Sedas purvs

Dabas liegums kopš 1999. g., Natura 2000 teritorija (kods: LV0526800) un starptautiski putniem nozīmīga vieta. Platība: 7300 ha, administratīvi ietilpst Valkas rajona Sedas pilsētā ar lauku teritoriju un Ērģemes, Plāņu un Ēveles pagastā. Izcila putnu aizsardzības teritorija, kas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

Pārplūdušajās agrākajās kūdras ieguves vietās lielās platībās ieviesušās niedres un vilkvālītes, taču saglabājot arī palielus ūdens klajumus. Tāpēc te izveidojies izcils biotops ūdensputnu ligzdošanai un arī atpūtas vieta pavasarī migrējošajiem ūdensputniem un bridējputniem. Sedas purvā maija vidū vienas diennakts laikā reģistrētas 90 putnu sugas. Teritorijā sastopami boreālie meži ar vecām priedēm uz iekšzemes kāpām. Te raksturīga liela retu bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība. No palienu pļavu viedokļa vērtīgākā ir dabas lieguma Z daļa. Tur Sedas upes krastos atjaunotajās plašajās pļavās ik gadu riesto ķikuti, lielā blīvumā sastopami ormanīši un griezes.

Teritorija ietilpst putniem nozīmīgajā vietā “Sedas tīrelis”, pdf

 

Šajā vietā dabas vērtību saglabāšana ir prioritāte. Tāpēc teritorijai izstrādāts dabas aizsardzības plāns, kas regulē dabas aizsardzības un pārējo interešu līdzsvarotu saskaņošanu un veicina dabas vērtību turpmāku pastāvēšanu. Tas apstiprināts ar Vides ministrijas rīkojumu  Nr.26 (18.01.2007.). Dabas aizsardzības plāna izstrādi vadīja Lūcija Konošonoka, SIA ELLE.

Dabas aizsardzības plāna kopsavilkums izdots brošūras veidā. Drukātā versija izdota ierobežotā daudzumā un domāta teritorijai piederošajiem: zemes īpašniekiem, apsaimniekotājiem, apkārtnes iedzīvotājiem, uzņēmējiem, vietējām pašvaldībām un bibliotēkām.

Sedas purvs

Dabas liegums “Sedas purvs” Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā izveidots 1999. gadā ar mērķi aizsargāt ūdensputnu ligzdošanai piemērotu teritoriju. Tas aptver vienu no lielākajiem Latvijas purviem, arī pats liegums ir viens no lielākajiem valstī – 7240 hektāri. Dabas liegums ir iekļauts Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000, tam ir piešķirts Putniem nozīmīgas vietas (PNV) statuss. Administratīvi liegums atrodas Valkas rajona Sedas pilsētas lauku teritorijā un Ērģemes, Plāņu un Ēveles pagastā. Lielākā daļa lieguma teritorijas atrodas valsts īpašumā un to pārvalda VAS “Latvijas valsts meži”.

 

Dzīvotnes

Kūdras ieguves rezultātā nepārveidoti purva biotopi Sedas tīrelī līdz mūsdienām tikpat kā nav saglabājušies (purvu biotopi kopā veido mazāk nekā 5% no teritorijas), tomēr tieši cilvēku darbībai ir bijusi izšķirīga nozīme unikālas, putniem piemērotas vides radīšanā. Seklās, daļēji aizaugušās ūdenstilpes, kas izveidojušās izstrādātajos kūdras karjeros un šobrīd aizņem ap ceturto daļu lieguma teritorijas, ir ļoti piemērotas gan ūdensputnu ligzdošanai, gan arī nozīmīgas gājputnu apmešanās vietas migrācijas laikā.

Vērtīgi ir arī citi lieguma biotopi, jo īpaši Sedas palienes pļavas, atsevišķi vecāki meža nogabali un nelieli mazpārveidota augstā purva fragmenti lieguma centrālajā daļā.

Sedas palienes pļavas ir cietušas 20. gs. 20. gados upes regulēšanas dēļ, bet vēlāk – pļaušanas un ganīšanas pārtraukšanas rezultātā. Tomēr apsaimniekotajās un atjaunotajās pļavās ik gadu riesto ķikuti, lielā blīvumā sastopamas griezes, arī ormanīši. Pļavās barojas mazais ērglis.

