I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Biedrības nosaukums ir “Latvijas Ornitoloģijas biedrība”, nosaukuma saīsinājums ir ”LOB”, Biedrības nosaukums angļu valodā ir “Latvian Ornithological Society” (turpmāk tekstā – Biedrība).

2. Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura.

3. Biedrībā, brīvi paužot savu gribu, apvienojušās personas ar kopīgām interesēm Latvijas teritorijā mītošo savvaļas putnu pētīšanā un aizsardzībā.

4. Biedrība ir juridiska persona ar savu simboliku, zīmogu un norēķinu kontu bankā. Kā simboliku Biedrība izmanto baltās cielavas (Motacilla alba) stilizētu attēlu.

5. Biedrība darbojas saskaņā ar biedru interesēm un atbilstoši Biedrības statūtiem, ievērojot Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus.

6. Biedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. Biedrība neatbild par biedra saistībām, biedrs neatbild par Biedrības saistībām.

7. Biedrība ir tiesīga iegūt kustamo un nekustamo īpašumu, papilddarbības veidā veikt saimniecisko un publisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu un izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu Biedrības mērķus.

II. BIEDRĪBAS MĒRĶIS, UZDEVUMI UN DARBĪBAS

8. Biedrības mērķis ir sekmēt tādu apstākļu saglabāšanos, kas ļautu ilgstoši pastāvēt visām ar Latvijas teritoriju dabiski saistītajām putnu populācijām.

9. Galvenie Biedrības uzdevumi ir:

9.1. apvienot Biedrības biedru spēkus putnu izpētei un aizsardzībai;

9.2. aktīvi piedalīties putnu un to dzīvesvietu aizsardzībā, censties novērst tādu darbību, kas var būtiski pasliktināt putnu dzīves vides kvalitāti;

9.3. veikt ar Biedrības mērķi saistītus zinātniskos pētījumus un veicināt pētījumu rezultātu izmantošanu praksē;

9.4. celt Biedrības biedru kvalifikāciju ornitoloģiskajos jautājumos;

9.5. vispusīgi izglītot sabiedrību jautājumos par putnu lomu dabā un cilvēka dzīvē, par to aizsardzību un citos ar Biedrības mērķi saistītajos jautājumos;

9.6. veicināt ar putnu izpēti un aizsardzību saistītu priekšmetu pasniegšanu mācību iestādēs, kā arī izstrādāt priekšlikumus mācību programmu pilnveidošanai;

9.7. attīstīt un nostiprināt starptautiskos sakarus putnu aizsardzības, izpētes un citās jomās, kas saistītas ar Biedrības mērķiem un uzdevumiem.

10. Biedrības uzdevumu izpildei Biedrība veic šādas darbības:

10.1. rīko sapulces, zinātniskas konferences, seminārus un apspriedes, sniedz konsultācijas, sagatavo un lasa referātus un lekcijas par putnu aizsardzības un izpētes jautājumiem;

10.2. organizē svarīgāko ornitoloģijas problēmu apspriešanu un sagatavo priekšlikumus to risināšanai;

10.3. organizē Biedrības reģionālās grupas, komisijas, darba grupas konkrētu ornitoloģisko jautājumu un problēmu risināšanai;

10.4. propagandē putnu aizsardzību un sagatavo priekšlikumus likumdošanas pilnveidošanai ar putnu un to dzīvesvietu aizsardzību saistītajos jautājumos;

10.5. sekmē Biedrības biedru zinātniski pētniecisko darbu;

10.6. veic ornitoloģisko novērtējumu un ekspertīzi teritorijās, kur saimnieciskā darbība var ietekmēt putniem nozīmīgās vietas vai plašākus apvidus, un citos gadījumos;

10.7. izdod grāmatas, žurnālus, zinātnisku rakstu krājumus, monogrāfijas, brošūras, ornitoloģijas konferenču, semināru un apspriežu materiālus, kā arī citus izglītojoša un informējoša rakstura izdevumus (plakātus, bukletus, atklātnes u.c.);

10.8. veicina ornitoloģijas un putnu aizsardzības mācību grāmatu un dažādu metodisko materiālu radīšanu;

10.9. sadarbojas ar citām biedrībām, zinātniskajām organizācijām iestādēm Latvijā un ārpus tās, kā arī ar citām personām;

10.10. veic citu profesionālo, publisko un saimniecisko darbību, kas nav pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un nepieciešami biedrības mērķu īstenošanai.

