Latvijas vides organizāciju iniciatīva “Zaļais barometrs” ir izvērtējusi jaunās valdības deklarāciju klimata, vides un dabas aizsardzības kontekstā un vēlas akcentēt trīs galvenos secinājumus.
Pirmkārt, deklarācijā parādās daudzi pozitīvi uzstādījumi klimata, vides un dabas aizsardzības jomā, bet ir viens fundamentāls trūkums. Valdības deklarācija dod daudzkārtējus mājienus, ka klimata, vides un, jo īpaši, dabas aizsardzības mērķu sasniegšana nedrīkst traucēt tautsaimniecības attīstībai un Latvijas konkurētspējai.Šāds naratīvs vēlreiz apliecina vides organizāciju daudzkārt uzsvērto un novēroto, ka politiķiem trūkst vēlmes un/vai izpratnes par to, ka tautsaimniecību ir iespējams virzīt ilgtspējīgi un ka visas sabiedrības interesēs ir šādu tautsaimniecību atbalstīt un attīstīt. Tiek pārspīlēti un nepamatoti pretstatītas ekonomiskās intereses un Zaļā kursa mērķi.
Otrkārt, deklarācija ir ļoti pretrunīga un, šķiet, atspoguļo vēlmi ietvert gan vides organizāciju izvirzītos mērķus, gan industriju lobiju stingros uzstādījumus un novilktās sarkanās līnijas. Tādēļ ir situācijas, kad viens pants ir formulēts klimatam, videi un/vai dabas aizsardzības mērķiem atbilstoši, bet otrs faktiski to atceļ vai neitralizē. Tāpēc, izlasot deklarāciju, nav īstas skaidrības un pārliecības par valdības nostāju.
Treškārt, deklarācijai ir jaukta abstrakcijas pakāpe un tā nav sistēmiski veidota (proti, izvirzot skaidru nozares virsmērķi, kuram pakārtoti apakšmērķi utt.). Tā ir par detālu valdības deklarācijai un par nekonkrētu rīcības plānam. Dažādi panti ir noformulēti ar dažādu detalizācijas pakāpi. Klimata, vides un dabas aizsardzības kontekstā deklarācijas 107.pants “Vispusīgi un sociāli taisnīgi ieviesīsim Eiropas zaļo kursu, virzoties uz klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, Eiropas zaļā kursa pakotnē noteikto mērķu un “Gatavi mērķrādītājam 55%” (“Fit for 55”) klimata mērķu īstenošanu […]” faktiski uzliek par saistošu ievērot visu Zaļo kursu. Bet citviet deklarācijā var atrast pantus, kuri ir pretrunā Zaļā kursa mērķiem.
Zaļā barometra vides organizāciju ekspertu viedoklis par valdības deklarāciju:
Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs: “Kopumā deklarācijā atspoguļojas koalīcijas iekšējās cīņas starp progresīvi domājošiem spēkiem un dabas resursu izmantojošo nozaru lobijiem, tāpēc deklarācijai trūkst viengabalainības un redzams, ka visbiežāk virsroku guvuši lobiji. Piemēram, izsakot apņemšanos ieviest Eiropas Zaļo kursu, par prioritāti tiek izvirzīta “Latvijas konkurētspēja reģionā un sabalansētas un ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstība”, ievērojot, lai “[…] ikviena Latvijas nacionālā pozīcija vides politikas jomā tiktu skatīta arī caur enerģētiskās un saimnieciskās neatkarības prizmu, sabalansējot dabas aizsardzībai un lauksaimniecības/mežsaimniecības teritoriju izmantošanai paredzētās platības”. Tomēr ir arī pozitīvas iezīmes: ir izcelta ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija, norādīts uz nepieciešamību stiprināt Dabas aizsardzības pārvaldi (117. punkts), izteikta apņemšanās uzlabot aizsargājamo biotopu stāvokli un izstrādāt sugu aizsardzības plānus (118. punkts), ideja uzsākt Latvijas dabas kapitāla uzskaites un monitoringa sistēmu (šai pieejai gan ir arī riski, ja dabas kapitāls tiks mērīts tikai “koksnes kubikmetros”), apņemšanās uzlabot kompensāciju sistēmu (122. punkts), kā arī apņemšanās ieviest “atbalsta programmas, kas vērstas uz brīvprātīgām shēmām bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai” (201. punkts). Jāvērš uzmanība uz “klimatviedā mežsaimniecība”, spriežot pēc līdzšinējiem meža nozares publiskajiem izteikumiem, ir jaunvārds zaļmaldināšanai, zem kura slēpjas jau daudzkārt propagandētā mežizstrādes intensitātes kāpināšana un vecu mežu izciršana, nepamatoti apgalvojot, ka tas nāks par labu klimata mērķu sasniegšanai.
Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas politikas eksperts: “Attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību jaunās valdības deklarācija uzrāda nebijušu pozitīvu izrāvienu. Iepriekš bija ierasts, ka bioloģisko lauksaimniecību attīstīt sola partijas, gatavojoties Saeimas vēlēšanām. Sagaidot 14. Saeimas vēlēšanas, tas nebija tik izteikti, taču tagad redzam, ka jaunā valdība tomēr apņemas gan attīstīt bioloģiskās pārtikas ražošanu, gan veicināt tās patēriņu, tostarp pilnveidojot Zaļā iepirkuma prasības un tādējādi palielinot bioloģisko produktu īpatsvaru valsts un pašvaldību izglītības, medicīnas un sociālo iestāžu ēdināšanā. Jāatzīst, ka iepriekšējā Krišjāņa Kariņa valdība savu deklarācijā doto solījumu izpildīja un Latvijā tika noteikts minimālais bioloģisko produktu īpatsvara slieksnis publiskajā ēdināšanā. Tādēļ bioloģiskās lauksaimniecības nozare ir gatava strādāt kopā arī ar jauno valdību, lai sasniegtu tās izvirzītos sabiedrībai un videi būtiskos mērķus.”
Jānis Brizga, Zaļās brīvības valdes priekšsēdētājs: “Pozitīvi vērtējams, ka deklarācijā ir minēts uzsvars uz klimatneitralitātes mērķiem, bet nav īsti skaidrs, kā šie mērķi tiks sasniegti. Ir jāsagaida rīcības plāns, lai redzētu, ko valdība saprot ar “taisnīgu pāreju” un ekonomisko transformāciju Zaļā kursa kontekstā.”
Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda direktors: “Pirmkārt, deklarācijā minēto piecu prioritāro jomu vidū nav ietverts klimats, daba un vides kvalitāte. Otrkārt, daudzviet deklarācijā nepārprotami iezīmējas pretrunas ar ES Zaļo kursu, pretstatot klimata un dabas nenozīmīgumu un nacionālās ekonomiskās un sociālās interesēm. Piemēram, ir paredzēts Eiropas zaļā kursa sociāli ekonomiskais izvērtējums lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoros. Savukārt nekur nav minēts lauksaimniecības un mežsaimniecības ietekmes uz vidi izvērtējums un nepieciešamo pasākumu kopums ietekmes mazināšanai. Arī attiecībā uz dabas aizsardzību valdības veidotāji nav neizprot, ka nevis dabas aizsardzības sistēmas kvalitāte ir jāpakļauj saimnieciskajām interesēm, bet otrādi – saimnieciskās vajadzības jāīsteno, pakārtojot dabas aizsardzības mērķiem un sistēmai. Un, treškārt, lai arī valdības deklarācijā ir uzsvērta izglītības nozīme zaļās domāšanas virzībā, tomēr izglītības satura un kvalitātes sadaļā nav nekas par tik šobrīd nozīmīgiem jautājumiem kā klimata pārmaiņas un ar to saistītiem izaicinājumiem. Izprotot, ka šo jautājumu aktualitāte tikai strauji pieaugs, tas nav tikai vienkāršoti par zaļo domāšanu, bet gan par sociālo un ekonomisko sistēmu transformācijām, cilvēku drošību un labklājību, un tam jābūt integrētam mācību procesā.
Projektu “Zaļais barometrs” īsteno Latvijas ietekmīgākās vides nevalstiskās organizācijas – Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds, Zaļā brīvība, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Pasaules Dabas Fonds. Iniciatīvas mērķis ir uzraudzīt un vērtēt politiskās norises saistībā ar dabas un vides jautājumiem. Projektu ”Zaļais barometrs” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
