Dabas aizsardzības organizācijas – Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Latvijas Dabas fonds – uzskata, ka meža īpašniekiem jāsaņem atbilstošas kompensācijas par dabas aizsardzības prasību radītajiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem un papildus ir nepieciešami arī alternatīvi kompensāciju mehānismi. Šobrīd kompensāciju sistēmas sakārtošanu apdraud Zemkopības ministrijas plāni finansējuma sadalīšanai nākošajā plānošanas periodā.
Līdz šim finansējuma avots kompensāciju izmaksai ir ES Kopējās lauksaimniecības politikas līdzekļi, ko Latvijā pārvalda Zemkopības ministrija. Taču, neskatoties uz meža īpašnieku neapmierinātību un vides organizāciju atkārtotu jautājuma aktualizēšanu, nākošajā plānošanas periodā (2023.–2027. gadā) Zemkopības ministrija uz pusi samazinājusi šim mērķim paredzēto finansējumu, saglabājot esošo kompensāciju lielumu un paredzot tās izmaksāt tikai trīs gadus.
Dr. biol. Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs uzsver: “Mežu saglabāšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ļaujot tiem tuvoties dabiskam stāvoklim, ir būtisks pasākums ne tikai dabas daudzveidības saglabāšanai, bet arī oglekļa piesaistes veicināšanai. Ir pilnīgi nepieņemami, ka Zemkopības ministrija plāno samazināt finansējumu, kuru par svarīgu atzinuši gan mežu īpašnieki, gan vides organizācijas. Šo soli varu vērtēt tikai kā vēlmi mākslīgi noskaņot meža īpašniekus pret dabas aizsardzību.”
Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis norāda: “Divas trešdaļas no Latvijas mazo ērgļu populācijas ligzdo privātos mežos, līdz ar to šīs sugas aizsardzību nav iespējams nodrošināt, neskarot privāto meža īpašnieku intereses. Aptuveni desmito daļu no neaizsargātajām ligzdām katru gadu ietekmē mežsaimnieciskā darbība. Viens no iemesliem, kas to veicina, ir nepilnības pastāvošajā kompensāciju sistēmā, kura neveicina godīgu un veselīgu attieksmi pret dabas vērtību saglabāšanu mežos. Ar nolūku meklēt risinājumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 2019. gadā izveidoja darba grupu, kas nāca klajā ar ieteikumiem esošās kompensāciju sistēmas uzlabošanai, cita starpā paredzot arī iespēju īpašniekiem vairāku gadu laikā izmaksāt pilnu koksnes tirgus cenu. Ir kritiski svarīgi, lai šie ieteikumi tiktu ieviesti dzīvē, tomēr šobrīd paredzētā ievērojamā līdzekļu samazināšana plānoto uzlabojumu ieviešanu padarīs ievērojami grūtāku vai pat neiespējamu.”
Latvijas Republikas Satversme paredz, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, līdz ar to tiesības uz privāto īpašumu nav neierobežotas. Normatīvajos aktos noteikti zemes īpašnieku pienākumi saistībā ar dabas vērtību saglabāšanu, tajā skaitā paredzot mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus. Lai meža īpašniekiem, rūpējoties par dabu, nebūtu jācieš nesamērīgi zaudējumi, valstī ir izveidots kompensāciju mehānisms. Atkarībā no noteikto ierobežojumu stingrības, meža īpašnieks ir tiesīgs saņemt ikgadējo kompensāciju 45–160 euro/ha apmērā. Kompensācijas pamatā tiek segtas no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Šobrīd kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem atsver meža aprites ciklā zaudēto peļņu, taču tas neapmierina daļu no īpašniekiem, jo viņi rēķinājušies ar lielākiem ienākumiem uzreiz, koksni pārdodot.
Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība uzskata, ka ikgadējiem kompensāciju maksājumiem vajadzētu būt lielākiem un būtu nepieciešami arī alternatīvi kompensāciju mehānismi – vienreizējs maksājums vai zemes atpirkšana.
Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, LOB komunikācijas konsultante
