Viesturs Ķerus, Dr. biol., Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs:
Eiropas Komisija 16. jūlijā publicējusi Eiropas Savienības meža stratēģiju 2030. gadam (https://ec.europa.eu/info/files/communication-new-eu-forest-strategy-2030). Jaunā stratēģija aptver visas – gan sociāli ekonomiskās, gan ekoloģiskās – funkcijas, norādot uz aktuālajām problēmām ES mežu apsaimniekošanā un iesakot atbilstošus risinājumus. Tomēr šķiet, ka stratēģija rakstīta tā, lai nekaitinātu koksnes industriju, un reālais stratēģijas devums mežu apsaimniekošanas uzlabošanā būs atkarīgs no dalībvalstu rīcības.
Stratēģijā nemitīgi tiek uzsvērts, ka mežu apsaimniekošanā jāievēro ilgtspējas robežas. Tomēr jāņem vērā, ka jēdziens “ilgtspējīga mežu apsaimniekošana” ir novalkāts un iztukšots. Meža nozare savā retorikā nereti balstās uz principu – meži ir ilgtspējīgi apsaimniekoti, tāpēc ka mēs sakām, ka tā ir. Latvijas gadījumā, piemēram, nereti tiek uzsvērts, ka Latvijas mežu apsaimniekošana tiek vērtēta pēc starptautiski pieņemtiem kritērijiem. Taču tiek noklusēts, ka runa ir par indikatoriem, kas tikai parāda esošo situāciju, bet neļauj pateikt, vai meži ir apsaimniekoti ilgtspējīgi vai nē. Tēlaini izsakoties, mums ir termometrs, bet nav zināms, pie kādas temperatūras pacients uzskatāms par veselu. Jaunā stratēģija piedāvā šo problēmu beidzot risināt, nosakot skaidrus sliekšņus, lai mežus varētu uzskatīt par ilgtspējīgi apsaimniekotiem, taču pieeja šo sliekšņu noteikšanai ir nevajadzīgi piesardzīga: “Izvērtēsim, kā tos vislabāk izmantot, iesākumā brīvprātīgi”.
Atzīstot to, ka bioloģiskā daudzveidība nodrošina mežu izturību un līdz ar to spēju nodrošināt sociāli ekonomiskās un vides funkcijas, Eiropas Komisija uzsver, ka nepieciešams vairāk aizsargāt un atjaunot mežu bioloģisko daudzveidību. Cik daudz mežu būtu jāaizsargā, stratēģijā gan nav teikts. Tiek minēts, ka mežiem būtu jāsniedz ieguldījums ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas kopējo mērķu sasniegšanā, bet nav minēts, cik lielam šim ieguldījumam vajadzētu būt. Skaidrs ir tas, ka būtu jānodrošina primāro un veco mežu stingra aizsardzība, taču šo jēdzienu definīcijas stratēģijas kontekstā vēl tikai tiks precizētas.
Uzteicami ir tas, ka stratēģijā skaidri norādīts uz mežu apsaimniekošanas darbībām, kas veicina bioloģisko daudzveidību – nekailciršu metožu izmantošana, dažādvecuma jauktu mežaudžu veidošana monokultūru vietā, lapu koku īpatsvara palielināšana. Savukārt kā bioloģisko daudzveidību apdraudošas rīcības (“pret kurām jāizturas piesardzīgi”) minētas, piemēram, kailcirtes un mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā.
Latvijā aktuālās mežu apsaimniekošanas problēmas stratēģijā atbalsojas arī runājot par prasībām publisko (valsts) un privāto mežu apsaimniekošanai. Tiek norādīts, ka valsts mežos būtu tikai likumsakarīgi stiprināt mežu aizsardzību, lai sasniegtu ES kopīgi pieņemtos klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķus, taču privātos meža īpašniekus būtu īpaši jāatbalsta, tostarp kompensējot negūtos ienākumus, nodrošinot meža aizsardzību. EK norāda uz Kopējo lauksaimniecības politiku kā būtisku finanšu avotu šim mērķim. Tajā pašā laikā Latvijā, spriežot par šī finansējuma izmantošanu, Zemkopības ministrija piedāvā meža īpašniekiem kompensācijām atvēlētos līdzekļus samazināt.
Zināms, ka koksnes izmantošana enerģijas ieguvē, rada būtiskus draudus gan bioloģiskajai daudzveidībai, gan klimata mērķu sasniegšanai. Tas zināms arī stratēģijas autoriem, taču joprojām tiek uzturēta cerība, ka problēmu var risināt, nosakot ilgtspējas kritērijus bioenerģijai. Līdz šim šīs cerības nav attaisnojušās un arī jaunie kritēriji ir tik vāji, ka problēmas nerisinās. Var piekrist stratēģijā rakstītajam, ka koksne turpinās spēlēt būtisku lomu enerģētikā. Taču, ņemot vērā koksnes izmantošanas radītos draudus, būtu svarīgi vismaz neveicināt šādas pieejas turpināšanu. Vairāku ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, iestāšanās pret jauniem ilgtspējas kritērijiem, neļauj cerēt uz valdību atbildīgu pieeju šim jautājumam.
Gan šie, gan citi stratēģijā iekļautie punkti apliecina, ka gan mežu apsaimniekošanas problēmas, gan nepieciešamie risinājumi ir skaidri. Stratēģija vēlreiz pasvītro jautājumus, par ko vides NVO jau neskaitāmas reizes runājušas arī Latvijā. Tagad varēsim redzēt, vai jaunā ES stratēģija tiks izmantota kā atspēriena punkts, lai Latvijas mežu apsaimniekošanu virzītu pretī patiesai ilgtspējai, vai kārtējo reizi demagoģijas plūdos par risinājumu visām mežu problēmām tiks piedāvāta kailcirte.
Attēls: Pixabay.com
Informācija sagatavota pateicoties projektam “Latvijas Ornitoloģijas biedrības interešu pārstāvība un sabiedrības iesaiste”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Projekta mērķis ir nodrošināt Latvijas Ornitoloģijas biedrības un plašākas sabiedrības līdzdalību stratēģiski svarīgajos lēmumos attiecībā uz dabas aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Plašāk: www.activecitizensfund.lv.
