Eiropas Komisija 22. jūnijā nāca klajā ar vēsturisku priekšlikumu likumam par dabas atjaunošanu, kura mērķis ir atjaunot mūsu ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Komisija arī apstiprināja priekšlikumu par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050. gadam. Šīs likumdošanas iniciatīvas izriet no Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un stratēģijas “No lauka līdz galam”, un palīdzēs nodrošināt pārtikas drošību un noturību kā Eiropas Savienībā, tā visa pasaulē. Latvijas Dabas fonds pauž gandarījumu par šo nozīmīgo soli, kas skaidri norāda uz dabas izšķirīgo nozīmi patiesas ilgtspējas nodrošināšanā.
Komisijas vice prezidents Franss Timmermans savā runā norādīja: “Izmantot karu Ukrainā, lai palaistu pa vējam Zaļā kursa priekšlikumus un biedētu eiropiešus, ka ilgtspēja nozīmē mazāk pārtikas, godīgi sakot, ir pavisam bezatbildīgi. Klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes skatās cieši mums sejā. Un tās redz katrs Eiropas iedzīvotājs katru dienu, lai kur tas arī dzīvotu.” Timmermans arī teica: “Jo ilgāk mēs gaidīsim, jo dārgāk un sarežģītāk tas būs. Katram iesaistītajam un īpaši tiem, kuri tiešā veidā atkarīgi no dabas: lauksaimnieki, mežsaimnieki, zvejnieki.”
Dabas atjaunošanas likuma priekšlikums ir izšķirīgi būtisks, lai izvairītos no ekosistēmu sabrukuma un novērstu klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas sliktākās ietekmes. Atjaunot ES mitrzemes, upes, mežus, zālājus, jūras ekosistēmas, pilsētvidi un sugas, kas tur mājo, ir svarīga un efektīva investīcija mūsu pārtikas drošībā, noturībā pret klimata pārmaiņām, veselībā un labklājībā. Jaunie noteikumi par ķīmiskajiem pesticīdiem samazinās ES pārtikas sistēmas ietekmi uz vidi, aizsargās pilsoņu un lauksaimnieku veselību un labklājību, kā arī palīdzēs mazināt ekonomiskos zaudējumus, ko jau tagad piedzīvojam augsnes degradācijas un apputeksnētāju zuduma dēļ.
Priekšlikumā ietvertie mērķi ietver:
- Apturēt apputeksnētāju populāciju samazināšanos līdz 2030. gadam un palielināt to populācijas tālākajā laika posmā.
- Līdz 2030. būs jāaptur pilsētas zaļo teritoriju izzušana un jāpalielina tās par 5% līdz 2050. gadam.
- Lauksaimniecības ekosistēmās – bioloģiskās daudzveidības palielināšanās, pozitīva dinamika attiecībā uz dienas tauriņu un putnu skaitu, oglekļa uzkrāšana augsnē, daudzveidīgas ainavas.
- Mitrzemju atjaunošana lauksaimniecības teritorijās un kūdras ieguves vietās.
- Mežu ekosistēmās – kopējā bioloģiskās daudzveidības palielināšanās, mežu konektivitātes uzlabošanās, mirušās koksnes atstāšana mežos, dažādu vecumu mežu uzturēšana, meža putnu skaita pieaugums.
Priekšlikums par pesticīdu samazināšanu paredz pakāpenisku atteikšanos no sintētisko pesticīdu izmantošanas un ilgtspējīgu alternatīvu izmantošanas veicināšana. Pirmām kārtām tiks aizliegta sintētisko pesticīdu izmantošana sensitīvās teritorijās, ne tikai aizsargājamās teritorijās – kā Natura 2000, bet arī visās pilsētas zaļajās teritorijās, parkos, spēļu laukumos, sportošanas vietās. Tāpat pirmo reizi tiek noteikti saistoši pesticīdu izmantošanas samazināšanas indikatori, skaidri mērķi un ieviešamie noteikumi, kas līdz 2030. gadam samazinās pesticīdu lietošanu ES par 50%. Komisija arī piedāvā izmaiņas Kopējā lauksaimniecības politikā, lai finansiāli atbalstītu lauksaimniekus pārejas periodā.
Abus priekšlikumus apspriedīs Eiropas Parlamentā un Padomē saskaņā ar ierasto likumdošanas procedūru. To pieņemšana būs pakāpeniska – dabas atjaunošanas nosacījumi jāīsteno līdz 2030. gadam, bet pesticīdu samazināšanas mērķi līdz 2050.
EK vides komisārs Virgīnijs Sinkevičius teica: “Tas, ko mēs šodien liekam priekšā, nav tikai par dabu – tas ir daudz vairāk. Novēršot augsnes eroziju, mēs veicinām pārtikas drošību ne tikai ilgā, bet arī īsā termiņā. Atjaunojot mitrzemes, mēs izvairāmies no plūdiem pilsētās lejup pa straumi. Tas ir arī ļoti svarīgi klimatam. Nekas nesamazina oglekli efektīvāk kā mūsu meži, mitrzemes un jūras.”
Sinkevičius arī norādīja: “Par izmaksām. Mums ir jābeidz ticēt mītam, ka dabas aizsardzība un atjaunošana ir izmaksas bez atdeves. Šis priekšlikums Eiropai ietaupīs milzīgas naudas summas. Par katru eiro, ko ieguldām atjaunošanā, mēs iegūstam vismaz 8 eiro vērtus ekosistēmu pakalpojumus.”
Avots:
Latvijas Dabas fonds
