Kokus, kuros ir dabiski veidojušies vai putnu izkalti dobumi, ir jāsaglabā mežā, jo tos izmanto ne tikai putni, bet arī citi dzīvnieki. Lai iezīmētu meža un cilvēka attiecības, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) veido tematisku rakstu ciklu “Mežu elementi”, kurā skaidroti dabas daudzveidībai nozīmīgi elementi mežā.
Divu veidu dobumi
Dobumi kokos rodas divos veidos. Ir dabiski dobumi, kas veidojas ilgākā laika posmā pēc mehāniska bojājuma (piemēram, nolūzuša zara), mitruma un dažādu sēņu iedarbības rezultātā. Otrs dobumu rašanās veids ir dzeņu un dzilnu kaltie dobumi, ko putni izkaļ dažās nedēļās, visbiežāk aprīlī, turklāt dara to katru pavasari dažādos kokos, tā palielinot dobumu skaitu. Dobumus putni mēdz kalt arī rudenī, lai tajos varētu nakšņot.
Kā stāsta dzeņu pētnieks Madars Bergmanis, sarežģītākā ir dobuma kalšana tā veidošanas vidusposmā: “Sākumā dzenis kaļ ātrāk, jo ārpusē ir viegli darboties, bet beigās putns jau tiek iekšā dobumā un var rīkoties pa iekšu. Mokošākais un bīstamākais ir vidusposms, kad putnam ir jāliecas iekšā, jāmet ārā skaidas. Tad putns nevar kontrolēt apkārtni, lai sargātos no ienaidnieka.”
Dobumus izmanto daudzi
Kamēr vien kokā ir redzams dobums pielietojums dabā tam atradīsies – to izmantos ne tikai putni, bet arī citi dzīvnieki. Dobuma iemītnieki būs atkarīgi no dobuma lieluma. Lielos koku dobumos (ar lielāku par 10 cm skrejas jeb atveres izmēru) var ligzdot pūces, gaigalas, meža baloži un zaļās vārnas, mazākajos dobumos, kuri sasniedz ap trim centimetriem diametrā, var sastapt melnos mušķērājus vai mazās zīlīšu sugas.
Savukārt vidējos dobumos – no pieciem līdz sešiem centimetriem diametrā – apmetīsies vidēji lielas putnu sugas, piemēram, mājas strazdi. Tāpat par mājvietu dobumus izmanto citi dzīvnieki, piemēram, sikspārņi, susuri un vāveres. Dobumus kokos barības krājumu uzglabāšanai vai kā slēptuvi izmanto arī dzeltenkakla klaidoņpeles. Turklāt dobumi ir svarīga vieta arī kukaiņiem, piemēram, vientuļajām bitēm.
Gan dzīvos, gan mirušos kokos
Dabiskā ceļā dobumi biežāk veidojas mirušos vai daļēji mirušos kokos, kur ir aktīvāka sēņu darbība. Savukārt dzeņi dobumus, kuri tiem ir svarīgi ligzdošanai – olu dēšanai, perēšanai, mazuļu audzināšanai – un nakšņošanai, kaļ gan dzīvos kokos, gan arī gandrīz mirušos vai jau mirušos kokos. Putni izmanto arī dzīvā koka nedzīvās daļas, piemēram, kaļ dobumu nokaltušajā koka daļā. Kopumā dzeņiem visiecienītākās ir apses – putns izkaļ ārējo cieto daļu, bet tālāk tās vidus ir mīksts – viegli izveidot dobumu iekšpusē.
Tomēr dobumu kalšanai var izmantot gandrīz jebkuras sugas koku. Melnās dzilnas labprāt izvēlas dzīvas priedes, kuras bieži izvēlas arī dižraibais dzenis. Vidējais dzenis samērā bieži veido dobumus tieši ozolos, arī to lielākos zaros. Tas ir nedaudz paradoksāli, jo vidējais dzenis skaitās “vājākais” no dzeņiem. Tāpat dzeņi izvairās no eglēm, jo tām ir daudz zaru visā stumbra garumā, taču šeit atkal ir izņēmums – trīspirkstu dzenis, kurš ir specializējies izmantot egles gan dobumu kalšanai, gan barības ieguvē.
Kā pamanīt dobumu?
Dzeņu kaltos dobumus pamanīt ir vieglāk nekā dabiski veidojušos. Ja svaigs dobums kokā ir zemu, skatiena līmenī, tad to var ātri pamanīt. Taču vecā mežā koku dobumi var būt arī ļoti augstu. Pavasaros par dzeņu kaltajiem dobumiem liecinās skaidas zem šī koka – baltmugurdzenis ir agrā suga, kura dobumu kaļ martā un aprīlī, savukārt, piemēram, pelēkā dzilna to sāk darīt tikai maijā. Taču dobumus kokos putni mēdz kalt arī rudeņos – tie noder nakšņošanai.
Ierasti dobums ir ieapaļš, bet melnajai dzilnai dobums būs ovālāks, garenāks. Ja dobumam ir regulāra forma, visticamāk, tas ir izkalts apdzīvošanai, taču, ja kalums ir neregulāras formas, tas drīzāk būs barošanās kalums. Dzeņiem barojoties galvenais uzdevums ir tikt pie barības, tāpēc kalumu formai ir maza nozīme – ka tikai tiek pie ēdiena. Tāpēc šādi kalumi un dobumi var būt dažādas formas, lielāki un mazāki, seklāki un dziļāki kalumi, pat arī kārtīgi sakalti koki to apakšējā daļā pie saknēm, kas liecina par melnās dzilnas darbiem.
Līdzīgi barošanās kalumiem var būt arī “izmēģinājuma dobumi”, kad jaunie dzeņi testē dažādus materiālus dobumu kalšanai, tostarp kaļot arī bērzos, kas ir mīksti (viegli kalt), bet nepraktiski ligzdošanas dobumu veidošanai (ir ļoti neizturīgi). Savukārt ligzdošanas dobumiem ir pavisam cits mērķis – drošai mazuļu izaudzināšanai, kas atspoguļojas arī konstrukcijā.
Padoms: Kokus, kuriem ir dobumi (īpaši platumā virs 10 centimetriem), mežā ir jāsaglabā. Ja tomēr šāds koks jau ir nocirsts vai atrasts malkas kaudzē, tad vēlams šo koka daļu ar dobumu atdot mežam un tā iemītniekiem atpakaļ. Piemēram, no šī dobuma var izveidot putnu būri, jo dabisks dobums – putnu pašu izkalts vai arī pat izpuvis – ir labākais būris putniem. Ja, dodoties dabā, ieraugāt nocirstus kokus ar dobumiem tajos, jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldei un Latvijas Ornitoloģijas biedrībai.
Vairāk par dobumainajiem kokiem iespējams uzzināt arī videociklā “Mežs ir mājas: dobumainie koki”.
Plašāk par Latvijas meža putniem, to noteikšanu un dzīvesveidu ir iespējams lasīt grāmatā “Latvijas meža putni”, kas pieejama ŠEIT.
Izglītojošo ciklu “Mežu elementi” sagatavoja Latvijas Ornitoloģijas biedrība pateicoties “BirdLife International” un “David and Lucile Packard Foundation” atbalstam.
Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, LOB ārējās komunikācijas speciāliste
