Vides organizāciju “Zaļais Barometrs” aplūko norises 2021. gada februārī – ko paveikuši politiķi vides, dabas un klimata jomās? Kādiem notikumiem iesakām pievērst uzmanību, jo tie varētu ietekmēt vides, dabas un klimata jautājumu politisko attīstību?
Latvijas Atveseļošanās un noturības plāns – nerada pārliecību par ceļu uz zaļu ekonomiku
Latvijā turpinās diskusijas par Atveseļošanās un noturības mehānismu (ANM), kurš šobrīd nodots sabiedriskajai apspriešanai. Vides organizācijas jau janvārī pauda bažas par to, ka Latvijas ANM izmantošanas plāni neatbilst šī mehānisma būtībai, kas ir – palīdzēt valstīm atgūties no Covid19 krīzes, kā arī veidot valstu ilgtermiņa noturību pret nākotnes krīzēm, tai skaitā pārkārtojot ekonomiku uz digitālu un zaļu. Tāpat nozīmīgu daļu ANM līdzekļu noteikts atvēlēt klimata pārmaiņu mazinošiem pasākumiem. Tāpēc, lai tomēr mēģinātu vēl ietekmēt valdības ieceres, Vides konsultatīvā padome februārī nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijai, kurā paustas bažas par Latvijas plāniem. Vēstulē norādīts uz tiem plāna punktiem, kuri varētu videi un klimatam nodarīt vairāk kaitējuma nekā labuma – īpaši saistībā ar transporta sektoru, meliorācijas plāniem, mežu apsaimniekošanu, kā arī iecerēm atbalstīt biometāna ražošanu un izmantošanu. Marta pašā sākumā vieni no vēstules autoriem – biedrība “Zaļā Brīvība” arī tikās ar EK pārstāvjiem, lai šīs bažas pārrunātu. Kā norāda biedrības “Zaļā Brīvība” vadītājs Jānis Brizga, Eiropas Komisijai konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām ir viens no retajiem veidiem, kā pārbaudīt nacionālos plānus. Lielākās bažas ir tās, ka valdība ar ANM vēlas aizpildīt caurumus budžetā un ir sastādījusi “iepirkumu sarakstu”, nevis plāno īstenot strukturālas reformas, kurām šis plāns ir paredzēts.
Foto: Pexels.com
Biomasas dedzināšana – maldīga atjaunojamā enerģija
Viens no degošākajiem jautājumiem saistībā ar atjaunojamajiem energoresursiem ir bioenerģijas izmantošana, tāpēc februārī starptautiskās vides organizācijas aicināja parakstīt petīciju “Koku dedzināšana neglābs klimatu” jeb #StopFakeRenewables. Petīcija iestājās pret maldinošu praksi un pieprasīja izmaiņas Atjaunojamo energoresursu direktīvas pašreizējā saturā, tādā veidā arī aicinot cilvēkus piedalīties direktīvas sabiedriskajā apspriešanā.
Atjaunojamā enerģija visbiežāk saistās ar vēja turbīnām un saules paneļiem, taču Eiropā vairāk nekā puse no tā saucamās atjaunojamās enerģijas tiek iegūta no biomasas dedzināšanas. Tāpēc veidojas absurda un pretrunīga situācija – direktīva, kura ir vērsta uz atjaunojamās enerģijas veicināšanu, vienlaikus pieļauj veco ogļu kurinātavu pārvēršanu par jaunām koksnes dedzināšanas iekārtām. Dedzinot koksni, kuras atjaunošanai nepieciešamas desmitgades, atmosfērā nonāk vairāk oglekļa dioksīda, nekā dedzinot fosilo kurināmo. Turklāt biomasas ražotāji ik gadu saņem ievērojamu atbalstu subsīdiju formā no ES fondiem, tātad – no katra tās pilsoņa.
Direktīvas sabiedriskā apspriešana notika līdz 9. februārim.
Foto: https://www.res-ev.co.uk/biomass-energy/
Uzsilst pesticīdu tēma
Tuvojas pavasaris un lauku darbu sezonas sākums, kad darbos dosies arī miglotāji, izsmidzinot augu aizsardzības līdzekļus jeb kā tos ierasts dēvēt – pesticīdus. Diskusija par pesticīdu lietošanu un rosinājumi to samazināt un stingrāk regulēt pēdējos gados notiek arvien aktīvāk, taču arī pesticīdu industrijas lobijs turpina spēcīgi aizstāvēt savas intereses. Februārī šajā jomā vairāki jaunumi.
Saeima uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izveidot darba grupu, lai vērtētu aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvotu lauku māju tuvumā. Šis lēmums pieņemts, skatot vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu par pesticīdu lietošanas ierobežošanu. Lēmuma apspriedes laikā VARAM norādīja, ka konceptuāli atbalsta pesticīdu izmantošanas samazināšanu, turklāt tas ir arī viens no Eiropas Zaļā kursa mērķiem, savukārt Zemkopības ministrija uzsvēra, ka jāvērtē iespējamo aizliegumu ietekme uz ekonomiku.
