Sugu daudzveidībai svarīgas ir tās vietas, kurās sastopas atšķirīgas dzīvotnes, tostarp mežmalas. Lai iezīmētu meža un cilvēka attiecības, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) veido tematisku rakstu ciklu “Mežu elementi”, kurā skaidroti dabas daudzveidībai nozīmīgi elementi mežā.
Vieta, kur satiekas dzīvotnes
“Ja gribam runāt par dabai draudzīgu meža apsaimniekošanu, tad pamats šai sarunai ir skatījums uz mežu kā uz mājām, kā uz dzīvotni. Mežs ir ekosistēma, kas nodrošina daudzu sugu pastāvēšanu,” uzsver ornitologs Dr. biol. Viesturs Ķerus. Īpaša loma ir vietām, kur saduras dažādas ekosistēmas, piemēram, mežmalām vai ūdensmalām. Šādās vietās parasti ir novērojama lielāka sugu daudzveidība: jo vairāk ir dažādu struktūru, jo vairāk sugu šīs vietas atzīs par dzīvošanai piemērotām. Meža robežjosla ar ūdeņiem ir svarīga dažādiem putniem. Ir vairākas sugas, piemēram, melnā klija, jūras ērglis un meža tilbīte, kas ligzdo mežā, bet barību meklē ūdeņos.
Vietā, kur satiekas lauksaimniecības zeme un mežs, var tikt novērotas gan zīlītes, kas dzīvo mežā, gan lukstu čakstītes, kurām nepieciešamas lauksaimniecības zemes, gan arī sugas, kurām vajadzīgas abas šīs ekosistēmas, piemēram, dadzīši. Tie ir mežmalu apdzīvojošie putni, kuri ēd dadžu un citu augu sēklas, bet ligzdu veidos koku zaros – tātad ligzdo mežmalā, bet barojas lauksaimniecības zemē. Līdzīgi ūbele dzīvo mežos, bet barojas lauksaimniecības zemēs ar sēklām. Abas ekosistēmas ir svarīgas arī plēsīgajam putnam – mazajam ērglim, kurš bieži ligzdo vien dažus simtus metrus no mežmalas, jo savu barību – grauzējus – meklē lauksaimniecības zemēs.
Meža “āda”, kas sargā
Atsaucoties uz mežkopja Kriša Meldera grāmatu “Meža vakari”, mežmalu ir iespējams salīdzināt ar dzīvu organismu jeb meža “ādu”, kura pasargā mežu no ārējām ietekmēm. Mežmalā ir jābūt gan lieliem, gan maziem kokiem un krūmiem tā, lai mala ir nosegta, tādā veidā nodrošinot arī meža mikroklimata saglabāšanos.
Tā kā ir dažādi meži, arī mežmalu veidi ir dažādi. Mežmala ar lauksaimniecības zemēm var būt svarīga lauku balodim un dadzītim. Ir meža mala, kas sastopas ar ūdeni – tā ir svarīga zivju dzenītim un meža tilbītei. Ir meža un purva robežjoslas – tādas vietas patīk mednim, kas dzīvo uz zemes, un klinšu ērglim, kas būvē lielas ligzdas kokos, bet barojas purvos.
“Tur, kur ir kailcirtes, visbiežāk nav ne mazu krūmu, ne dažādu lielumu koku, līdz ar to nav struktūru daudzveidības, kas ir tik svarīgas mežmalai. Teorētiski ar laiku mežmala var veidoties, bet, ja šai vietā stādīs mazos kokus, tad krūmus izcirtīs meža kopšanas laikā, un tā mežmala vēl ilgi paliks atklāta, “kaila”,” skaidro ornitologs, piebilstot, ka šāds mežs ir arī vairāk pakļauts ārējās vides ietekmēm, piemēram, ir mazāk noturīgs pret vēju, vairāk izgaismots. “Tas, ko var darīt, ir saglabāt pēc iespējas daudzveidīgākus elementus – mazākus kokus, pameža krūmus, piesedzot atlikušo mežu, – lai mežmala izveidotos pēc iespējas drīzāk.”
Mazina mežu fragmentāciju
Mežmalai ir nozīme ne tikai sugu daudzveidības saglabāšanā, bet arī mežu fragmentācijas mazināšanā, jo kailciršu ietekmē tā ir izteikta problēma Latvijas mežos. “Saraujot mežu gabalos, ierobežojam dzīvnieku izplatīšanās iespējas. Ja meža josla savienotu divus nenocirstus apgabalus, dzīvniekiem būtu iespēja pārvietoties no viena šāda meža fragmenta uz citu. Šis princips iestrādāts arī mežirbes sugas aizsardzības plānā,” stāsta Ķerus.
Saudzīgu pieeju mežmalām kavē interpretācijai atvērts formulējums Noteikumos par koku ciršanu mežā, kur norādīts, kas saglabāt mežmalu ir vērtīgi, taču nav skaidri pateikts, kas ir jāsaglabā. Līdz ar to tieši šis punkts ļoti bieži netiek ievērots, veicot mežā ciršanas darbus.
Ornitologs teic, ka nereti nākas dzirdēt jautājumu, kas tad putniem kait nepārlidot pāri izcirtumiem: “Cilvēks arī var mēģināt pārskriet pāri sešu joslu šosejai. Arī putniem ir šādi riski. Mežā dzīvojošie putni, piemēram, mežirbe vairās izlidot no mežu aizsega.”
Padoms: Ja veic meža apsaimniekošanu, atceries par mežmalas nozīmi! Lai mežmala sargātu mežu no ārējās vides ietekmēm, piemēram, lai mežs būtu noturīgāks pret vējiem un lai saudzētu meža iemītnieku dzīves apstākļus, mežmalā ir svarīgi saglabāt dažādas struktūras, tostarp dažāda lieluma kokus un krūmus.
Plašāk par Latvijas meža putniem, to noteikšanu un dzīvesveidu ir iespējams lasīt grāmatā “Latvijas meža putni”, kas pieejama ŠEIT.
Izglītojošo ciklu “Mežu elementi” sagatavoja Latvijas Ornitoloģijas biedrība pateicoties “BirdLife International” un “David and Lucile Packard Foundation” atbalstam.
Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, LOB ārējās komunikācijas speciāliste
