- Eiropas Vides birojs aicina paātrināt pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem un atteikties no Krievijas gāzes un naftas.
- Eiropas Komisijā iesniegts Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna projekts – zaļš tikai pa gabalu.
- Ministru Kabinets konceptuāli atbalsta vēja parku attīstību.
- Latvijā sāk darboties depozīta sistēma dzēriena iepakojumiem.
- Valsts meža dienesta reforma – pamats bažām par nepietiekamu mežu apsaimniekošanas uzraudzību nākotnē.
- ES Atveseļošanas un noturības mehānisma Latvijas plānā paredzētās investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā var apdraudēt dabas vērtību saglabāšanu un ūdeņu stāvokli.
- Vides konsultatīvās padomes sastāvā atkārtoti ievēl Pasaules Dabas fondu, Latvijas Ornitoloģijas biedrību, Latvijas Dabas fondu un biedrību “Zaļā brīvība”.
Eiropas Vides birojs aicina paātrināt pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem un ātrāk atteikties no Krievijas gāzes un naftas.
Krievijas karš pret Ukrainu ir radījis vēl lielāku spiedienu Eiropas valstīm pēc iespējas ātrāk atteikties no fosilajiem enerģijas avotiem, kuru viens no galvenajiem piegādātājiem ir Krievija. Uzsverot, ka vienīgais veids, kā Eiropas valstīm iegūt enerģētisko neatkarību, ir pilnīga pāreja uz atjaunojamajiem energoresursiem, Eiropas Vides birojs aicina paātrināt virzību uz Zaļo kursu. Šim aicinājumam ir pievienojusies arī biedrība “Zaļā brīvība” un Latvijas Dabas fonds.
Eiropas Vides birojs atgādina, ka 2021. gadā apmēram 46% no dabas gāzes un 25% no naftas piegādēm uz Eiropu nāca no Krievijas. Savukārt Krievijai gāzes un naftas eksports veido apmēram 40% no budžeta ieņēmumiem. Tādējādi Krievijas ieņēmumi no fosilajiem enerģijas avotiem ir galvenais ienākumu avots gan karam pret Ukrainu, gan militārajiem konfliktiem Sīrijā un Gruzijā.
Eiropas Vides birojs ir lielākais vides organizāciju tīkls Eiropā, kurā ietilpst 170 organizācijas vairāk nekā 35 valstīs.
Eiropas Komisijā iesniegts Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna projekts – zaļš tikai pa gabalu.
2022. gada 18. janvārī Zemkopības ministrija Eiropas Komisijā iesniedza Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam (KLP SP) projektu. Šis ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecībā un lauku attīstībā. Stratēģiskajā plānā Zemkopības ministrija ir nodefinējusi sešus stratēģiskos uzstādījumus: (1) palielināt pievienoto vērtību lauksaimniecības produktiem; (2) kāpināt lauku saimniecību ieņēmumus; (3) veicināt ekonomisko aktivitāti, nodrošināt infrastruktūru un saglabāt apdzīvotību lauku apvidos; (4) veicināt uz zināšanām balstītu uzņēmējspēju; (5) ieguldīt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā; un (6) nodrošināt drošu un kvalitatīvu vietējo pārtiku.
Plāna projekta sagatavošanā pirms tā iesniegšanas Eiropas Komisijai notika sabiedriskā apspriede, un šī procesa laikā savus priekšlikumus iesniedza arī Latvijas dabas aizsardzības organizācijas . Taču Latvijas Dabas fonds vērš uzmanību, ka nav sadzirdēti būtiskākie ieteikumi saistībā ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu. Par spīti tam, ka KLP reforma sola “lielākus mērķus vides jomā”, finansējums pasākumam “Natura 2000 maksājums mežiem” ir plānots tikai pirmajiem trim KLP SP gadiem (2023.-2025. gadam) un nekāds atbalsts nav plānots 2026. un 2027. gadā. Arī atbalsta likmes ir saglabātas tajā pašā līmenī, kādas tās bija 2014.–2020. gada finanšu plānošanas periodā un kuras tika aprēķināts 2013. gadā – desmit gadus pirms KLP SP ieviešanas. Atbalsta likmes ir nepietiekamas un neatbilst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotās darba grupas “Kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos pilnveidošanai” ieteikumam, kas norāda uz vajadzību būtiski paaugstināt atbalsta likmes. Arī pasākumā “Zālāju biotopu apsaimniekošana” atbalsta likmes nav konkurētspējīgas attiecībā pret ienākumiem, ko var gūt no laukaugu audzēšanas (un atbalsta maksājumiem, kas saistīti ar šo kultūru audzēšanu).
