Iniciatīvas “Zaļais Barometrs” veiktā jaunākā sabiedriskās domas aptauja parāda, ka, neskatoties uz jaunajiem ģeopolitiskās situācijas izaicinājumiem un dzīves dārdzības pieaugumu, iedzīvotāji joprojām kopumā uzskata dabas daudzveidības samazināšanos par būtisku un aktuālu problēmu. Aptauja, kuru “Zaļā Barometra” uzdevumā veica sabiedriskās domas izpētes uzņēmums Kantar, notika 2022. gada augusta beigās.
Aptauja rāda, ka dabas daudzveidības samazināšanās Latvijā (piemēram, bioloģiski augstvērtīgu mežu nociršana, dabisko pļavu izzušana) kopumā ir aktuāls jautājums vairākumam (74%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kuri norāda, ka šī problēma viņus uztrauc. Tas ir nedaudz mazāk kā iepriekšējā 2021. gada decembrī veiktajā aptaujā – 77%.
Ņemot vērā jūnijā apstiprinātās izmaiņas noteikumos par koku ciršanu mežā, kas samazināja pieļaujamo koku ciršanas caurmēru, “Zaļais barometrs” šajā aptaujā vēlējās padziļināti noskaidrot iedzīvotāju vērtējumu par intensīvāku mežu izciršanu. Aptauja liecina, ka vairākums (79%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem ir pret intensīvāku mežu izciršanu Latvijā. Savukārt to atbalsta 7% iedzīvotāju. Jautāti par iespējamo ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem, divas piektdaļas (41%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mežu ciršanas ierobežojumi būtiski nesamazinās valsts budžeta ieņēmumus, savukārt 29% iedzīvotāju uzskata, ka mežu izciršanas ierobežošana īstermiņā nedaudz samazinās valsts budžeta ieņēmumus. Pat to iedzīvotāju vidū, kuri uzskata, ka mežu intensīvās izciršanas ierobežošana nedaudz samazinās budžeta ieņēmumu, joprojām vairākums (74%) šo ir pret intensīvāku mežu izciršanu.
Baiba Witajewska-Baltvilka, “Zaļā barometra” koordinatore, norāda: “Šis ir ļoti nozīmīgs un vērā ņemams iedzīvotāju viedoklis. Intensīvas mežsaimniecības aizstāvju naratīvā bieži tiek uzsvērts, ka Latvijas vides organizācijas pārstāv sabiedrības mazākuma viedokli, “uzspiež savu ideoloģiju” un ka iedzīvotāji, apzinoties potenciālo ietekmi uz budžeta ieņēmumiem, noteikti izprastu un atbalstītu vērienīgākas mežizstrādes nepieciešamību. Šī sabiedriskās domas aptauja liecina par pretējo.”
Ņemot vērā gaidāmās 14. Saeimas vēlēšanas, “Zaļais Barometrs” aptaujā iekļāva arī jautājumus par politisko partiju piedāvājumu vides politikā. Divas trešdaļas (67%) Latvijas iedzīvotāju nevienu no šobrīd aktīvajām politiskajām partijām neuzskata par “viszaļāko” (tādu, kas aizstāv dabas intereses un rīkojas vides un klimata labā), savukārt viena trešdaļa (32%) iedzīvotāju uzskata, kādu no partijām var nosaukt par “viszaļāko”. Biežāk atzīmētās “viszaļākās” partijas ir Latvijas Zaļā partija (9%), Latvijas Zemnieku savienība (5%), Progresīvie (5%) un Saskaņa (4%).
Baiba Witajewska-Baltvilka komentē: “Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar “Zaļā barometra” veikto partiju novērtējumu gan Latvijas Zaļā partija, kura startē Apvienotajā sarakstā, gan Latvijas Zemnieku savienība ir ieguvušas zemu vērtējumu (attiecīgi vienu un divus punktus no 10). Arī Saskaņa ieguvusi tikai vienu punktu no 10. Kā šobrīd zaļākā partija ir novērtēta Progresīvie (seši punkti no 10), kuriem seko Vienotība un Attīstībai/Par (katrai pa četriem punktiem no 10).”
Aptauja tika veikta 2022. gada 27.-29 jūlijā. To veica viena no vadošajām pētījumu kompānijām Latvijā Kantar. Aptaujā piedalījās Latvijas iedzīvotāji no 18 līdz 60 gadu vecumam. Aptaujas izlase – nacionāli reprezentatīva mērķa grupai (1000 respondenti). Šis bija sabiedriskās domas aptaujas “Zaļais barometrs” otrais vilnis, kurā tika noskaidrota iedzīvotāju attieksmi pret dabas daudzveidību un citiem ar dabas aizsardzību un vidi saistītiem jautājumiem.
Projektu “Zaļais barometrs” īsteno Latvijas ietekmīgākās vides nevalstiskās organizācijas – Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds, Zaļā brīvība, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Pasaules Dabas Fonds. Iniciatīvas mērķis ir uzraudzīt un vērtēt politiskās norises saistībā ar dabas un vides jautājumiem.
Projektu ”Zaļais barometrs” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
