Vides organizācijas norāda, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējumu Latvijā šobrīd plānots izmantot tam neatbilstošiem mērķiem. Organizācijas uzskata, ka liela daļa ANM plānā ietverto investīciju paredzētas, lai aizlāpītu īstermiņa budžeta deficītu, un plāns, pretēji tā būtībai, var kavēt ES Zaļā kursa ieviešanu un neved strukturālu reformu virzienā.
Latvijas vides organizācijas – Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība un biedrība “Zaļā Brīvība” – vēstulē Finanšu ministrijai, kas pārsūtīta arī Eiropas Komisijai, norādījušas uz plānā iekļauto pasākumu neatbilstību aktuālo vides problēmu risināšanai, kas varētu novest pie vēl dziļākām klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzēm Latvijā.
Vēstulē norādīts, ka klimata pārmaiņu mazināšanai atvēlētajai finansējuma daļai vajadzētu radīt labvēlīgus apstākļus valsts virzībai uz klimatneitralitāti. Taču šobrīd plānā ietvertās aktivitātes to ne tikai neveicina, bet atsevišķos gadījumos var panākt pilnīgi pretēju efektu. Arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kas ir nozīmīga Eiropas Zaļā kursa sastāvdaļa, šī brīža plāna versijā nemaz nav iekļauta. Vēl vairāk – ir iekļautas darbības, kuru ietekme uz bioloģisko daudzveidību varētu būt negatīva, piemēram, meliorācijas pasākumi, kas var novest pie tālākas mitrzemju iznīcināšanas, un apmežošanas pasākumi komerciālām vajadzībām, kas var novest pie dabai nozīmīgu zālāju platību sarukšanas. 12. marta Finanšu ministrijā ANM plāna apspriešanas sanāksmē vides organizācijas nesaņēma apliecinājumus tam, ka plānā tiks paredzēti pietiekami mehānismi, lai ANM plāna ieviešanas rezultātā bioloģiskā daudzveidība nesamazinātos.
Vēl viena problemātiska joma ir plānā ietvertais plašais atbalsts biometāna infrastruktūras izveidei ar nolūku veicināt biometāna izmantošanu transporta sektorā. Tas rada iebildumus ne tikai no vides organizācijām. Transporta nozares emisiju samazināšanā daudzsološāk būtu pievērsties tai nozares daļai, kas rada vislielāko siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju daļu, t.i. vieglajam autotransportam, taču šīs investīcijas to nepanāks, radot risku iegūt pavisam minimālu kopējo SEG samazinājumu transporta nozarē. Turklāt plānotās investīcijas rada nopietnus jautājumus par to, vai pašvaldībām un lauksaimniekiem, kas biometānu izmantotu savos transportlīdzekļos, nebūs jāmaksā par degvielu vairāk. Tāpat nav skaidrs, vai investīcijas šajā infrastruktūrā neradīs netiešu atbalstu importētās fosilās dabasgāzes ilgstošākai izmantošanai.
Latvijai vēl ir daudz darba energoefektivitātes uzlabošanā, it sevišķi daudzdzīvokļu namu nosiltināšanā, tā risinot arī enerģētisko nabadzību. Taču ANM plānā ietvertās plānotās investīcijas daudzdzīvokļu namu nosiltināšanai kontekstā ar plānoto finansējumu no ES fondiem nav pietiekami ambiciozas, lai sasniegtu Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā noteiktos 2030.gada rādītājus. Energoefektivitātes masveida uzlabošanai trūkst arī reformējošu elementu, kas varētu šo procesu Latvijā padarīt straujāku.
Vides organizācijas savā vēstulē Finanšu ministrijai ne tikai norāda uz ANM plāna trūkumiem, bet arī sniedz priekšlikumus ANM līdzekļu investēšanai atbilstoši tā idejai un mērķiem, kuru pamatā ir vīzija par inovācijām un uz ilgtspējīgām reformām orientētu Latvijas attīstību. Viens no piedāvājumiem ir izmantot ANM finansējumu, lai Latvijā pārbaudītu un ieviestu brīvprātīgu sistēmu “Maksājumi par ekosistēmu pakalpojumiem”. Šāds mehānisms nodrošinātu, ka uzņēmējiem ir dota iespēja veikt brīvprātīgas iemaksas klimata pārmaiņu mazināšanas kvotu sistēmā, un iegūtie līdzekļi tiek novirzīti zemes īpašniekiem, apsaimniekotājiem vai pašvaldībām, kas īsteno klimata mazināšanas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumus. Šāda mehānisma iedzīvināšana, kas jau uzsākta vairākās ES dalībvalstīs, Latvijā būtu inovatīva un atbilstoša Eiropas Zaļā Kursa un ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā uz 2030. gadu noteiktajiem mērķiem.
Papildus tam, vides organizācijas piedāvā papildināt plānu ar pasākumiem, kas dotu būtisku ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, klimata pārmaiņu mazināšanā un ilgtspējīgas Latvijas ekonomikas transformācijā. Tie būtu: pasažieru kustības pārvirzīšana no privātā uz sabiedrisko transportu, netiešo subsīdiju izskaušana fosilo energoresursu izmantošanai, atbalsta palielināšana atjaunīgo energoresursu izmantošanai, elektrisko transportlīdzekļu iegādes veicināšana (piemēram, sociālajos dienestos), elektroauto uzlādes infrastruktūras izveide daudzdzīvokļu māju rajonos, privāto zemju ilgtspējīga apsaimniekošana, mitrzemju atjaunošana, invazīvo sugu apkarošana, Eiropas nozīmes biotopu un sugu dzīvotņu saglabāšana un atjaunošana, dabas tūrisma attīstība un citas iniciatīvas.
ANM ir ES finanšu mehānisms, kura mērķis ir īstenot reformas un veicināt investīcijas, kas ne tikai sniegs tūlītēju palīdzību ekonomikas atlabšanā pēc-Covid periodā, bet arī pārkārtos ekonomiku uz zaļu un digitālu. Vides organizāciju ieskatā Latvijas ANM plānā liela daļa pasākumu nav uzskatāmi par reformējošiem vai viržošiem Eiropas Zaļā kursa noteikto mērķu īstenošanai.