III. BIEDRĪBAS PĀRVALDES INSTITŪCIJAS

A apakšnodaļa

Biedru kopsapulce

11. Biedrības augstākā institūcija ir biedru kopsapulce.

12. Biedru kopsapulcē ir tiesīgi piedalīties visi biedri. Katram biedram biedru kopsapulcē ir viena balss. Biedri var piedalīties biedru kopsapulcē personīgi vai ar pārstāvja starpniecību, kam izsniegta pilnvara. Biedram nav balsstiesību biedru kopsapulcē šādos gadījumos:

12.1. ja biedru kopsapulce lemj par darījuma noslēgšanu ar šo biedru vai prasības celšanu vai lietas izbeigšanu pret šo biedru;

12.2. ja biedru kopsapulce lemj par šī biedra izslēgšanu no Biedrības;

12.3. ja biedru kopsapulce lemj par šī biedra ievēlēšanu vai atcelšanu no Biedrības pārvaldes institūcijas locekļa amata;

12.4. ja biedrs nav samaksājis biedra naudu statūtos noteiktajā termiņā.

13. Biedru kopsapulces kompetencē ietilpst:

13.1. grozījumu izdarīšana Biedrības statūtos;

13.2. padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana;

13.3. lēmuma pieņemšana par Biedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju;

13.4. prezidenta, padomes un valdes lēmumu grozīšana un atcelšana;

13.5. goda biedru uzņemšana;

13.6. biedrības prezidenta ievēlēšana un atsaukšana;

13.7. citi jautājumi, kuri saskaņā ar likumu vai statūtiem ir biedru kopsapulces kompetencē.

14. Biedru kopsapulces valde sasauc ne retāk kā reizi 4 (četros) gados. Valdei jāsasauc biedru kopsapulci arī tad, ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas iemeslu, pieprasa ne mazāk kā viena desmitdaļa biedru, kā arī tad, ja biedru kopsapulces sasaukšana nepieciešama Biedrības interesēs.

15. Par biedru kopsapulces sasaukšanu valde biedriem paziņo rakstiski un tās darba kārtību dara zināmu ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) dienas pirms sapulces.

16. Biedru kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no biedriem.

17. Ja biedru kopsapulce nav lemttiesīga, valde ne vēlāk kā pēc 3 (trim) nedēļām no jauna sasauc biedru kopsapulci ar tādu pašu darba kārtību. No jauna sasauktā biedru kopsapulce ir lemttiesīga neatkarīgi no klātesošo balsstiesīgo biedru skaita, bet tikai tādā gadījumā, ja biedru kopsapulcē piedalās vismaz 2 (divi) biedri.

18. Biedru kopsapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā 1/2 (puse) no klātesošajiem balsstiesīgajiem biedriem, izņemot šo statūtu 72. un 76. punktā noteiktos gadījumus.

19. Biedru kopsapulci vada valdes priekšsēdētājs, ja biedri neievēlē citu sapulces vadītāju.

20. Biedru kopsapulces gaita tiek protokolēta, protokolu paraksta sapulces vadītājs un protokolists.

21. Biedru kopsapulces notiek atklāti, ja biedru kopsapulce nepieņem motivētu lēmumu par citādu sapulces norises kārtību.

B apakšnodaļa

Prezidents

22. Prezidents ir Biedrības pārvaldes institūcija, kuram ir balsstiesības padomes sēdē un kuram ir tiesības paust viedokli Biedrības vārdā. Prezidenta ievēlēšanas kārtība un pilnvaru termiņa beigšanās kārtība ir tāda pati kā padomes ievēlēšanas kārtība, kas norādīta šo Statūtu III.nodaļas C apakšnodaļā.

23. Prezidenta pienākumos ietilpst:

23.1. padomes sēdes sasaukšana un vadīšana;

23.2. Biedrības pārstāvēšana kontaktos ar valsts, zinātniskajām, sabiedriskajām un starptautiskajām organizācijām un vēršanās pie tām Biedrības vārdā, paužot padomes vairākuma viedokli;

24. Prezidents ir tiesīgs 23.2.apakšpunktā minētās funkcijas deleģēt padomes locekļiem vai valdei.

C apakšnodaļa

Padome

25. Biedru kopsapulces pienākumus šajos statūtos noteiktajā apjomā pilda no biedru vidus izvirzītu un biedru kopsapulces ievēlēta padome, kura sastāv no 9 (deviņiem) locekļiem, ieskaitot Prezidentu.