Savukārt attiecībā uz bioloģiskās lauksaimniecības attīstību bioloģisko lauksaimnieku ieskatā Zemkopības ministrijas sniegums ir sevišķi vājš. Zemkopības ministrija maldinoši uzsvērusi, ka nākamajā periodā tiks palielināts atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai. ES piešķirtais finansējums Kopējai lauksaimniecības politikai Latvijā pieaudzis par 24%, savukārt atbalsts tieši par bioloģisko praksi – sarucis, jo jaunajā Stratēģiskajā plānā samazinātas atbalsta likmes bioloģiskajai lauksaimniecībai. Diemžēl Zemkopības ministrija nav ņēmusi vērā bioloģiskās lauksaimniecības potenciālo ieguldījumu vides un klimata mērķos. Turklāt jau 2022. gada sākumā bioloģiski sertificēto lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību īpatsvars (aptuveni 17%) faktiski ir gandrīz sasniedzis ministrijas izvirzīto mērķi turpmākajiem pieciem gadiem – 18,78%.
Ministru Kabinets konceptuāli atbalsta vēja parku attīstību.
Viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem pavērsieniem Latvijā enerģētikas jomā bija Ministru Kabineta lēmums par lielmēroga vēja parku attīstību, apvienojot “Latvenergo” un Latvijas Valsts mežu resursus un jau šogad izveidojot kopuzņēmumu. Ekonomikas ministrijas vadībā līdz aprīlim top priekšlikumi par administratīvo šķēršļu novēršanu dažādu atjaunojamo enerģijas resursu projektu īstenošanai Latvijā. Kopuzņēmuma uzdevums būs līdz 2027. gadam veidot vēja elektrostacijas, tādējādi mazinot Latvijas atkarību no ārējiem enerģijas piegādātājiem.
Vides un dabas aizsardzības organizācijas sekos līdzi normatīvo aktu iztrādei, lai pārliecinātos, vai administratīvo šķēršļu novēršanas rezultātā netiek mainīti ietekmes un vidi novērtējuma kritēriji un process.
Latvijā sāk darboties depozīta sistēma dzēriena iepakojumiem.
2022. gada 1. februārī Latvijā sāka darboties depozītsistēma dzēriena iepakojumiem. Depozīta sistēmā var nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) dzēriena iepakojumus, par katru vienību pretim saņemot 10 centu bezskaidras naudas, čeka vai atsevišķos punktos skaidras naudas veidā. Sākotnēji depozīta sistēmas ieviešanā ir pārejas periods līdz 2022. gada 31. jūlijam. Līdz ar to joprojām veikalu plauktos atrodas gan ar depozīta zīmi marķēti, gan nemarķēti produkti. Taču neskatoties uz to, jau pirmajā depozīta sistēmas darbības mēnesī tika savākti vairāk kā 300 trūkstoši depozīta taras vienību. Lai sistēmu attīstītu un uzlabotu, nākotnē ir jāpalielina atkārtoti izmantojamās stikla taras mērķi depozīta sistēmas operatoram un sistēma jāpaplašina ar citiem taras veidiem, piemēram, stipro alkoholu, kartona dzērienu iepakojumu un burciņām.
Valsts meža dienesta reforma – pamats bažām par nepietiekamu mežu uzraudzību nākotnē.
2022. gada februārī dabas aizsardzības organizācijas tikās ar Valsts Meža dienestu. Tikšanās laikā dienests iepazīstināja ar iecerēto organizācijas reformu, kurā cita starpā plāno mazināt apsekojumus un kontroli dabā, pamatojot to ar esošās sistēmas efektivitātes un ekonomiskā izdevīguma trūkumu. Gan dabas organizācijas pārstāvjiem, gan mežziņiem šī reforma rada bažas, jo, samazinoties kontrolei mežos, tiks neizbēgami apdraudētas tur esošās dabas vērtības. Tādēļ dabas aizsardzības organizācijas aicina iecerētās izmaiņas pārskatīt un izstrādāt pamatotu un labā pārvaldībā balstītu reformu, stiprinot normatīvo aktu īstenošanas uzraudzību mežā.
