Novērtējot iedzīvotāju rūpes par putniem, Latvijas Ornitoloģijas biedrība atgādina, ja ziemā ir uzsākta putnu barošana, tā jāturpina līdz pēdējiem sniegiem un putnu barotava regulāri jātīra. Turklāt jāatceras, ka savvaļas putnu turēšana nebrīvē, neraugoties uz rūpēm par putnu, nav pieļaujama.
“Ja putns ir vesels un dzīvotspējīgs, tas spēs parūpēties par sevi pats, bez cilvēka iejaukšanās. Putnu barošana ir nepieciešama drīzāk cilvēka priekam, nevis putniem. Dabā ierasti izdzīvo stiprākais. Līdz ar to, ja putna veselība ir apdraudēta, tad nespeciālists diez vai tam varēs palīdzēt. Tos, kam rūp putnu dzīves apstākļi un to uzlabošana, rosinām nepalikt vienaldzīgiem, iesaistīties tiem piemērotu dzīvotņu saglabāšanā un veidot savu tuvāko apkārtni putniem draudzīgu,” skaidro ornitologs Dr. biol. Viesturs Ķerus, uzsverot, ja ziemas un sala periodā ir uzsākta putnu mielošana putnu barotavā, tas ir jādara regulāri līdz pat pēdējiem sniegiem. Turklāt svarīgi ir arī regulāri tīrīt putnu barotavu, lai izvairītos no dažādu putnu slimību izplatīšanās riskiem.
Novērtējot rūpes par savvaļas putniem, Latvijas Ornitoloģijas biedrība tomēr atgādina, ka savvaļas putnu turēšana nebrīvē ir likumpārkāpums. Dzīvnieku aizsardzības likums paredz, ka savvaļas abiniekus, rāpuļus, putnus un zīdītājus aizliegts sagūstīt un turēt nebrīvē, izņemot likumā un dabas aizsardzību un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus, piemēram, Zooloģiskajā dārzā. Tāpat savvaļas sugas dzīvnieku (gan savvaļā iegūtu, gan nebrīvē audzētu) aizliegts apmācīt, izmantot un izrādīt publiski kā atrakciju dzīvnieku.
Ja iedzīvotāji novēro situāciju, kurā ir aizdomas par kādas privātpersonas patvaļīgu savvaļas putnu turēšanu nebrīvē, par šādu gadījumu jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldei, kura īstenos tālāku situācijas noskaidrošanu.
“Pie mums regulāri vēršas ar jautājumiem par kādu gājputnu, piemēram, stārķi, kas nav devies uz siltākām zemēm, bet aizkavējies tepat. Iemesli, kāpēc tas nav aizlidojis, var būt dažādi. Kamēr putns spēj atrast barību, tikmēr viss ir kārtībā, turklāt putnam var nebūt lielas motivācijas lidot prom. Brīdī, kad barība vairs nav atrodama, putns vienas dienas laikā spēj nolidot pat vairākus simtus kilometru uz kādu piemērotāku vietu. Barot šādus putnu nevajadzētu, jo tas mazina motivāciju doties uz piemērotāku vietu un var apdraudēt arī cilvēkus, jo putni var kļūt agresīvi, prasot vēl vairāk barības,” skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības sabiedrības izglītības virziena vadītājs Agnis Bušs.
Ja putns ir acīmredzami savainots, par šādu gadījumu ir jāziņo pašvaldībai. Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pašvaldības to komunikācijas kanālos publiskot ieteicamo rīcības modeli un kontaktinformāciju situācijai, kad iedzīvotāji pamana savainotus putnus, kā arī nodrošināt vietēja līmeņa sadarbību ar veterinārārstu, lai nepieciešamības gadījumā situāciju var atbilstoši atrisināt. Ārkārtas gadījumos praktisku padomu par rīcību savainota putna gadījumā var saņemt organizācijā “Drauga spārns”.
Praktiski ieteikumi par putnu barošanu ziemā ir atrodami ŠEIT.
Informācija sagatavota pateicoties projektam “Latvijas Ornitoloģijas biedrības interešu pārstāvība un sabiedrības iesaiste”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
Titulattēls: Selga Bērziņa
Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, LOB komunikācijas konsultante
