Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns – panākts nozīmīgs progress
Atveseļošanas un noturības mehānismā paredzētā apjomīgā finansējuma izlietošanas plānu kalšana Latvijai bija viena no šī gada pirmās puses nozīmīgākajām diskusijām arī attiecībā uz vides un klimata jomu. Jau janvārī vides organizācijas pauda bažas, ka Latvijas ieceres neatbilst šī mehānisma būtībai, kas ir – palīdzēt valstīm atgūties no Covid19 krīzes, īstenojot uz noturību, digitālu un zaļu ekonomiku mērķētas reformas, kā arī atvēlēt līdzekļus klimata pārmaiņu mazinošiem pasākumiem. Galvenie iebildumi – ANM plānam trūkst ambīciju vides jomā, tā iecerēti pasākumi neietver reformas, bet vairāk atgādina budžeta caurumu lāpīšanu, turklāt vairākas ietvertās aktivitātes ne tikai neveicina, bet pat var negatīvi ietekmēt klimata neitralitātes sasniegšanu. Tāpat pretēji Eiropas Komisijas vadlīnijām plānā vispār nav ietvertas aktivitātes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, dabas aizsardzībai un atjaunošanai. Organizācijas – biedrība “Zaļā brīvība”, Pasaules Dabas fonds, Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība vērsās gan pie Finanšu ministrijas, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Eiropas Komisijas, lai panāktu, ka zaļie mērķi netiek nosprausti formāli, bet pēc būtības.
Aprīļa beigās plāns tika apstiprināts valdībā, un jāatzīst, ka vairākos jautājumos tajā ir panākts nozīmīgs progress, it sevišķi tajos, kas attiecās uz klimata neitralitāti. Tā plānā vairs nav iekļauts strīdīgais atbalsts biometāna izmantošanai transportā, bet parādījušās vairākas reformas atjaunīgo resursu izmantošanas veicināšanai, arī atbalsts elektroauto iegādei uzņēmumiem, investīcijas elektrouzlādes stacijās, papildus līdzekļi mājokļu siltināšanai. Tajā pašā laikā, neskatoties uz iebildumiem gan par ietekmi uz vidi, gan procesa caurspīdīgumu, plāna paredzētas neskaidras investīcijas meliorācijas objektos, kā arī pilnīgi ignorēta bioloģiskā daudzveidība. Laikā, kad investīcijas bioloģiskajā daudzveidībā tiek arvien vairāk novērtētas kā augstu atdevi nesošas gan dabai, gan ekonomikai, Latvija turpina ieturēt tuvredzīgu īstermiņa pozīciju, atliekot šādu rīcību uz nezināmiem labākiem laikiem.
Vides organizāciju vēstule par ANM Finanšu ministrijai.
Vides organizāciju vēstule par ANM Vides aizsaradzības un reģionālās attīstības ministrijai
Pašvaldību vēlēšanas: sākam vērtēt kandidātu piedāvājumus
Aprīļa beigās projekts Zaļais Barometrs ir sācis pašvaldību vēlēšanu kandidātu izvērtēšanu vides, klimata un dabas tēmās. Visiem kandidātu sarakstiem ir nosūtīta aptaujas anketa, kurā topošie pašvaldību dzīves noteicēji aicināti norādīt savu pozīciju un plānus gan par klimatam draudzīgas uzņēmējdarbības veidošanu, gan dabas saglabāšanu savā pilsētā un novadā, pesticīdu izmantošanu, Zaļā iepirkuma veicināšanu un citiem konkrētiem jautājumiem, caur kuriem pašvaldības var veidot savu novadu un pilsētu zaļāku. Maijā novērtējuma rezultāti tiks publiskoti, lai katrs vēlētājs, veicot savu izvēli, var ņemt vērā arī kandidātu “zaļumu”. Savukārt maija beigās lielāko pašvaldību deputātu kandidāti tiks aicināti piedalīties diskusijā “Zaļais grils”.
Nacionālā apvienība un Jaunā Konservatīvā partija – par šaurāku krasta kāpu aizsargjoslu
Martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un Vides un klimata apakškomisija izskatīja Nacionālās apvienības un Jaunās Konservatīvās partijas deputātu iesniegtos priekšlikumus Aizsargjoslu likuma grozījumiem, kas paredz sašaurināt krasta kāpu aizsargjoslu ciemos līdz minimālajiem 150 m, izslēdzot no likuma prasību aizsargjoslā obligāti iekļaut īpaši aizsargājamos biotopus.
