Pamežs putniem kalpo ne tikai kā paslēptuve no plēsējiem, bet arī kā drošāka ligzdošanas un barošanās vieta. Lai iezīmētu meža un cilvēka attiecības, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) veido tematisku rakstu ciklu “Mežu elementi”, kurā skaidroti dabas daudzveidībai nozīmīgi elementi mežā.
Paslēptuve no plēsēja un aukstuma
“Lai varētu runāt par pameža nozīmi putnu dzīvē, uz mežu ir jāskatās kā uz mājām, kā uz dzīvotni. Lai putns tur varētu dzīvot, ir lietas, kas tam ir kritiski svarīgas – lai ir, ko ēst, lai putns pats netiek apēsts un lai ir, kur būvēt ligzdu,” uzsver ornitologs Dr. biol. Viesturs Ķerus. “Jo vairāk mežā ir dažādu struktūru, jo vairāk dažādu putnu sev var atrast tur vietu. Katra no šīm struktūrām var kalpot kā “dzīvoklītis” kādai noteiktai sugai. Pat tad, ja pamežs nenodrošina visu vienai sugai nepieciešamo, noteiktā dzīves posmā tas putnam var būt vajadzīgs.”
Daļai putnu sugu ir nepieciešams pamežs, piemēram, lazdas, ievas, pīlādži, kas nesasniedz lielo koku augstumu, un paauga jeb jauno kociņu kopums, kas atrodas zem meža augšējo vainagu klāja vai izcirtumā un spēj izveidot pilna augstuma kokaudzi.
“Ja ir pamežs, tā ir iespēja paslēpties. Ja pa zemi vai no gaisa tuvojas plēsējs, putns var iemukt kociņos vai krūmos, lai paslēptos. Arī putnu barotavas parasti ierīko tālab krūmu tuvumā. Naktīs ziemā daudzi mazie putni iet bojā nosalstot. Līdz ar to putni meklē vietas, kur ir kaut nedaudz siltāks. Jau koka zaros ir mazliet siltāk, bet vēl siltāk putnam ir tad, ja tas var ielīst kādā blīvākā eglē vai kadiķī. Tas nozīmē lielāku iespēju izdzīvot,” skaidro ornitologs.
Dabas daudzveidības saglabāšana svarīga ne tikai sugu daudzveidība, bet arī ekosistēmu daudzveidība. Tomēr, kā skaidro Ķerus, ir situācijas, kad pamežs ir nevēlams. Piemēram, mednis apdzīvo purvmalās esošus, slapjus priežu mežus ar sūnu zemsedzi – tā ir vieta, kur ir maz pameža. Ja šādu mežu nosusina, veidojas pamežs, kas mednim vairs nav piemērots, jo tad mednis nepārredz savu riesta teritoriju un nepamana plēsējus, kas tuvojas.
Drošākas ligzdas, vairāk barības
“Ministru kabineta noteikumi norāda, ka galvenajā cirtē un kopšanas cirtē tādā apjomā, kas neapdraud darba drošību un ļauj nodrošināt meža atjaunošanu, saglabā mežābeles, kadiķus un citu vietējo sugu kokus un krūmus. Lai arī punkts ir, tomēr nereti pamežs tiek izvākts, pirms konkrētajā apgabalā ierodas hārvesteri. Ja pamežs zūd, tad daudziem putniem šai vietā ilgi nebūs ko darīt. Ja saglabā krūmus, daļai sugu tiek saglabāta dzīvotne. Ja nocērt arī krūmus, paliek kaila vieta. Kamēr tajā kaut kas sāk augt, līdz tam tas būs klajš tukšums,” skaidro Ķerus, piebilstot, ka, salīdzinot ar jaunaudzēm, kurās ir krūmājs, putnu sugām bagātīgāks tomēr būs vecs mežs, jo tur būs gan lieli un resni koki, gan arī pamežs.
Ir putni, kas ligzdo lielos kokos, bet ir arī putni, kas ligzdo krūmos un mazos kociņos. Ja tādus no meža izvāc, noteiktām putnu sugām zūd ligzdošanas vietas. Pavasaros tie putni, kuri ligzdo agrāk, kā drošāko vietu var izvēlēties jaunas eglītes, jo tās palīdz nomaskēt ligzdas vietu. Eglēs mēdz ligzdot, piemēram, dziedātājstrazds, arī ķauķi, kuri gan atgriežas vēlāk un kuri ligzdo arī lapu krūmos, ja tie jau ir saplaukuši un spēj piesegt ligzdvietu.
Kad pīlādzim ir ogas, tā ir nozīmīga putnu barošanās vieta rudeņos un ziemās. Tāpat putniem nozīmīgas ir lazdas, jo tās, piemēram, mežirbei, kura ligzdo uz zemes, ir gan barošanās vietas, gan arī slēptuves. Lazdu riekstus ēd arī riekstroži. Jo mežā ir dažādāki koki un krūmi, jo daudzveidīgākas barošanās iespējas ir putniem. Pamežs ir svarīgs ne tikai augēdājiem, bet arī kukaiņēdājiem, jo tie mēdz meklēt barību pameža krūmos un kociņos, kuros mīt dažādi kukaiņi.
Jāuzmana invazīvās sugas
Apsaimniekojot savu mežu, ir jāuzmanās, lai pamežu neveido invazīvās sugas, piemēram, korintes. Lai arī putniem un cilvēkiem garšo korinšu ogas, tomēr tā nav vēlama Latvijas savvaļā mežos, jo tad tur sev vietu vairs neatrod citas pameža sugas un šīs sugas ietekmē mainās arī augsnes apstākļi. Vietās, kur ir pamežs, mainoties mitruma apstākļiem, tas tiek ietekmēts – samazinoties krūmu un kociņu daudzveidībai, var noplicināties arī putnu sugu daudzveidība konkrētā dzīvotnē.
Padoms: Lai vairotu putnu sugu daudzveidību savā mežā, rūpējies, lai tajā ir arī pamežs – jauni kociņi un krūmu puduri, jo tas vairo putnu sugu drošākus dzīves apstākļus un daudzveidīgāku barības bāzi!
Plašāk par Latvijas meža putniem, to noteikšanu un dzīvesveidu ir iespējams lasīt grāmatā “Latvijas meža putni”, kas pieejama ŠEIT.
Izglītojošo ciklu “Mežu elementi” sagatavoja Latvijas Ornitoloģijas biedrība pateicoties “BirdLife International” un “David and Lucile Packard Foundation” atbalstam.
Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, LOB ārējās komunikācijas speciāliste