2020. gada 10. maijā astoņdesmit gadu vecumā mūžībā aizgāja Latvijas ornitoloģijas dižgars Juris Lipsbergs, kuru kolēģi iesaukuši par putnu lauku pētījumu “Ģenerāli”. Viņš bija viens no pirmajiem un nedaudzajiem profesionālajiem ornitologiem, kuri Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas kolektīvā darbojušies gandrīz visu padomju laiku, kā arī veicināja šīs zinātnes nozares palikšanu “virs ūdens” un pakāpenisku attīstību pēc Latvijas neatkarības atgūšanas līdz pat mūsdienām.
Interesi par putniem viņš aizguva no sava vecākā brāļa, putnošanas entuziasta Ulda Lipsberga (1926–1999), jaunības gados dabas vērotāja prasmes attīstīja Obas upes ielejā Krievijas Tomskas apgabalā, kur viņa ģimeni 1949. gadā deportēja no Salacgrīvas “Lauteriem”.
Atgriežoties dzimtenē, viss bija jāsāk no jauna, tāpēc enerģijas pilnais jauneklis ar jaunu sparu ķērās pie Latvijas putnu pasaules izzināšanas, piedaloties tā laika ornitologu veiktajos pētījumos un uzskaitēs.
Pēc Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātes absolvēšanas, 37 gadus nostrādāja Ornitoloģijas laboratorijā. Plašākai sabiedrībai vislabāk zināmi J.Lipsberga sasniegumi, kas saistīti ar reti sastopamajiem putniem – vācot datus un sastādot aprakstus Latvijas Sarkanās grāmatas sugām, kā arī mikroliegumu, kā reto putnu ligzdvietu aizsardzības mehānisma, ieviešanu praksē. 1988. gadā Maskavas Valsts universitātē veiksmīgi aizstāvēja disertāciju par šiem putnu aizsardzības darbiem.
Savos ornitoloģiskajos pētījumos J.Lipsbergs īpašu uzmanību veltīja gulbjiem un niedrāju putniem, bija viens no Papes ornitoloģiskā stacionāra darbības pionieriem, pēdējās desmitgadēs aktīvi iesaistījies mākslīgu ligzdu ierīkošanā un ligzdošanas sekmju pārbaudēs lielajām aizsargājamajām plēšputnu sugām – jūras un klinšu ērgļiem, kā arī mūsu lielākai pūcei – ūpim. Līdz pat pēdējam dzīves gadam kāpa kokos, pārbaudot mākslīgās ligzdas.
Aktīvi interesējās par ornitoloģijas attīstību arī ārpus Latvijas, par privātajiem līdzekļiem sakrājis lielāko privāto ornitoloģiskās literatūras bibliotēku, rūpīgi dokumentējis ornitoloģijas attīstību gan Latvijā, gan arī bijušajā padomju zemē. Pateicoties savai labai atmiņai, J.Lipsbergs varēja detalizēti izstāstīt ar viņam piemītošo humora devu par dažādiem putniskiem notikumiem vairāk nekā 60 gadu periodā, bet jaunākās paaudzes pētniekiem neliedza pieeju saviem arhīviem un bibliotēkai.
Juris paliks cilvēku atmiņā kā neordinārs, talantīgs, ekspedīciju apstākļu rūdīts, reizēm principiāls un tiešs, vienmēr darbspējīgs un uz jauniem sasniegumiem orientēts putnu izpētes entuziasts, gan tiem, ar kuriem viņš bija pazīstams personīgi, gan arī nākamajām paaudzēm, kurām būs iespēja par viņa veiksmēm un neveiksmēm autora smalkajā valodā izlasīt viņa atstātajās publikācijās un grāmatās. Par saviem mūža sasniegumiem Juris Lipsbergs 2016. gadā ievēlēts par Latvijas Ornitoloģijas biedrības Goda biedru, viņa vārds mūžīgi paliks Latvijas ornitoloģijas izcilo pētnieku rangā, līdzās ar citiem jau aizgājušiem kolēģiem – Hariju Mihelsonu (1930-1981), Jāni Baumani (1940-2006), Jāni Baltvilku (1944-2003), Jāni Vīksni (1936-2015), u.c.
Lai vieglas ūpja spalvas!
