Trešdien, 14. februārī, Satversmes tiesa skatīs Latvijas vides organizāciju ierosināto lietu par mazāka caurmēra koku ciršanu. Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tiks vērtēts Satversmes tiesā. Lietas izskatīšana notiks vairākās sēdēs februārī un martā, bet lēmums sagaidāms līdz aprīļa sākumam.
Ministru kabinets 2022. gadā pieņēma grozījumus 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” un ar to samazināja koku ciršanas caurmēru, tādā veidā pieļaujot tievāku, tātad jaunāku koku ciršanu lielākajā daļā priežu, egļu un bērzu mežu. Tāpēc šī paša gada nogalē vairākas vides organizācijas vērsās Satversmes tiesā, lai lūgtu izvērtēt pieņemtā lēmuma atbilstību Satversmes 115. pantam. Satversmes 115. pants paredz valsts pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu, kā arī ietver personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
“Kāpēc vides organizācijas vērsās Satversmes tiesā? Mēs gribam saglabāt Latvijas mežus Latvijas cilvēkiem – mums pašiem un nākamajām paaudzēm. Tāpat šobrīd ir ārkārtīgi būtiski saglabāt mežos dabas daudzveidību, jo tā ir nepieciešama ekosistēmu stabilitātei un klimata pārmaiņu regulēšanai, arī tautsaimniecībai, cilvēku veselībai un labsajūtai,” saka Baiba Witajevska-Baltvilka, Latvijas Dabas fonda vides politikas koordinatore.
Vides organizācijas uzskata, ka nav izvērtētas visas grozījumu ietekmes, tai skaitā uz bioloģisko daudzveidību, līdz ar to ir risks, ka Latvijā vēl vairāk samazināsies vecu, bioloģiski daudzveidīgu mežu īpatsvars. Šobrīd šādi meži ir tikai 10% no Latvijas mežu teritorijas. Arvien jaunāku koku ciršana ietekmēs gan bioloģisko daudzveidību, gan mežu spēju piesaistīt siltumnīcefekta gāzu emisijas, gan palielinās mežu fragmentāciju, tādējādi ietekmējot mūsu kopīgo dzīves vidi.
“Saskaņā ar Meža likumā noteikto definīciju bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir viens no ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas pamatprincipiem. Taču gan šie konkrētie grozījumi, gan Latvijas meža apsaimniekošanas politika kopumā attiecas pret dabas daudzveidības saglabāšanu kā kādu ārēju faktoru, kaut ko, par ko būtu jādomā citiem, nevis meža politikas veidotājiem un mežu apsaimniekotājiem. Tā rezultātā meži tiek noplicināti, zaudējot bioloģisko daudzveidību un līdz ar to arī noturību,” norāda Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs.
Tiesas procesa laikā tiks uzklausītas dažādas iesaistītās puses – gan vides organizāciju pārstāvji, gan meža nozares un valdības pārstāvji, kā arī pieaicinātās personas. Tiesas sēdes būs vērojams tiešsaistē Satversmes tiesas YouTube platformā.
Paredzams, ka lieta tiks izskatīta un lēmums pieņemts līdz aprīļa sākumam..
Prasību Satversmes tiesā iesniedza Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Pasaules Dabas Fonds. Prasības iesniegšanu atbalstīja biedrība “Zaļā Brīvība” un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.
Prasības sagatavošanas juridiskais konsultants ir advokātu birojs “COBALT”, kas lietas sagatavošanā sniedzis atbalstu pro bono. Prasības pieteikuma sagatavošanas daļēji finansiāli atbalstīja arī Aktīvo iedzīvotāju fonds (iniciatīvas “Zaļais barometrs” ietvaros).
