Ja tas būtu dabas pārziņā, tad teju visu Latvijas teritoriju klātu meži. Lielākā daļa Latvijas mežu ir klasificēti kā pusdabiski meži. Tie var būt kopti vai stādīti, tomēr šos mežus veido vietējās koku sugas un tiem piemīt arī neskartu dabisku mežu iezīmes.
Lai arī kopējā platība, kura tiek klasificēta kā mežs, ir saglabājusies stabila vai pat nedaudz pieaugusi (atkarībā no izmantotā datu avota), faktiskais koku segums ir samazinājies. 86,4% Latvijas mežu primāri tiek apsaimniekoti koksnes ieguvei, un galvenā cirte lielākoties tiek veikta kā kailcirte.
Tam ir nopietna ietekme uz mežiem, putniem un bioloģisko daudzveidību.
MAZS IESKATS LATVIJAS MEŽSAIMNIECĪBĀ
Saskaņā ar “Global Forest Watch” datiem, Latvija ir otrajā vietā Eiropas valstu vidū un divdesmitajā vietā pasaulē ar visaugstākajiem rādītājiem, kuri raksturo koku seguma sarukumu laika posmā no 2001. gada līdz 2021. gadam. Oglekļa piesaiste mežos ir samazinājusies, palielinoties mežizstrādes apjomiem. Kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvijas mežos oglekļa piesaiste ir samazinājusies par divām trešdaļām. Tam ir tieša ietekme uz klimatu, ZIZIMM sektoram kopumā kļūstot no piesaistītāja par oglekļa emisiju avotu.
Baltijas reģions ir zināms kā viens no pasaulē lielākajiem kokskaidu granulu ražotājiem. Latvija vēl aizvien ir viens no lielākajiem ražotājiem reģionā ar aptuveni 1,6 miljonu tonnu apjomu 2018. un 2019. gadā. Valsts piegādā vismaz 23% no kokskaidu granulu apjoma, kas nepieciešams patēriņam Nīderlandē.
Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, skaidro: “Atsevišķi datu avoti rada priekšstatu, ka mežainība Latvijā ir palielinājusies, taču ir jāpievērš uzmanība tam, kas saucam par mežu. Zinot, ka kailcirtes oficiāli tiek pieskaitītas pie mežiem, saprotam to, kāpēc šķiet, ka kopējā meža platība turpina pieaugt… Realitātē meža platība, kura ir vecāka par divdesmit gadiem, stabili samazinās jau vismaz no 2008. gada.”
Tikai 7% mežu Latvijā ir stingri aizsargājami un daļēji ciršanas ierobežojumi attiecas tikai uz 6,6%. Viesturs norāda: “Veidojot tikai 11,5%, Latvijai ir otrs zemākais “Natura 2000” teritoriju pārklājums Eiropas Savienībā aiz Dānijas. Taču arī “Natura 2000” teritorijās var atrast daudz kailciršu, kā piemēram “Nīcgales mežu” gadījumā. Lai gan viens no šīs aizsargājamās teritorijas mērķiem ir mežu aizsardzība, pēdējo divdesmit gadu laikā tur ir veikta intensīva mežizstrāde. Un šis ir tikai viens no piemēriem. Tomēr ir jāpiebilst, ka “Natura 2000” izveidotās teritorijas mežu aizsardzībai, tomēr nodrošina labāku mežu teritoriju aizsardzību, nekā mežos ārpus tām. “Nīcgales mežu” piemērs ir sliktais piemērs, tomēr ir arī labi gadījumi.”
Turklāt vairāk nekā 80% no kopējās galvenās cirtes – mežizstrāde, kas vērsta uz pieaugušu koku novākšanu – Latvijā notiek kailcirtes, nevis izlases cirtes veidā. Viesturs secina, ka “neraugoties uz visiem pierādījumiem, ka mūsu mežu stāvoklis ir satraucošs, Latvijas valdība nesen lēma pazemināt galvenās cirtes ierobežojumus priežu, egļu un bērzu mežos, kuri veido lielāko daļu Latvijas mežu. Tiek apgalvots, ka tādā veidā tiks nodrošināts pietiekami daudz meža biomasas apkures vajadzībām Krievijas īstenotā kara Ukrainā apstākļos. Atļaujot cirst tievākus kokus, tiks izcirsti jaunāki meži, jo pastāv cieša sakarība starp meža vecumu un koku lielumu. Varam sagaidīt to, ka šis lēmums palielinās mežizstrādes apjomus un līdz ar to nelabvēlīgi ietekmēs bioloģisko daudzveidību mežos.”
MEŽU BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS AIZSARDZĪBA
2019. gadā Latvija un Igaunija kopā eksportēja trīs miljonus tonnu kokskaidu granulu, kas izgatavotas no sešiem miljoniem kubikmetru koksnes. Tas kopumā veido 200 kvadrātkilometrus lielu kailciršu platību – tā ir divreiz lielāka teritorija par Parīzi. Lielais koksnes pieprasījums ir skāris atlikušās veco mežu teritorijas Latvijā. Taču tieši šiem mežiem ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
Viesturs skaidro: “Vecie meži ir unikālas vietas no bioloģiskās daudzveidības viedokļa. Kritalas, lieli veci koki, dobumaini koki un citas mikrodzīvotnes ir mītnes vieta dažādām sugām, kuras nevar izdzīvot aktīvi apsaimniekotā meža ainavā, piemēram, mednim (Tetrao urogallus), melnajam stārķim (Ciconia nigra) un simtiem sūnu, sēņu un ķērpju sugu.”
