Latvijā strauji attīstās saules enerģijas parki, taču trūkst vienota redzējuma par to ietekmi uz vidi. Tādēļ pēc asociācijas “Saules enerģija Latvijai” inciatīvas tapis sadarbības memorands ar piecām vides organizācijām – Latvijas Dabas fondu, Pasaules Dabas fonda Latvijas pārstāvniecību, biedrību “Zaļā brīvība”, Latvijas Ornitoloģijas biedrību un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju, paredzot kopīgi izstrādāt labās prakses vadlīnijas saules parku attīstībai, lai mazinātu vai kompensētu to ietekmi uz vidi.
Šobrīd dažādās attīstības stadijās Latvijā ir vairāki saules parku projekti, kuru kopējā platība pārsniedz 100 hektāru. Galvenokārt saules parki tiek būvēti uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, taču to attīstībai, būvniecībai un ekspluatācijai nav izstrādāta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra un nav noteiktas vides prasības, kas šajā segmentā rada gan vides, gan labas pārvaldības un godīgas konkurences riskus.
“Mēs piedzīvojam plašu energosistēmas evolūciju visā Eiropā ar strauju pāreju uz atjaunīgo enerģiju. To nosaka gan vēlme iegūt lielāku energoneatkarību, gan atbildība pret vides resursiem. Tas prasa arī zināmas izmaiņas pārvaldībā, piemēram, Lietuvā saules parku attīstīšanai jau ir izstrādātas speciālas vides prasības, kas jāievēro būvniecības un ekspluatācijas laikā. Mūsu biedru vidū ir uzņēmumi ar vērtīgu pieredzi šajos jautājumos, tāpēc kopā ar vides organizācijām vēlamies arī Latvijā radīt labās prakses vadlīnijas saules parku attīstībai, kas nodrošinātu, ka tas tiek darīts ar minimālu ietekmi un paredz iespējas dabiskās vides atjaunošanai. Šādas vadlīnijas bieži vien sagaida arī ārvalstu investori, un tas būs ieguvums gan saules enerģijas ražotājiem un enerģētikas nozarei, gan zemes īpašniekiem,” stāsta asociācijas “Saules enerģija Latvijai” valdes loceklis Jānis Bethers.
Projekta ietvaros tā dalībnieki kopā izstrādās vides un ilgtspējas vadlīnijas, kas turpmāk varētu kalpot par pamatu saules parku projektu attīstībai Latvijā, kā arī ieskicēt labas vides un ilgtspējas prakses scenārijus saules parku projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas laikā. Vienlaikus, virzot šīs vadlīnijas apstiprināšanai valdībā tiktu stiprināta saules parku attīstītāju, zemes īpašnieku, vides ekspertu un sabiedrības izpratne par saules parku nozīmi ekonomikas un vides ekosistēmās.
“Latvijas Dabas fonda un citu memoranda organizāciju misija ir darbs sabiedrības interešu labā, kas paredz arī dabas un kvalitatīvas dzīves vides saglabāšanu. Šobrīd Latvijā saules parku attīstībai nav vides prasību, tāpēc augsti vērtējam asociācijas iniciatīvu izveidot priekšzīmīgu paraugu, kā zaļajai enerģijai kļūt zaļai visās nozīmēs. Mums ir nepieciešami zaļie risinājumi, bet zaļo enerģiju nevar attīstīt, ja nav vienota redzējuma, kā to paveikt, saglabājot dabas kapitālu. Vadlīnijās būs skaidrs ietvars saules parku attīstītājiem, kurā iezīmēti galvenie riski, kas var rasties videi un dabai, un iespējas tos novērst. Protams, šīs būs tikai vadlīnijas, ne obligātas prasības, taču ceram uz to, ka saules enerģijas ražotāji tās ņems vērā un līdz ar to arī sabiedrība varēs izmantot zaļo enerģiju, jūtoties droši, ka tās ražošanā nav nodarīts kaitējums dabai,” saka Latvijas Dabas fonda direktore Vita Tērauda.
Vadlīnijas paredzēts izstrādāt un apstiprināt sadarbības ietvaros līdz šī gada jūnijam.
Par asociāciju “Saules enerģija Latvijai”
Asociācija “Saules enerģija Latvijai” izveidota 2022. gadā ar mērķi sekmēt vienotas atjaunīgās elektroenerģijas nozares stratēģijas un nepārtrauktas energoapgādes ekosistēmas izveidi. Tajā apvienojušies 23 nozares uzņēmumi – saules enerģijas parku attīstītāji un industrijas pārstāvji (SIA “AJ Power”, SIA “AK Elektro”, SIA “Alsun Energy”, SIA “Devre LV”, SIA “EK Sistēmas”, SIA “European Energy Latvia”, SIA “Elektrika”, SIA “Eselo”, SIA “Evecon”, SIA “Eolus”, SIA “Green Genius Latvia”, SIA “Ignitis Latvija”, SIA “ib vogt Latvia”, AS “Latvenergo”, SIA “Enefit”, SIA “Onninen”, SIA “Saules Energy”, SIA “Smartecon”, SIA “VIRŠI Renergy”, SIA “Energrid”, SIA “TET”, SIA ”Lielmežotne”, SIA “Sunergia”), kas apņēmušies veicināt sabiedrības izpratni par nozari, aktualizēt un risināt dažādus tās problēmjautājumus un iesaistīties Nacionālā enerģētikas un klimata plāna aktualizēšanā.
