Ja meža saimnieks vēlas vairot savā mežā sugu daudzveidību, ieteicams saglabāt, pirmkārt, lielus, resnus kokus, otrkārt, īpašus – formā atšķirīgus vai pat ievainotus – kokus. Mežā ir daudz svarīgu elementu, kuru saglabāšana var palīdzēt atrast kompromisu starp meža izmantošanu un saudzēšanu. Lai skaidrotu meža un cilvēka attiecības, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) veido tematisku rakstu ciklu “Mežu elementi”, kurā skaidroti dabas daudzveidībai nozīmīgi elementi mežā.
Vairāk koku sugu un reljefa
Jo dažādākas koku sugas un daudzveidīgāks meža reljefs, jo dažādākas dzīvnieku sugas tur sastopamas. Kā stāsta entomologs Voldemārs Spuņģis, bezmugurkaulniekiem konkrēts meža nogabals būs pievilcīgs, ja tajā būs dažādas koku sugas; augsnes dzīvniekiem – ja būs daudzveidīgs mikroreljefs, bet, ja konkrētā apgabalā būs dažāds mitruma līmenis, var sastapt daudz skrejvaboļu un tā būs piemērota vieta odu attīstībai. Tur, kur ir daudz dzīvo koku, būs arī dažādas fitofāgu sugas, bet kukaiņiem lielākā vērtība ir atmirušie koki.
“Ja apkārtnē būs šādu atmirušo koku daudzveidība, piemēram, kritalas, stumbeņi, sausokņi, tā būs ārkārtīgi laba vieta kukaiņiem,” skaidro Spuņģis, piebilstot, ka katru koku var vērtēt no dažādiem skatpunktiem: no sūnu, no ķērpju, no kukaiņu, no putnu. “Dažkārt no kukaiņa viedokļa konkrētais koks ir vērtīgs, bet no putna viedokļa tas tāds tobrīd var arī nebūt.”
Spriežot par to, kā apsaimniekot savu mežu, ir jādomā ilgāku laiku uz priekšu un jāizvērtē, kā sabalansēt meža izmantošanu un meža saudzēšanu. Ornitologs Aivars Petriņš norāda, ka ir jāpievērš uzmanība ne tikai koku sugām mežā, bet arī augsnei: “Ja mežā vairumā aug egles, ir arī noēnojums, paskābinās augsne, zem tām ir trūcīga zemsedze. Ja konkrētajā augsnē labi aug gan egles, gan lapu koki, tad vairāk var cirst egles, kuras labi ataug, jo tas mežu padarīs gaišāku un tajā būs daudzveidīgākas sugas.”
Pastāvīgā virszemes ūdeņu ietekmē esoši vai periodiski applūstoši meži ar mozaīkveidīgu veģetācijas struktūru un applūstošiem zemes laukumiem, kuros koki aug uz nelieliem ciņiem, ir staignājs. Staignājs nav piemērots egļu audzēm, jo vēji tādās vietās egļu saknes izgāž. Tādā veidā dumbrāji paši attīrās no tām, bet šādās teritorijās paliek melnalkšņi. Melnalkšņiem slapjā vietā serde ierasti ir trupena, savukārt dzeņi zina, ka šādās vietās ir meklējami kukaiņi. Šādas dzīvotnes Latvijā ir iecienījis trīspirkstu dzenis.
Vasarā dumbrājā celmi, kas apaug ar dažādām grīšļu sugām, mežā vairo sugu daudzveidību. “Šīs biotops ar mitru, sarežģītu reljefu un dažādām struktūrām, ir labvēlīgs arī gliemežiem. Ja tur ir arī apses, tad tur var būt arī aizsargājamie vārpstiņgliemeži,” piebilst Spuņģis.
Sugām pievilcīgi – “nepareizie” koki
Par lielu koku ir uzskatāms koks, kura stumbrs ir pietiekami resns, lai tajā varētu izkalt dobumu melnā dzilna, tātad kokam ir jābūt vismaz 40 centimetrus diametrā. Taču dažādām dzīvnieku sugām svarīgi ir ne vien lieli koki, bet arī, no dabas viedokļa raugoties, īpaši koki, kuri cilvēka skatījumā var nebūt vērtīgi, piemēram, formā atšķirīgi vai pat ievainoti koki.
