Eiropas Savienības (ES) valstu valdību, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas pārstāvji 25. jūnijā vienojās par Kopējo lauksaimniecības politiku 2021.-2027. gadam. Ja šo politiku apstiprinās arī Eiropas Parlaments un ES valstu valdības, jaunā politika turpināsies ierastajā virzienā.
Trūkstot stingrām vides prasībām un saskaņotībai ar ES Zaļo kursu, miljardiem eiro nodokļu maksātāju naudas tiks izmaksāti subsīdijās, kas veicinās intensīvu lauksaimniecību un vides piesārņojumu, samazinās dabas daudzveidību un saasinās klimata krīzi.
“Šī politika ir nodevība pret tiem zemniekiem, kas cenšas pielāgoties klimata pārmaiņām, nāves spriedums dabai, atklāts ielūgums oligarhiem izlaupīt publiskos līdzekļus un pliķis sejā jaunajiem cilvēkiem, kas pieprasa saglabāt viņu dzīves iespējas nākotnē. Šis ir apkaunojums, ko nenoslēps nekāda sagrozīšana, propaganda vai zaļmaldināšana,” norāda organizācijas “BirdLife Europe” pārstāvis Ariels Bruners.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus papildina: “Nepatīkami redzēt, ka arī Latvijas zemkopības ministrs Kaspars Gerhards iestājas pret vides prasību iekļaušanu Kopējā lauksaimniecības politikā. Tas ļauj prognozēt, ka Latvija centīsies izmantot katru ES institūciju atstāto iespēju subsidēt videi kaitīgu lauksaimniecības praksi un atstāt novārtā sabiedrības kopējās intereses. Svarīgi būtu atcerēties, ka Latvijas lauki nav tikai ražošanas resurss, bet arī dzīvesvieta, un rūpes par vidi ir rūpes par Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.”
Informācija sagatavota pateicoties projektam “Latvijas Ornitoloģijas biedrības interešu pārstāvība un sabiedrības iesaiste”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, Latvijas Ornitoloģijas biedrības komunikācijas speciāliste