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma Latvijas plānā paredzētās investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā var apdraudēt dabas vērtību saglabāšanu un ūdeņu stāvokli.
Šī gada februārī Eiropas Komisija un Latvija ir vienojusies par kārtību, kādā tiks īstenoti Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā paredzētie pasākumi, tostarp paredzētās investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā 32 967 000 eiro apjomā. Tiek gatavoti plāna ieviešanai nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi un informatīvie ziņojumi.
Dabas aizsardzības un vides nevalstiskās organizācijas jau šī plāna sagatavošanas laikā iebilda, ka atbalsts darbībām, kas saistītas ar intensīvu meliorācijas sistēmu un upju regulēto posmu atjaunošanu, neatbilst Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030. gadam izvirzītajiem mērķiem un Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna pamatmērķim, un investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā plāna ietvaros nav atbalstāmas un paredzēto pasākumu ietekme nav pietiekami kvalitatīvi izvērtēta.
Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā paredzēto pasākumu plūdu risku mazināšanai plānotāji un īstenotāji – valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” – Vides konsultatīvās padomes sēdē 2022. gada 23. februārī informēja par vietām (valsts nozīmes meliorācijas būvēm), kur plānots īstenot Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā paredzētos projektus. Tās ir 12 polderu sūkņu stacijas (no tām 5 atrodas Natura 2000 teritorijās), 15 aizsargdambji (no tiem 3 pilnībā un 7 daļēji atrodas Natura 2000 teritorijās), kā arī Meirānu kanāla un Misas upes regulētie posmi, kur paredzēta pārbūve vai atjaunošana.
Dabas aizsardzības un vides nevalstiskās organizācijas ceļ trauksmi par plānā paredzētajiem objektiem, kuru atjaunošana vai pārbūve ir pretrunā ar Natura 2000 teritoriju dabas vērtību saglabāšanas un apsaimniekošanas mērķiem, kā arī mērķi sasniegt labu ūdeņu kvalitāti. Tāda ir plānotā Pededzes kanāla dambja un Lubāna ezera austrumu dambja atjaunošana, kā arī vairāki citi objekti, kuros negatīvā ietekme būtu atkarīga no veicamo darbu apjoma un veida. Par šiem objektiem Vides konsultatīvā padome sagatavos un sniegs viedokli valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.
No 29 kopumā paredzētajiem investīciju projektiem plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, kurus paredzēts finansēt no Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna līdzekļiem, kopumā bažas rada 13. Nevalstiskās organizācijas šobrīd rosina apturēt divus projektus, veikt detalizētu paredzēto darbu ietekmes uz Natura 2000 novērtējumu četriem projektiem, pilnu ietekmes uz vidi novērtējumu diviem projektiem, sociālekonomiskās ietekmes novērtējumu trīs projektiem un konkrētas tehniskas izmaiņas diviem projektiem.
Vides organizācijas uzskata – tas ir traģiski, ka Eiropas Savienības finansējums, kas ir paredzēts zaļas un noturīgas ekonomikas veidošanai, faktiski tiek izmantots, lai īstenotu pagājušajam gadsimtam raksturīgas dabas iegrožošanas projektus, pat nevēloties izvērtēt ietekmi un meklēt gudrākus risinājumus. Šādi izmantoti līdzekļi ne tikai ir izšķērdēti nelietderīgi, bet arī kaitē apkārtējai videi un dabai.
Vides konsultatīvās padomes sastāvā atkārtoti ievēl Pasaules Dabas fondu, Latvijas Ornitoloģijas biedrību, Latvijas Dabas fondu un biedrību “Zaļā brīvība”.
2022. gada 27. janvārī notika ikgadējās Vides konsultatīvās padomes vēlēšanas. Tajās tika ievēlētas 20 dabas aizsardzības un vides nevalstiskās organizācijas, kuru vidū atkārtoti tika ievēlēts Pasaules Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds un biedrība “Zaļā brīvība”. Vides konsultatīvā padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību vides politikas izstrādē un īstenošanā.
Projektu “Zaļais barometrs” īsteno Latvijas ietekmīgākās vides nevalstiskās organizācijas – Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds, Zaļā brīvība, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Pasaules Dabas Fonds. Iniciatīvas mērķis ir uzraudzīt un vērtēt politiskās norises saistībā ar dabas un vides jautājumiem.
Projektu ”Zaļais barometrs” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
