Eiropas putnu uzskaišu padome (EBCC) publicējusi otro Eiropas ligzdojošo putnu atlantu (EBBA2). Tas ir ne vien būtisks pavērsiens Eiropas bioloģiskās daudzveidības apzināšanā, bet uzskatāms par vienu no lielākajiem sabiedriskās zinātnes projektiem pasaulē, jo tajā iesaistījās aptuveni 120 000 brīvprātīgo no visām Eiropas valstīm. Grāmata tapusi sadarbojoties 48 nacionālajiem partneriem, tostarp Latvijas Ornitoloģijas biedrībai.
“Latvijas datu apkopošanas procesā esmu izvērtējis vairāk kā 300 000 novērojumus no vairāk kā 600 ziņotājiem. Latvijā reģistrētas 213 ligzdojošas putnu sugas. Eiropā pašreiz ligzdo teju 600 putnu sugas, no kurām 539 ir vietējās sugas, bet 57 sugas ir ievestas no citām pasaules vietām. Izplatītākā putnu suga Eiropā ir Latvijas nacionālais putns – baltā cielava,” stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības EBBA2 koordinācijas grupas pārstāvis ornitologs Andris Dekants, uzsverot, ka datu apkopošanai par Latviju tika izmantots portāls un mobilā lietotne “Dabasdati.lv”.
Apkopotie dati liecina, ka katra desmitā Eiropā ligzdojošā putnu suga tikusi ievesta no citas pasaules vietas. Lielās izmaiņas Eiropas ainavā un klimatā ir veicinājušas dažu vietējo sugu pilnīgu izzušanu, piemēram, Eiropā vairs nav sastopama mazā trīspirkstīte vai mazā svīre. Savu ligzdošanas areālu ir palielinājušas 35% no vietējām sugām, piemēram, lopu gārnis, citroncielava un melngalvas kaija. Savukārt 25% sugu ligzdošanas areāls ir būtiski samazinājies, tai skaitā gugatnim, lielajai sīgai, zaļajai vārnai un dārza stērstei. Interesanti, ka Eiropas putnu sugu ligzdošanas areāli ir pavirzījušies uz ziemeļiem vidēji par 28 km, tas ir, apmēram par vienu kilometru gadā.
“Reģioni Eiropas ziemeļos ir ieguvuši jaunas sugas, savukārt dienvidu apgabali ir piedzīvojuši sugu skaita samazināšanos. Zaudējumi pārsvarā konstatēti tām putnu sugām, kas raksturīgas lauksaimniecības zemēm, tai skaitā zālājiem, piemēram, Vidusjūras reģionā, Rietumeiropā un Centrāleiropā. Zemes izmantošana un klimata pārmaiņas, šķiet, ir galvenie šo pārmaiņu virzītājspēki, un tādēļ tos pētīsim tālāk,” skaidro Katalonijas Ornitoloģijas institūta EBBA2 koordinācijas grupas pārstāvis Serdži Herrando (Sergi Herrando).
Savukārt Čehijas Ornitoloģijas biedrības EBBA2 koordinācijas grupas pārstāvis Petrs Voržišeks (Petr Voříšek) skaidro vides politikas ietekmi: “Daudzas Eiropas apdraudētās putnu sugas ir būtiski samazinājušas ligzdošanas areālu. Taču sugas, kuras aizsargā starptautiskie likumi, piemēram, jūras ērglis, ir palielinājušas savu izplatību Eiropā. Ligzdošanas areālu palielinājušas arī vairākas ar mitrājiem saistītas sugas, piemēram, lielais dumpis un avozeta, jo uz tām attiecās lielāka tiesiskā aizsardzība.”
Pašreiz rezultāti ir publicēti apjomīgā 960 lappušu grāmatā “European Breeding Bird Atlas 2” (EBBA2) ar 556 sugu pilniem aprakstiem, izplatības kartēm un pārmaiņām tajās, savukārt nākotnē putnu izplatības kartes plānots publicēt arī tiešsaistē, izveidojot grāmatas interaktīvo versiju. Kā norāda Eiropas putnu uzskaišu padomes priekšsēdētājs Marks Ītons (Mark Eaton): “Šī grāmata un tās pamatā esošā datubāze kalpos tam, lai turpmākajos gadu desmitos varētu turpināt pētīt un atbalstīt putnu daudzveidības saglabāšanu visā Eiropā.”
Pirmais Eiropas ligzdojošo putnu atlants tika publicēts 1997. gadā, balstoties uz 20. gadsimta astoņdesmito gadu datiem. Savukārt darbs pie otrā Eiropas ligzdojošo putnu atlanta sākts pirms desmit gadiem, piecus gadus (no 2013. līdz 2017. gadam) veltot lauka darbam, tiecoties apkopot datus par visu Eiropas ligzdojošo putnu sugu izplatību un skaitu, kā arī dokumentētu izplatības pārmaiņas. Sistemātiski un standartizēti apsekoti aptuveni 11 miljoni kvadrātkilometru.
Latvijas apkopotie dati nākamā gada sākuma tiks izdoti atsevišķā grāmatā “Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980-2017”. Tajā tiks apkopoti ne tikai dati, kas izmantoti Eiropas ligzdojošo putnu atlantā, bet arī iepriekšējo Latvijas ligzdojošo putnu atlantu rezultāti.
Plašāka informācija par otro Eiropas ligzdojošo putnu atlantu pieejama šeit: www.ebba2.info. Grāmata pieejama iegādei šeit: https://bit.ly/2Vq6LhL.
Informācija sagatavota pateicoties projektam “Latvijas Ornitoloģijas biedrības interešu pārstāvība un sabiedrības iesaiste”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Projekta mērķis ir nodrošināt Latvijas Ornitoloģijas biedrības un plašākas sabiedrības līdzdalību stratēģiski svarīgajos lēmumos attiecībā uz dabas aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Plašāk: www.activecitizensfund.lv.
Informāciju sagatavoja: Kitija Balcare, Latvijas Ornitoloģijas biedrības komunikācijas speciāliste