26. Par padomes locekli var tikt ievēlēts tāds biedrs, kurš nav Biedrības valdes loceklis un kuram nav biedra naudas vai cita Biedrības maksājuma parāda.

27. Padomes locekļu pilnvaru termiņš ir 4 (četri) gadi, pēc kuriem biedru kopsapulce rīko kārtējās padomes locekļu vēlēšanas, kurās pārvēl ne vairāk kā pusi no iepriekšējās padomes sastāva.

28. Padomes vēlēšanas ir kārtējas vai ārkārtas. Ārkārtas vēlēšanās ievēlētā padomes locekļa pilnvaru termiņš turpinās līdz esošās padomes pilnvaru termiņa beigām.

29. Pēc pilnvaru termiņa beigām padomes locekļi turpina pildīt padomes locekļu pienākumus līdz nākošajām padomes vēlēšanām.

30. Padomes locekļa pilnvaras, neskaitot pilnvaru termiņa izbeigšanos, izbeidzas arī šādos gadījumos:

30.1. ar padomes locekļa nāvi;

30.2. ar padomes locekļa izstāšanos vai izslēgšanu no Biedrības;

30.3. ar padomes locekļa atcelšanu;

30.4. ar padomes locekļa atteikšanos no padomes locekļa amata, kas noformējama rakstveidā un iesniedzama valdei.

31. Biedri rakstveidā izvirza padomes amata kandidātus, parakstot pieteikumu, kuram pievienota kandidāta rakstveida piekrišana. Par kandidāta piekrišanu atzīstams paša kandidāta paraksts uz pieteikuma. Pieteikums ar piekrišanu jāiesniedz valdei ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms padomes pārvēlēšanas.

32. Biedru kopsapulcē katrs biedrs nodod savu balsi par izvirzīto padomes locekļu amatu kandidātiem. Pēc balsu nodošanas, valde saskaita nodotās balsis un fiksē to skaitu biedru kopsapulces protokolā.

33. Ja par padomes locekļa amata kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, par šiem kandidātiem balso atkārtoti.

34. Ja padomes locekļa pilnvaras izbeigušās kādā no 30. punktā minētajiem gadījumiem, tā vietu ieņem nākamais visvairāk biedru balsis ieguvušais padomes locekļa amata kandidāts, kurš vēlēšanās netika ievēlēts. Ja tāda kandidāta nav, padomes locekļa amata kandidātu jāizvirza šo statūtu noteiktajā kārtībā, neņemot vērā pieteikumu iesniegšanas termiņu, un jāievēl ārkārtas vēlēšanās, piemērojot kārtējo vēlēšanu norises kārtību. Ārkārtas padomes vēlēšanas biedru kopsapulcē var notikt, ja ir izvirzīti vismaz tik padomes locekļu amata kandidātu, cik nepieciešams ievēlēt ārkārtas vēlēšanās, lai nodrošinātu statūtos noteikto padomes locekļu skaitu.

35. Padomes kompetencē ietilpst:

35.1. valdes locekļu ievēlēšana un atcelšana;

35.2. revīzijas institūcijas locekļu skaita noteikšana un to ievēlēšana un atcelšana;

35.3. statūtu grozījumu projektu izstrādāšana;

35.4. valdes lēmumu grozīšana un atcelšana;

35.5. Biedrības budžeta plānu apstiprināšana;

35.6. goda biedru kandidātu izvirzīšana;

35.7. kopsapulces norises vietas, laika, un darba kārtības noteikšana;

35.8. Biedrības stratēģijas izstrādāšana, pārskatīšana un realizēšanas uzraudzība;

35.9. biedru naudas apmēru noteikšana;

35.10. citi jautājumi, kas saistīti ar Biedrības darbību.

36. Padomes sēdēs balsošanas tiesības ir padomes locekļiem un prezidentam. Padomdevēja tiesības ir valdes locekļiem un pieaicinātajiem ekspertiem.

37. Padomes sēdi valde sasauc ne retāk kā četras reizes gadā. Valdei jāsasauc padomes sēde arī tad, ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas iemeslu, pieprasa ne mazāk kā divi padomes locekļi, kā arī tad, ja padomes sasaukšana nepieciešama Biedrības interesēs.

38. Par padomes sēdes sasaukšanu valde padomes locekļiem paziņo un tās darba kārtību dara zināmu ne vēlāk kā 5 (piecas) dienas pirms padomes sēdes.

