Dabas aizsardzībai kopumā ir pozitīva ietekme uz tautsaimniecību un sabiedrību, bet noteikti nepieciešamas taisnīgas kompensācijas zemes īpašniekiem. Tā Latvijas vides organizācijas, kas apvienojušās iniciatīvā “Zaļais barometrs” norāda savos viedokļos par Dabas skaitīšanas rezultātu tālāku virzību jeb informatīvo ziņojumu “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai”. Organizācijas konceptuāli atbalsta ziņojuma tālāku virzību un protokollēmuma projektu, kā arī augstu novērtē Vides un reģionālās attīstības ministrijas paveikto darbu, un arī paudušas to sabiedriskajā apspriešanā, kas noslēdzās 1. martā.
Organizācijas norāda uz vairākiem aspektiem, kas ņemami vērā, apspriežot ziņojumu Ministru kabinetā.
Pirmkārt, ziņojumā ietverti secinājumi par piedāvāto rīcības scenāriju ietekmi uz tautsaimniecību un plaši analizēta negatīvā ietekme, taču nav analizēta vai pat konceptuāli pieminēta pozitīvā ietekme. Dabas saglabāšanas un atjaunošanas devumu tautsaimniecībai ir iespējams izteikt un kvantificēt, izmantojot ekosistēmu pakalpojumu vai dabas kapitāla pieeju, kas šobrīd visā pasaulē kļūst arvien izplatītāka. Apzinoties, ka Latvijā šobrīd nav pilnvērtīgi pieejami dati šādā pieejā balstītam vērtējumam, uzskatām, ka ir nesamērīgi aicināt apturēt šī ziņojuma tālāku virzību. Taču tālākajās diskusijās un lēmumu pieņemšanā ir būtiski ņemt vērā, ka veiktā sociālekonomiskās analīze uzrāda tikai šajā ziņojumā ietverto pasākumu zaudējumus un nav norādīta patiesā ietekme uz sabiedrību kopumā, kas, visticamāk, ir pozitīva nevis negatīva. Šāds secinājums izriet no plašākiem pētījumiem un pētījumu apkopojumiem, kuros viennozīmīgi tiek akcentēts, ka dabas ekosistēmu saglabāšana un atjaunošana nes tiešus un netiešus monetārus ieguvumus (IPBES, 2019).
Otrkārt, “Zaļais barometrs” atbalsta, ka Natura 2000 teritorijas prioritāri tiek veidotas galvenokārt valsts un pašvaldību jeb publiskā īpašuma zemēs, tomēr raugoties, lai tiktu nodrošināta mērķa – aizsargājamo biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa – sasniegšana.
Treškārt, ņemot vērā to, ka pilnībā izvairīties no aizsargājamo teritoriju veidošanas privātās zemēs nebūs iespējams, “Zaļais barometrs” atbalsta informatīvajā ziņojumā iekļauto kompensācijas sistēmas pilnveidošanu privātajiem zemju īpašniekiem. Vēlamies uzsvērt, ka ar kompensāciju sistēmas pilnveidošanu jāpanāk tāda principa un mehānisma īstenošana, kas neierobežo zemju privātīpašnieku tiesības iegūt tādu monetāro atlīdzību, kas būtu iespējama konkrētos tirgus apstākļos.
Kopumā “Zaļais barometrs” atbalsta Natura 2000 teritoriju tīkla pilnveidošanu visiem biotopiem un ziņojuma pielikumā piedāvāto ES nozīmes biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas C scenāriju. Proti, ES nozīmes biotopu aizsardzības prasības Natura 2000 teritorijās tiek pastiprinātas, pieļaujot tikai darbības, kas savietojamas ar Natura 2000 teritorijas aizsardzības mērķi. Ārpus Natura 2000 teritorijām visās ES nozīmes biotopu platībās tiek atļautas tikai tādas darbības, kas saglabā un veicina konkrētā ES nozīmes biotopa kvalitātes uzlabošanos.
Iniciatīva “Zaļais barometrs” apvieno Latvijas ietekmīgākās vides nevalstiskās organizācijas – tajā piedalās Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds, Zaļā brīvība, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Pasaules Dabas Fonds. Iniciatīvas mērķis ir uzraudzīt un vērtēt politiskās norises saistībā ar dabas un vides jautājumiem.