“Skatoties uz savu mežu, jādomā gadus piecdesmit uz priekšu – kas derēs malkai, bet kas derēs lietaskokam. Dabas daudzveidībai mazāk vērtīgi koki būs mazās dimensijas egles. Par tām, jādomā, kuru atstāt, bet kuru ne. Taču jāatceras: jo koks ir vecāks, jo vērtīgāks tas ir sugām,” skaidro Spuņģis. “No kukaiņu viedokļa interesanti ir ievainotie koki, piemēram, traumētas egles, kuras slikti aug, no kurām meža saimniekam lietaskoks neiznāk, bet kukaiņiem šādi koki ir noderīgi.”
Vērtīgi dabai var izrādīties arī snieglauzēs cietuši koki. Lai arī tiem ir nolūzušas galotnes, tomēr tie mēdz izdzīvot, izaudzēt sānu zarus un rezultātā izveidot koku zaru sazarojuma vietu jeb žākli vai stakli, tā radot stabilu vietu putnu ligzdām. “Vēlams saudzēt stakļainas egles, jo putniem tās patīk, un šādi koki var kļūt par stabilu vietu putnu ligzdām, kuras var kalpot pat gadu desmitiem. No ligzdas viedokļa tas ir samērā ilgs laiks,” uzsver Petriņš, rosinot mežu īpašniekus šādos kokos saredzēt to būtisko nozīmi putniem un to ligzdošanai. Kā norāda LOB Rīgas vietējās grupas dalībnieks un putnu pazinējs Imants Jakovļevs, šādos kokos ligzdas mēdz būvēt klijāns, mazais ērglis, arī vistu vanags, bet klijāna veidotā ligzdā mēdz ligzdot arī ausainā pūce.
Resnas apses lielo putnu ligzdām
Par vietu ligzdu veidošanai lielie plēsīgie putni – klijāns un mazais ērglis – un melnais stārķis nereti izvēlas lielas apses. “Melnā dzilna ir iecienījusi lielas dimensijas kokus. Liela vērtība mežā ir resnas apses, jau sākot ar stumbru, uz kura bagātīgi sastopamas ķērpju sugas. Vidus šādai apsei, visticamāk, būs iztrupējis, jo apsēs parasti attīstās dažādas piepju sugas, kuras pārstrādā koksni, bet dzilnas parasti izvēlas kalt dobumus tieši šādos kokos,” skaidro ornitologs Petriņš. “Savukārt lielu apšu galotnes par piemērotām ligzdu būvei atzīs melnie stārķi, īpaši Vidzemē, kur ir mazāk ozolu. Latvijas rietumu daļā melnie stārķi būvē ligzdas ozolos, bet austrumu daļā ozolu vietā ligzdām putni izvēlas apses.”
Mežā ieteicams atstāt pašus resnākos kokus, īpaši bērzus un melnalkšņus, ja tādi aug mežā. “Jo resnāks ir koks, jo ilgāk tas ir dzīvojis. Jo lielāka ir kokam masa, jo lielāki resursi arī tad, kad šāds koks mežā nogāžas un kļūst par kritalu, nodrošinot sugu daudzveidībai labvēlīgāku mikroklimatu, jo resns koks ir stabilāks pret temperatūras maiņām,” uzsver ornitologs.
Apšu vērtību uzsver arī Jakovļevs: “Ja dzilna izkals meža masīvā iekšā augošā apsē dobumu, tajā nākamajā gadā iemetīsies apodziņš. Taču, ja šo vietu sāks izzāģēt, apodziņš tur nepaliks, jo ir vecu mežu iemītnieks. Mežmalā vai izcirtuma malā apses dobumā var mājot meža balodis. Pret apsēm jāizturas ar bijību.”
Padoms! Apsaimniekojot mežu, parūpējies, lai tajā būtu daudzveidīgs reljefs un dažādas struktūras. Īpaši rūpējies par to, lai mežā saglabātu visresnākos kokus un arī formā atšķirīgos kokus! Jo daudzveidīgāka meža “arhitektūra”, jo sugām bagātīgāka tā būs.
Plašāk par Latvijas meža putniem, to noteikšanu un dzīvesveidu ir iespējams lasīt grāmatā “Latvijas meža putni”, kas pieejama ŠEIT.
Izglītojošo ciklu “Mežu elementi” sagatavoja Latvijas Ornitoloģijas biedrība pateicoties “BirdLife International” un “David and Lucile Packard Foundation” atbalstam.
Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, LOB ārējās komunikācijas speciāliste