Savukārt Eiropā notiek trīs bitēm kaitīgu augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu (sulfoksafola, cipermetrīna un benfluralīna) reģistrācijas pagarināšanas apspriešana, un tāpēc vairākas Latvijas vides organizācijas nosūtījušas vēstuli Zemkopības ministrijai un VARAM, kurā aicina nodrošināt, lai šīs trīs darbīgās vielas saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem un saskaņā ar Eiropas Zaļā kursa mērķiem pēc iespējas ātrāk tiktu izņemtas no tirgus, kā arī lūdz informēt, kāda ir Latvijas Republikas nostāja Pastāvīgajā fitofarmaceitisko līdzekļu komitejā attiecībā uz šīm vielām.
Tāpat ES turpinās diskusijas par “Bišu vadlīniju” piemērošanu pesticīdu vērtēšanā. Jaunākās ziņas liecina, ka pesticīdu lobiju centieni “aizsargāt pesticīdus” varētu vainagoties ar panākumiem. Vides organizācijas norāda, ka EFSA (Eiropas Pārtikas drošības organizācija) šobrīd krietni “atšķaida” pašu izstrādātās Bišu vadlīnijas pesticīdu lobiju un dalībvalstu ietekmē. Tas nozīmē, ka bišu aizsardzības mērķi tiek krietni vien pazemināti.
Savukārt Francijā pesticīdu temats ir sasniedzis krietni augstu temperatūru – tur Bordo vīna industrija mēģina apklusināt aktīvisti, kas iestājas pret pesticīdu lietošanu vīnogu audzēšanā. Franču aktīviste Valerie Murat ir iesūdzēta tiesā, jo paudusi kritiku pesticīdu izmantošanai Bordo reģiona vīnogu audzētavās. Aktīviste, vīndara meita, izveidojusi iniciatīvu, kas brīdina, ka vīnogu audzētavu tuvumā dzīvojošie un tajās strādājošie ir pakļauti pesticīdu ietekmes riskam. Tagad vairākas vīna darītavas, kuru produktos tika atrastas pesticīdu atliekvielas, aktīvisti iesūdzējušas tiesā. Februārī vides organizācijas no visas Eiropas parakstīja solidaritātes deklarāciju Valerie Murat atbalstam.
Foto: Pexels.com
Vides ministrs tiekas ar vides organizācijām
Vides konsultatīvā padome, kurā apvienojušās divdesmit Latvijas vides organizācijas, februārī tikās ar VARAM ministru Artūru Tomu Plešu. Tikšanās laikā tika apspriesti jautājumi par klimatneitralitātes un dabas daudzveidības mērķu iekļaušanu citu sektoru rīcībpolitikās, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas perspektīvām valstī, VARAM lomu zaļās ekonomikas īstenošanā, kā arī atkritumu, ķīmisko vielu un pesticīdu ietekmju mazināšanu Latvijā u.c. vides jomas aktualitātes.
Ministrs uzsvēra, ka arvien svarīgāk ir sistemātiski domāt par jautājumiem, kas ir saistīti ar dabas un vides aizsardzību, un sabiedrības plašāku izglītošanu. Kā viena no galvenajām prioritātēm ir Latvijas virzība uz klimata neitralitāti, kur VARAM jāsadarbojas ar citām nozarēm un sociālajiem partneriem. Ministrs norādīja, ka tiek sperti pirmie soļi, lai tam pakārtotu politikas plānošanu, kā arī veidotu atbalsta mehānismus, lai mazinātu cilvēka ietekmi uz klimatu un dabu. Tostarp ir uzsākts darbs pie atbalsta mehānisma izstrādes, lai zemu emisiju un nulles emisiju transportlīdzekļi būtu iegādājami par pieejamu cenu plašākam Latvijas iedzīvotāju lokam.
Attiecībā uz dabas stāvokli un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām svarīgākais izvērtēt Dabas skaitīšanas procesā iegūtos datus, lai saprastu, kā tālāk sistēmiski rīkoties un veidot dabas aizsardzības politiku, kā dabas saglabāšanu sabalansēt ar ekonomiskajām interesēm. Tostarp ministrs pieminēja, ka jārisina jautājums par kompensāciju apmēriem un kompensāciju politiku kopumā.
Vides un dabas aizsardzības jomas jautājumu risināšanā ir svarīga arī pašvaldību iesaistīšanās, un ministrs liek lielas cerības uz pašvaldībām, kas pēc reformas būs kļuvušas spēcīgākas.
Foto: LETA
Zaļā Barometra apskats ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par materiāla saturu atbild projekta “Zaļais Barometrs” īstenotāji – Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.