39. Padomes sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz puse no visiem padomes locekļiem.

40. Ja padomes sēde nav lemttiesīga, valde ne vēlāk kā pēc 3 (trim) nedēļām no jauna sasauc padomes sēdi ar tādu pašu darba kārtību.

41. Padomes sēdes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā 1/2 (puse) no klātesošajiem padomes locekļiem.

42. Padomes sēdi vada prezidents, ja padomes locekļi neievēlē citu sēdes vadītāju.

43. Padomes sēdes gaita tiek protokolēta, protokolu paraksta sēdes vadītājs un protokolists.

44. Padomes sēdes notiek atklāti, ja padomes sēde nepieņem lēmumu par citādu sēdes norises kārtību.

D apakšnodaļa

Izpildinstitūcija

45. Biedrības izpildinstitūcija ir valde, kas sastāv no 2 (diviem) valdes locekļiem, no kuriem viens ir valdes priekšsēdētājs. Katram valdes loceklim ir tiesības pārstāvēt Biedrību atsevišķi.

46. Valdi uz nenoteiktu laiku ievēl padome šajos statūtos noteiktajā kārtībā. Padome, slēdzot darba līgumus ar valdes locekļiem, sadala to amatu nosaukumus un kompetenci.

47. Par valdes locekli var kļūt tikai tāds biedrs, kurš nav padomes loceklis, kā arī nav revīzijas institūcijas loceklis.

48. Valde strādā saskaņā ar biedru kopsapulces un padomes sēdes lēmumiem. Valde ir tiesīga izlemt jautājumus, kas nav ekskluzīvā biedru kopsapulces un padomes sēdes kompetencē.

49. Valdes pienākumos ietilpst:

49.1. Biedrības mantas un finanšu līdzekļu pārvaldīšana un rīkošanās ar tiem atbilstoši normatīvajiem aktiem, šiem statūtiem, biedru kopsapulces un padomes sēdes lēmumiem;

49.2. Biedrības grāmatvedības uzskaites organizēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

49.3. citi pienākumi, kas noteikti šajos statūtos, biedru kopsapulces un padomes sēdes lēmumos.

IV. BIEDRĪBAS BIEDRI

50. Par Biedrības biedru var kļūt jebkura persona, kas atbalsta Biedrības mērķus.

51. Par mūža biedru var kļūt persona, kas uzņemta par biedru un samaksājusi biedra naudu pilnā apmērā par 25 gadiem uz priekšu. Mūža biedriem ir tādas pat tiesības kā citiem biedriem, izņemot pienākumu maksāt biedra naudu pēc apmaksātā 25 gadu termiņa.

52. Personai, kura vēlas kļūt par biedru, nepieciešams iesniegt valdei aizpildītu Biedrības noteikto rakstveida pieteikumu un samaksāt biedra naudu.

53. Personai, kas jaunāka par 16 gadiem, Biedrībai jāiesniedz vecāka vai aizgādņa parakstītu atļauju.

54. Lēmumu par biedra uzņemšanu Biedrībā pieņem valde. Ja valde pieņem lēmumu par atteikumu uzņemt personu Biedrībā, tā savu lēmumu personai paziņo rakstveidā. Atteikumu persona var pārsūdzēt padomes sēdei.

55. Biedrībā var tikt uzņemtas personas ar goda biedra statusu. Par goda biedriem var kļūt Latvijas un citu valstu zinātnieki, kā arī personas, kas devušas būtisku ieguldījumu ornitoloģijas attīstībā un putnu aizsardzībā. Goda biedriem izsniedz attiecīgu diplomu un viņiem ir tādas pat tiesības kā citiem biedriem, bet nav jāmaksā biedra nauda. Goda biedru kandidātus izvirza padomes sēde, bet lēmumu par goda biedra uzņemšanu pieņem biedru kopsapulce.

56. Biedra dalība Biedrībā izbeidzas ar izstāšanos, izslēgšanu vai nāvi.

57. Biedram ir tiesības jebkurā laikā izstāties no Biedrības, rakstveidā par to paziņojot valdei.

58. Biedru var izslēgt no Biedrības ar valdes lēmumu, ja biedrs veic darbības, kas ir pretrunā ar šo statūtu noteikumiem vai kaitē Biedrības interesēm.

