iesaistīties dažādās aktivitātēs, lai nākotnē mums būtu arvien vairāk dabas sargātāju.

   

 

Papildu informācija: Elīna Kokareviča, LOB biedru koordinatore, elina@lob.lv