Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina ikvienu līdz jūnijam veikt putnu balsu audioierakstus piecu minūšu garumā, sevišķi attālākās vietās Latvijā. Papildus putnu balsu ierakstiem šosezon ornitologi mudina aktīvi ziņot par īpaši aizsargājamu putnu sugu novērojumiem, ļaujot vairāk uzzināt par šo sugu izplatību un par to pārmaiņām.
“Iespēja ar putnu balsu ierakstu noskaidrot un iepazīt tuvāk savus spārnotos kaimiņus ir ieguvums tiem, kuri iesūta mums pašu veiktos audiopiecminūšu ierakstus. Turpretī no mūsu puses tas ir kopdarbs dabas aizsardzības jomā ar sabiedriskās zinātnes palīdzību apzinot aktuālās tendences ligzdojošo putnu populācijās, lai nepieciešamības gadījumā var plānot tālākus soļus šo sugu stāvokļa uzlabošanā Latvijā,” uzsver Latvijas Ornitoloģijas biedrības ornitologs Andris Dekants.
Interaktīvā karte https://arcg.is/19invn0 atklāj to, no kuriem kvadrātiem visvairāk tiek gaidīti putnu balsu ieraksti: jo kvadrāts ir tumšāks, jo mazāk par to ir informācijas un datu, līdz ar to jo vērtīgāks ir audiopiecminūtes ieraksts no šīs teritorijas.
Papildus audiopiecminūtēm šosezon ir gaidīti īpaši aizsargājamu putnu sugu novērojumi, kuri papildināti ar foto vai audioierakstiem, un to ziņojumi portālā Dabasdati.lv. Mēnešu skatījumā ornitologi novērtēs ziņojumus par tā brīža aktīvajām sugām, piemēram, aprīļa mēnesī – par dzeņiem un pūcēm, maijā – par bezdelīgām un par tuvējo ūdenstilpi apdzīvojošajiem ūdensputniem, jūnijā – par griezēm un citiem naktsputniem, jūlijā – par baltā stārķa ligzdām un par brūnajām čakstēm.
“Ir ļoti nozīmīgi ziņot par katru īpaši aizsargājamu putnu sugas novērojumu. Ja putni ir vairāk kā divi, tad ir lūgums tos saskaitīt, ziņojot pēc iespējas precīzāku to skaitu. Svarīgi ir norādīt, ja tās ir putnu kolonijas, piemēram, lielajam ķīrim, jūras krauklim, vai liels skaits putnu uz lauka, piemēram, zosis, dzērves, gulbji, rubeņi,” uzsver ornitologs Dekants.
Lai ieraksts būtu veiksmīgs, ieteicams pievērst uzmanību vairākiem aspektiem. Pirmkārt, svarīgs ir klusums. Ieteicams ierakstam izvēlies vietu, kur ir maz cilvēka radīto trokšņu un dabas skaņu (vējš, ūdens šalkoņa u.c.), bet kur labāk sadzirdami paši putni. Ieraksta veicējam arī jāuzvedas klusi. Otrkārt, jāizvēlas vieta, kur dzied putni. Vislabākās ir tās vietas, kur robežojas vismaz divi biotopi, piemēram, mežmala (mežs un pļava), viensēta (viensēta un lauks), niedrājs pie ezera (ezers un lauks/mežs). Jāizvairās no vietas, kur ļoti skaļi dzied viens putns, bet citus vairs nedzird. Treškārt, noteikti jānorāda precīzu punktu kartē (piemēram, koordinātas) vai precīzu adresi, kur ieraksts veikts, lai tam būtu vērtība ornitologu darbā. Ceturtkārt, jānorāda precīzu datumu un diennakts laiku (no plkst. līdz plkst.), kad ieraksts ir veikts. Ierakstu jāveic aptuveni piecu minūšu garumā.
Vērtīgākie ieraksti ir pirmajās četrās stundās pēc saullēkta vai divās stundās pirms saulrieta. Ierakstus vēlams atkārtot ik pēc divām nedēļām arī tajā pašā vietā, jo dziedošo putnu daudzveidība katru reizi atšķirsies.
Audioierakstus līdz pat šī gada jūnija beigām jāiesūta uz e-pastu atlants@lob.lv, vēstules tēmas laukā norādot “Audiopiecminūte”.
Atbildi, kurā būs uzskaitītas visas ierakstā dzirdamās putnu sugas, ikviens iesūtītājs saņems individuāli e-pastā, noslēdzoties aktīvajai putnu sezonai, kad šie dati būs apkopoti. Turklāt aktīvākie dalībnieki saņems pateicības veltes.
Datu apkopošanu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds.
Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, LOB ārējās komunikācijas vadītāja