59. Biedru izslēdz no Biedrības ar valdes lēmumu, ja biedrs kavē biedra naudas samaksu vairāk nekā 4 (četrus) mēnešus.

60. Lēmumu par biedra izslēgšanu un tā motivāciju valde rakstveidā paziņo izslēgtajam biedram 5 (piecu) darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas.

61. Biedriem ir šādi pienākumi:

61.1. regulāri un savlaicīgi maksāt biedra naudu;

61.2. ievērot šo statūtu noteikumus, biedru kopsapulces, prezidenta, padomes sēdes un valdes lēmumus;

62. Biedrs bez rakstiskas saskaņošanas nedrīkst rīkoties citu biedrības biedru vai pārvaldes institūciju vārdā.

63. Biedriem ir šādas tiesības:

63.1. piedalīties biedru kopsapulcēs;

63.2. pieteikt pētnieciskos un cita veida projektus un lūgt finansiālu atbalstu to īstenošanai;

63.3. izmantot valdes noteiktos atvieglojumus literatūras un citu materiālu iegādei;

63.4. izvirzīt kandidātus, balsot un tikt ievēlētam Biedrības pārvaldes institūcijās šo statūtu noteiktajā kārtībā;

63.5. izmantot valdes noteiktās dalības maksas atvieglojumus Biedrības rīkotajos pasākumos (ekskursijas, izstādes u.c.);

63.6. izmantot Biedrības bibliotēku, arhīvu, tehniskās iekārtas saskaņā ar valdes noteikto kārtību.

V. BIEDRĪBAS FINANŠU LĪDZEKĻI

64. Biedrības finanšu līdzekļus veido:

64.1. biedru naudas;

64.2. ienākumi no šajos statūtos noteiktās darbības;

64.3. ziedojumi;

64.4. citi ienākumi, kas nav pretrunā ar normatīvo aktu noteikumiem.

65. Visi Biedrības finanšu līdzekļi ir valdes rīcībā un izlietojami tikai statūtos noteikto mērķu īstenošanai.

66. Biedra nauda maksājama pirms katra nākošā maksājumu perioda uz priekšu. Viens maksājumu periods ir 1 (viens) gads – no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

VI. REVĪZIJAS INSTITŪCIJA

67. Biedrības finansiālās un saimnieciskās darbības kontroli veic revidents vai revīzijas komisija.

68. Padomes sēde nosaka revidentu skaitu, pilnvaras (kompetenci) un pilnvaru termiņu.

69. Revīzijas komisijas locekļi drīkst būt biedrības biedri vai zvērināts revidents vai uzņēmums, kas sniedz audita pakalpojumus. Par revīzijas komisijas locekļiem nedrīkst tikt ievēlēti Biedrības pārvaldes institūciju locekļi.

70. Revīzijas institūcijai ir pienākums katru gadu, ne vēlāk kā līdz 31. martam, pārbaudīt Biedrības gada pārskatu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Par visiem konstatētajiem trūkumiem revidents rakstiski ziņo valdei un padomei.

VII. BIEDRĪBAS DARBĪBAS IZBEIGŠANA UN REORGANIZĀCIJA

71. Biedrības darbība var tikt izbeigta:

71.1. ar biedru kopsapulces lēmumu;

71.2. uzsākot Biedrības bankrota procedūru;

71.3. biedru skaitam samazinoties līdz vienam biedram;

71.4. ar tiesas nolēmumu.

72. Biedru kopsapulces lēmums par Biedrības darbības izbeigšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā 2/3 (divas trešdaļas) biedru.

73. Biedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija. Likvidāciju veic atbilstoši biedru kopsapulces lēmumam vai tiesas nolēmumam.

74. Biedrība var tikt reorganizēta apvienošanas ceļā, Biedrībai pievienojot citu biedrību vai Biedrībai saplūstot ar citu biedrību, tādējādi dibinot jaunu biedrību.

75. Biedrība nevar tikt reorganizēta sadalīšanas ceļā.

76. Biedru kopsapulces lēmums par Biedrības reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā 2/3 (divas trešdaļas) biedru.

VIII. CITI NOTEIKUMI

77. Visi gadījumi, kurus neregulē šo statūtu noteikumi, var tikt regulēti Biedrības pārvaldes institūciju lēmumos atbilstoši šajos statūtos noteiktajai institūciju kompetencei, ja vien normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Statūti apstiprināti LOB biedru kopsapulcē Rīgā, 2005. gada 2. aprīlī

Santa Golde