Neilgtspējīgas lauksaimniecības un pilsētu izplešanās ietekmē izzūd Eiropas daba.
Pirmdien, 19. oktobrī, tika publiskoti Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Komisijas jaunākie ziņojumi par dabas stāvokli Eiropas Savienībā (ES). Tie ir svarīgi dokumenti, kas palīdzēs virzīt lēmumu pieņemšanu un politikas veidošanu daudzās nozarēs tuvākajā desmitgadē.
Ziņojums par dabas stāvokli (“The State of Nature Report”) apkopo dalībvalstu sniegto informāciju saskaņā ar Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu. Ziņojums raksturo ES sugu un dzīvotņu stāvokli Eiropas Savienībā laika posmā no 2013. gada līdz 2018. gadam un norāda uz draudiem šīm dabas vērtībām. Tāpat uzskaitītas līdz šim īstenoto dabas aizsardzības pasākumu veiksmes un trūkumi, kā arī uzsvērta nepieciešamība steidzami atjaunot dzīvotnes un uzlabot sugu populāciju stāvokli.
Galvenās iezīmes dabas stāvoklī ES
Kopumā dabas stāvokļa ziņojumā analizētie dati ataino satraucošu ainu. Tie liecina, ka Eiropā 39% putnu sugu stāvoklis vērtējams kā slikts, turklāt teju trešdaļai no visām putnu sugām vērojama nepārtraukta skaita samazināšanās pēdējo divpadsmit gadu laikā. Galvenie draudi, kas pasliktina dabas stāvokli Eiropas Savienībā, ir neilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, urbanizācija un piesārņojums. Katrs no šiem apdraudējumiem kaitē gan sugām, gan dzīvotnēm, bet visi kopā tie var nodarīt vēl lielāku kaitējumu dabai. Vērtējot draudus putniem, svarīgākais no tiem ir neilgtspējīga lauksaimniecība, kam seko urbanizācija un neilgtspējīga mežsaimniecība. Daudzas Eiropas Savienībā aizsargājamas sugas un dzīvotnes, piemēram, stepes piekūnu, Donavas lasi, zālājus un kāpas, gaida drūma nākotne, ja vien netiks veikti tūlītēji pasākumi situācijas uzlabošanai.
Papildus iepriekš minētajiem draudiem jāatzīmē, ka daļā dalībvalstu netiek pilnīgi īstenotas ES dabas aizsardzības direktīvas un citi normatīvie akti. Tas, ka 81% biotopu un 63% sugu, kuras aizsargā Dzīvotņu direktīva, kā arī 40% putnu sugu Eiropas Savienībā ir sliktā stāvoklī, liecina par nepietiekamu rīcību. Šis ir izšķirošs brīdis ikvienam, lai uzlabotu savu attieksmi pret dabas aizsardzību.
Iemesli satraukumam: patiesas un šķietamas pārmaiņas, būtiskākās ietekmes un draudi, kas izraisa putnu skaita samazināšanos
Vērtējot putnu stāvokli, no pirmā acu uzmetiena tas var šķist kopumā labāks nekā citu sugu grupu vai dzīvotņu stāvoklis, taču jāņem vērā, ka šīs grupas savstarpēji nav salīdzināmas, jo putnu gadījumā tiek analizētas visas sugas, bet pārējo sugu gadījumā tikai tās, kas ES ir īpaši aizsargājamas. Lai arī apmēram pusei putnu sugu Eiropas Savienībā stāvoklis ir labs, šī proporcija ir nedaudz mazāka nekā iepriekšējā pārskata periodā par 2008. līdz 2012. gadu. Sliktā stāvoklī esošu putnu sugu īpatsvars pēdējos gados ir pieaudzis, sasniedzot 39%. Lai gan daļā gadījumu pārmaiņas ir šķietamas un izriet no uzlabojumiem datu kvalitātē, galvenokārt tās tomēr skaidrojamas ar patiesu sugu stāvokļa pasliktināšanos.
Konkrēti piemēri
Tomēr ne jau visas ziņas ir sliktas. Dabas aizsardzības centieni visā pasaulē ir apliecinājuši, ka sugas ir iespējams glābt no izmiršanas, un Eiropas Savienība nav izņēmums. Labvēlīga politika un praktiski dabas aizsardzības pasākumi, ieskaitot ES programmas LIFE atbalstītus projektus noteikusi to, ka grīšķu ķauķim, kas no ES bija teju izzudis mitrāju nosusināšanas dēļ, populācijas rādītāji ir uzlabojušies, salīdzinot ar 2011. gadu. Iespaidīgu atgriešanos pēc ievērojamas lejupslīdes, ko veicināja putnu nogalināšana, pesticīdi un lauksaimniecība, piedzīvojusi sarkanā klija. Lai gan tā populācija joprojām ir maza, papildu piebarošana un reintrodukcija veicinājusi bārdaino grifu skaita pieaugumu. Dabas atjaunošana vienmēr būs sarežģītāka un dārgāka nekā tās uzturēšana labā līmenī, tāpēc ir jo īpaši svarīgi gan no ekoloģiskā, gan ekonomiskā viedokļa, saglabāt tās teritorijas, kas joprojām ir veselīgas, rūpējoties, lai tās netiktu degradētas vai pilnībā zaudētas.
Tomēr sugas aizvien tiek zaudētas. Skaitlisku kritumu piedzīvo, piemēram, liju un piekūnu populācijas. Draudi pieaug arī jūras putniem. Lai arī dažu jūras putnu stāvoklis ir uzlabojies, lielāko daļu no tiem ietekmē ne vien invazīvās sugas un piezveja, bet arī atpūtas industrija un jūras produktu ieguve. Pēdējais minētais aspekts ietekmē arī kopējo barības pieejamības samazināšanos. Iepriekš minēto iemeslu dēļ daudzu jūras putnu populāciju stāvoklis ir slikts. Tieši tāpēc nekavējoties ir veicami pasākumi, kas spētu novērst visplašāk izplatītos bioloģiskās daudzveidības apdraudējumus. Valdībām ir nekavējoties efektīvi jārīkojas, lai nepiedzīvotu situāciju, kurā pašreiz vērojamās negatīvās tendences kļūtu neatgriezeniskas.
Dabas stāvoklis Eiropas Savienībā un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas
Jaunais dabas stāvokļa ziņojums skaidri apliecina, ka ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķi 2020. gadam nav sasniegti. Jaunā ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam un Stratēģija “No lauka līdz galdam” ir Eiropas Zaļā kursa jaunie un vērienīgie mērķi tuvākajām desmitgadēm un rada cerību jaunu mērķu un uzdevumu veidā. It īpaši bioloģiskās daudzveidības stratēģija ar tās jaunajiem mērķiem stiprināt un paplašināt esošo aizsargājamo teritoriju tīklu un atjaunot un uzturēt veselīgas ekosistēmas palīdzēs nodrošināt putniem un citām sugām ilgtspējīgas mājas Eiropas Savienībā.
Pilns Eiropas Vides aģentūras ziņojums par dabas stāvokli Eiropas Savienībā ir pieejams šeit “Results from reporting under the nature directives 2013-2018”:
https://www.eea.europa.eu/highlights/latest-evaluation-shows-europes-nature.
Šis ziņojums ir ticis publicēts vienlaikus ar Eiropas Komisijas dabas stāvokļa ziņojumu, informējot par sniegumu attiecībā uz mērķu sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz dabu.
Informāciju sagatavoja: Kitija Balcare, LOB komunikācijas speciāliste