Diskusiju par krasta kāpu aizsargjoslas noteikšanu aktualizēja situācija Dundagas novada Kolkas pagasta ciemos, kur valsts vides institūcijas nesaskaņo būvniecību krasta kāpu aizsargjoslai piegulošos zemesgabalos, ko aizņem īpaši aizsargājamie biotopi. Atteikums tiek pamatots ar to, ka krasta kāpu aizsargjoslu nosaka likums un tajā jāiekļauj īpaši aizsargājamie biotopi, tātad pašvaldības teritorijas plānojumā krasta kāpu aizsargjosla nav attēlota atbilstoši likumā noteiktajam. Šī situācija izgaismo problēmu teritorijas plānošanas procesā, kad vēlme iekļaut piekrastes ciemos neapbūvētas platības un krasta kāpu aizsargjoslu sašaurināt no 300 m uz 150 m netiek līdzsvarota ar objektīvu faktiskās situācijas un īpaši aizsargājamo biotopu sastopamības izvērtējumu. Tagad pašvaldība runā par “biotopiem, kuri uzrodas”, bet neuzrāda teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros veiktu izvērtējumu un pamatojumu teritorijas plānojumā attēlotajai krasta kāpu aizsargjoslai.
Vides un klimata apakškomisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja iepriekš minētos priekšlikumus, taču Saeimas plenārsēdē 08.04.2021. otrajā lasījumā tika atbalstīts priekšlikums izslēgt no Aizsargjoslu likuma prasību krasta kāpu aizsargjoslā ciemos iekļaut īpaši aizsargājamos biotopus. Jāatzīmē, ka par šo priekšlikumu balsoja tikai 35 deputāti, taču tas bija pietiekami balsu vairākumam.
Diskusija par grozījumiem Aizsargjoslu likumā turpināsies, Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai sagatavojot likumprojektu izskatīšanai trešajā lasījumā. Vairāki deputāti un VARAM ir iesnieguši priekšlikumus, kas paredz atgriezties pie aizsargājamo biotopu iekļaušanas krasta kāpu aizsargjoslā arī piekrastes ciemos. Vides nevalstiskās organizācijas cer uz konstruktīvu diskusiju un risinājumu, kas sekmēs aizsargājamu dabas vērtību saglabāšanu jūras piekrastē.
Eiropas Savienībā top meža stratēģija
Līdz aprīļa vidum notika topošās ES mežu stratēģijas publiskā apspriešana, kurā piedalījās arī Latvijas vides organizācijas.
“Uzskatām, ka stratēģijai jānodrošina patiesi ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, saglabājot mežu bioloģisko daudzveidību. Mežu bioloģiskā daudzveidība ir pamats arī mežu sociālajai un ekonomiskajai vērtībai, turklāt tā palielina mežu izturību pret klimata pārmaiņām, tāpēc jaunajai stratēģijai jāveicina veco mežu saglabāšana un degradēto mežu ekosistēmu atjaunošana,” norāda Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Dr. biol. Viesturs Ķerus.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība arī uzsvēra, ka jaunajai Eiropas Savienības meža stratēģijai jābūt cieši saistītai ar Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam un kopumā jāatbilst Eiropas Savienības noteiktajam “Zaļajam kursam”. Stratēģiju plānots pieņemt 2021. gada pirmajā pusē.
Eiropas Komisija plāno ražot bioloģiski, ko Latvija?
25. martā Eiropas Komisija nāca klajā ar Rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai. Tā mērķis ir palielināt bioloģiski sertificētas pārtikas ražošanu un veicināt patēriņu, panākot, ka līdz 2030. gadam vismaz 25% lauksaimniecības zemes ES tiktu apsaimniekoti bioloģiski. Diemžēl Latvijā politiskā griba par bioloģiskās nozares attīstību ir ļoti vāja. Jau pirms ilgāka laika LBLA aicināja izstrādāt arī nacionāla līmeņa rīcības plānu, taču pagaidām rīcība nav sekojusi.
Glābiet bites un lauksaimniekus – aicinām Gerhardu parakstīt!
Ungārijas lauksaimniecības ministrs Nagy István aprīlī parakstīja Eiropas pilsoņu iniciatīvu Glābiet bites un lauksaimniekus. LBLA sociālajos tīklos aicināja kolēģa piemēram sekot zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. «Pasaules bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir mūsu visu interesēs. Kaut vai tikai ar parakstu, bet paveiksim to šī mērķa vārdā!» savu izvēli pamatoja Ungārijas lauksaimniecības ministrs. Pagaidām no K. Gerharda atbilde nav sekojusi. Parakstu vākšana iniciatīvai turpinās līdz septembrim:
Pesticīdu izmantošana Latvijā kāpj
Statistikas birojs Eurostat starptautiskajā Zemes dienā, 22. aprīlī, nāca klajā ar jaunākajiem datiem par pesticīdu pārdošanas apjomiem ES. Kamēr vairākas valstis pesticīdu lietojumu steidz samazināt, Latvija (+54%) laikā no 2011. līdz 2019. gadam piedzīvojusi otro visstraujāko pesticīdu pārdošanas pieauguma kāpumu pēc Kipras (+101%). Tā nav tikai tendence, esam starp līderiem arī faktiskā lietojuma ziņā Ziemeļeiropas reģionā, kur Latvija ir otrajā vietā, salīdzinot pārdoto pesticīdu daudzumu pret aramzemes platību kg/ha.
Zaļā Barometra apskats ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par materiāla saturu atbild projekta “Zaļais Barometrs” īstenotāji – Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.
