Atskats uz LOB kopsapulci 2023

Sestdien, 2023. gada 11. martā, Latvijas Universitātes Dabas mājā norisinājās Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) kopsapulce, kurā bija aicināts piedalīties ikviens LOB biedrs. Kopsapulcē ne tikai izskanēja stāstījumi un prezentācijas par LOB projektiem un programmām, uzskaitēm un pētījumiem, bet LOB biedri tika iepazīstināti ar jaunveidoto LOB Stratēģiju 2023-2032 un LOB goda biedru kandidātiem.

“Karš ietekmē gan putnu populācijas, gan arī to izpēti ne tikai Ukrainā, bet arī agresorvalstīs. Arī Latvijā karam ir ietekme – aizbildinoties ar to, steigā pieņemti grozījumi koku ciršanas noteikumos, pret ko jau esam vērsušies Satversmes tiesā,” atklājot LOB kopsapulci, uzrunā LOB biedriem pauda LOB prezidente Antra Stīpniece. “Līdzīgi kā putniem ir nakšņošanas vietas, tā mums ir biedrība, kur sadarboties gan savā starpā, gan ar citām organizācijām, darot darbu, kas ir svarīgs un nepieciešams.” 

Savukārt LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus pauda: “Tāpat kā dabā ir būtiski saglabāt bioloģisko daudzveidību, arī mūsu spēks ir daudzveidībā. Biedri ir viena kāja, bet zinātne un fakti ir otra kāja, uz kuras vēlamies balstīties biedrības darbībā.” Ornitologs norādīja, ka svarīgi ir ne tikai pazīt putnus, bet domāt arī par putnu vietu ekosistēmā un šo vietu aizsardzību, taču, lai tas būtu iespējams, ir nepieciešami pēc iespējas detalizētāki dati, kurus iespējams iegūt no reģistrētiem putnu novērojumiem, īpaši no vietām, par kurām līdz šim ir mazāk informācijas. 

Turpinājumā LOB padomes loceklis Edgars Lediņš iepazīstināja ar mantziņa ziņojumu, savukārt Normunds Zeidaks –  ar iekšējā auditora ziņojumu.

LOB kopsapulces laikā bija paredzētas arī LOB goda biedru vēlēšanas, taču kvoruma trūkuma dēļ goda biedru vēlēšanas norisināsies LOB atkārtotajā kopsapulcē, kas notiks šī gada 29. martā. LOB goda biedru kandidāti ir LOB dibinātāji un profesionāli ornitologi – Ieva Vilka, Jānis Priednieks, Māra Janaus un Aivars Petriņš.

Kā LOB Gada darbinieks šoreiz tika sumināta ornitoloģe Māra Janaus, novērtējot viņas ilggadējo ieguldījumu Balto stārķu monitoringa īstenošanā. 

“Neslēpiet savus novērojumus blociņos, jo gan katra zīlīte, gan katrs baltmugurdzenis ir svarīgi novērojumi. Mums ir iespēja atstāt labu mantojumu nākamajām paaudzēm, jo mūsu mērķis ir apsekot visu Latvijas teritoriju,” uzsvēra Latvijas ligzdojošo putnu atlanta projekta vadītājs putnu eksperts Andris Dekants, mudinot reģistrēt putnu novērojumus dabas novērojumu portālā vai mobilajā lietotnē Dabasdati.lv un tiekties uz 100% Latvijas apsekotību, apkopojot datus Trešajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam.

Nepieciešamību ziņot ne tikai par īpaši retām sugām, bet arī par ikdienā biežāk sastopamajām uzsvēra arī Ligzdojošo putnu monitoringa zinātniskais vadītājs Dr. biol. Ainārs Auniņš, aicinot ziņot par visiem novērotajiem putniem: “Ekosistēmu pakalpojumus sniedz biežāk sastopamās putnu sugas, nevis retumi.” 

Iepazīstinot ar aktuālajām tendencēm plēsīgo putnu populācijās, Plēsīgo putnu monitoringa vadītājs ornitologs Andris Avotiņš norādīja uz nepieciešamību veikt uzskaites plašākā Latvijas teritorijā, īpaši Kurzemē. “Monitorings ir pirmais solis dabas aizsardzībā,” putnu uzskaišu nozīmību raksturoja Naktsputnu monitoringa vadītājs Oskars Keišs, iepazīstinot ar Naktsputnu uzskaišu rezultātiem 2022. gadā, kā arī daloties pieredzē par mājas strazdu aprīkošanu ar ģeolokatoriem to migrācijas izpētei. 

Par sabiedrības izglītošanas un iesaistes darbu, biedru un vietējo grupu dinamiku un ārējās komunikācijas rezultātiem 2022. gadā informēja LOB Sabiedrības izglītības un iesaistes vadītājs Agnis Bušs un LOB ārējās komunikācijas vadītāja Kitija Balcare.

Par Piekrastē ligzdojošo putnu monitoringa rezultātiem 2022. gadā stāstīja Sintija Martinsone, vēršot uzmanību uz cilvēka izraisītām negatīvām ietekmēm uz šo putnu ligzdošanu un līdz ar to uz populācijām, piemēram, izbraukājot ar autotransportu pludmales vai kāpu teritorijas vai dodoties uz pludmali ar suņiem bez pavadām.   

Ar putnu gredzenošanas rezultātiem, kas iegūti Papes Ornitoloģiskajā stacijā, iepazīstināja putnu gredzenotājs Valts Jaunzemis, savukārt ornitoloģe Antra Stīpniece raksturoja 2023. gada Ziemojošo ūdensputnu uzskaites apstākļus un pirmos rezultātus.

LOB Ūpja programmas vadītājs Pēteris Daknis iepazīstināja ar aktualitātēm projektos, kas saistīti ar mākslīgo ligzdu izvietošanu ūpim – 2023. gada garumā paredzēts izvietot vēl 120 ligzdas –, un ar secinājumiem, kas iegūti aprīkojot ūpjus ar raidītājiem. 

Iepazīstinot ar projektu “Vēja parki un putni – metodika ietekmju izvērtēšanai un risku karte”, Dr. biol. Jānis Priednieks īpaši aicināja ziņot par pavasara migrācijas laikā novērotajiem plēsīgajiem putniem.

Noslēgumā ornitologs Aivars Petriņš interesentus aicināja pieteikties uz medņu riesta raksturīgāko pazīmju un to konstatēšanas īpatnību informatīvo ekskursiju mikroliegumos, kas iecerēta 15. aprīlī. Lai pieteiktos ekskursijai, interesenti ir aicināti rakstīt pieteikumu uz e-pastu aivars.petrins@lu.lv

Tie, kam ir interese iesaistīties putnu uzskaitēs vai citās LOB aktivitātēs, aicināti rakstīt uz e-pastu putni@lob.lv vai sazināties ar LOB telefoniski, zvanot pa tālruni (+371) 67221580. 

LOB kopsapulcē bija pieejama uzņēmuma “Simbaro” putnu māju izstāde – šobrīd “Simbaro” kolekcijā ir vairāk nekā desmit putnu būrīšu modeļu. 

LOB kopsapulces videoieraksts divās daļās ir skatāms LOB YouTube kontā.

LOB kopsapulces norisi atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. 

Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, LOB ārējās komunikācijas speciāliste