“Latvijā nesen ir veikta ES Biotopu direktīvas I pielikumā iekļauto biotopu kartēšana. Taču lielai daļai no šiem biotopiem vēl aizvien nav noteikts “Natura 2000” teritorijas statuss, atstājot lēmumu par to, cirst vai necirst kokus šai teritorijā, meža apsaimniekotāju ziņā. Tas noved pie vērtīgu dzīvotņu iznīcināšanas visā Latvijā.”
| ES Biotopu direktīva: Padomes direktīvas 92/43/EEC (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, nosakot biotopu un sugu sarakstu. I pielikums iekļauj kopienai būtiskus dabisko dzīvotņu veidus, kuru aizsardzībai nepieciešams noteikti īpaši aizsargājamas teritorijas. |
Kopš 2015. gada Latvijas Ornitoloģijas biedrība veic ligzdojošo putnu uzskaites, aptverot aptuveni pusi no visām Latvijā ligzdojošajām putnu sugām. Viesturs skaidro: “Mežirbju (Bonasa bonasia) skaits laika posmā no 2005. līdz 2018. gadam ir samazinājies par 93%. Mežirbe ir meža putnu suga un ir iekļauta Putnu direktīvas I pielikumā. Lai gan šis putns ir cietis visvairāk, kā to atklāj dramatiskā populācijas samazināšanās, tomēr arī vairākas citas meža putnu sugas, piemēram, peļu klijāns (Buteo buteo), mazais dzenis (Dryobates minor) vai meža zīlīte (Poecile montanus) piedzīvo lejupslīdi skaita ziņā.”
“Noteiktu sugu sarakstam, piemēram, melnajam stārķim (Ciconia nigra), mazajam ērglim (Clanga pomarina), mednim (Tetrao uragallus) Latvijā likums ļauj veidot nelielas aizsargājamas teritorijas jeb mikroliegumus. Mēs aktīvi izmantojam šo iespēju un, pateicoties šim darbam, daudzi mikroliegumi jau ir veiksmīgi izveidoti.”
“Taču darāmā vēl ir daudz,” secina Viesturs. “Mēs ne tikai strādājam ar konkrētām vietām, bet arī aktīvi iestājamies par ilgtspējīgāku mežu apsaimniekošanu Latvijā. Lai to sasniegtu, mēs cieši sadarbojamies ar citām vides nevalstiskajām organizācijām, it īpaši ar Latvijas Dabas fondu un Pasaules Dabas fondu. Diemžēl pašreizējā stāvokļa saglabāšana visbiežāk ir vienīgais rezultāts smagajām cīņām ar mežu apsaimniekošanas nozari, kuras mērķis ir panākt vēl intensīvāku mežizstrādi Latvijā.”
MEŽIZSTRĀDE IZNĪCINA MAZĀ ĒRGĻA LIGZDAS
Ir aplēsts, ka aptuveni trešā daļa mazo ērgļu (Clanga pomarina) populācijas Eiropā un gandrīz piektā daļa pasaules populācijas ligzdo Latvijā. Eiropas Savienības LIFE programmas projektu “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” vadīja Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību. Secinājumi tika publiskoti 2021. gadā.
Četru gadu laikā ir atrastas 543 jaunas mazo ērgļu ligzdas, no kurām aptuveni 10% negatīvi ir ietekmējusi mežsaimniecība. Tas izpaužas kā ligzdvietu iznīcināšana, tostarp ligzdas koku nociršanu, vai gadījumi, kad mežizstrāde tiek plānota, neņemot vērā mazā ērgļa klātbūtni konkrētā teritorijā.
Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda projektu vadītājs, skaidro: “Šobrīd “Natura 2000” teritorijās ligzdo tikai 6% no Latvijā ligzdojošās mazā ērgļa populācijas. Līdz ar to mikroliegumi ir vispiemērotākais aizsardzības līdzeklis, lai veicinātu šīs putnu sugas, kā arī citu izkliedēti ligzdojošo putnu sugu ligzdošanu. Problēmas būtība ir tā, ka netiek veikts vietas izvērtējums, lai noteiktu meža dabas vērtību pirms tā nociršanas. Šāds izvērtējums būtu jāievieš, tāpat kā meža ekonomiskās vērtības izvērtējums.”
Tad, kad ligzdas tiek atrasts, nav viegls uzdevums tās nosargāt. “Mikroliegumu izveides process ligzdu aizsardzībai ir izraisījis asu reakciju no meža īpašnieku puses,” skaidro Jānis. “Galvenie iebildumi bija pret to, ka privātie meža īpašnieki nesaņem atbilstošu kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikrolieguma teritorijās un nejūtas pietiekami iesaistīti lieguma izveides procesā.”
Kamēr uz papīra putni tiek aizsargāti, joprojām katru gadu tiek cirsti koki, kuros ir putnu ligzdas. Jānis Ķuze secina, “projekta laikā apkopotos datus par iznīcinātajām ligzdām Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība ir nodevušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības Ministrijai un Zemkopības ministrijai. Tā kā no valsts iestādēm netika veiktas nekādas darbības, Latvijas Dabas fonds ir sagatavojis un iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijai par Putnu direktīvas pārkāpumu.”
Intervijas: Džuliens Bakuss (Julien Bacus). Foto: Karls Adami (Karl Adami).
Raksta pirmpublikācija pieejama ŠEIT.