 

Augi

Cilvēku darbības rezultātā augu valsts dabas lieguma teritorijā ir ievērojami mainījusies. Liegumā, pārsvarā purvos uz ziemeļiem no Sedas upes, ir konstatētas atradnes aizsargājamām 10 ziedaugu un 7 sūnaugu sugām, retākā no tām ir Eiropas nozīmes aizsargājams sūnaugs – spīdīgā āķīte.

 

Bezmugurkaulnieki

Sedas purva applūdusī teritorija ir piemērota dažādu sugu spārēm, taču kopumā bezmugurkaulnieku fauna ir samērā nabadzīga. Liegumā kopumā konstatēts 13 aizsargājamo kukaiņu sugu, no kurām lielākā daļa ir aizsargājamas spāres.

 

Abinieki un rāpuļi

Sedas purva herpetofauna nav daudz pētīta, tomēr līdzās Latvijā parastām sugām ir konstatēts viens aizsargājams abinieku pārstāvis – Latvijā ne tik reti sastopamais brūnais varžkrupis.

 

Zīdītāji

Sedas purvā ir sastopami vilki, lūši, stirnas, aļņi, mežacūkas, lapsas, ūdri un citi zīdītāji. Īpaša loma Sedas purva ekosistēmas veidošanā ir bebriem, to darbība ir veicinājusi ūdensputniem un dzeņiem labvēlīga hidroloģiskā režīma izveidošanos dabas liegumā. Tomēr palieņu pļavu tuvumā un mežos ir svarīgi ierobežot bebru darbību, jo tā var samazināt šo biotopu bioloģisko vērtību. Dabas liegumā ir atļautas gan bebru, gan arī citu sugu zīdītāju medības.

 

Putni

Sedas purvs ir izcila putnu aizsardzības teritorija, tās galvenā vērtība ir ūdensputniem piemērotas ligzdošanas, barošanās un atpūtas vietas. Liegumā ligzdo vairāk nekā 100 putnu sugu, bet kopējais teritorijā konstatēto putnu sugu skaits ir ap 140. Patiesais sugu skaits noteikti ir vēl lielāks, jo putnu faunas plaši pētījumi Sedas purvā nav veikti. Ievērojama daļa no šeit konstatētajām sugām ir iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un to aizsardzību paredz Eiropas Padomes Putnu direktīva.

Ūdenstilpēs ligzdo liels skaits pīļu, niedrājos – lielie dumpji un mazie ormanīši, kā arī vairāki niedru liju pāri. Virs ūdeņiem medī jūras ērglis, ūpis un zivju ērglis, bet virs Sedas palienes pļavām –mazais ērglis. Lieguma mežos lielā skaitā ir sastopami dažādu sugu dzeņi, arī baltmugurdzenis un trīspirkstu dzenis, un vakarlēpji.

Pavasara un rudens migrācijas laikā Sedas purvā uz atpūtu, barošanos un nakšņošanu nolaižas iespaidīgi gājputnu bari. Tūkstošiem migrējošu dzērvju, ziemeļu un mazo gulbju un vairāku sugu zosu ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem teritorijas atbilstībai putniem nozīmīgas starptautiskas vietas statusam.

Putniem bagātas ir Sedas palienes pļavas. Daļā platības veikta pļavu atjaunošana, palielinot apsaimniekoto pļavu kopējo atklāto platību. Šeit ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur ligzdo ķikuti, salīdzinoši lielā blīvumā sastopamas griezes, ormanīši un mērkaziņas. Potenciāli vērtīgas ir arī pļavas upes kreisajā krastā, kur apsaimniekošanas darbi vēl nav uzsākti.

Sedas purvam ir liels potenciāls kļūt par vienu no labākajām putnu vērošanas vietām Ziemeļvidzemē un pat visā Latvijā. Vērtējot pēc izredzēm sastapt retu sugu putnus vai novērot lielus ūdensputnu barus, Sedas purva putnu vērošanas tornis ir viens no labākajiem Latvijā. Toties ērtības, ko tas piedāvā putnu vērotājiem, nav pārāk lielas – šim tornim pagaidām nav jumta.

 

Sedas purva aizsardzība un apsaimniekošana

Intensīvu kūdras ieguvi Sedas purvā uzsāka jau 1954. gadā. Vairākās desmitgadēs lielāko daļu purva noraka, un mazpārveidoti purva biotopi liegumā saglabājušies maz. To vietā izveidojušās seklas, ūdensputniem piemērotas ūdenstilpes. Lielākajā daļā lieguma teritorijas dabas aizsardzība šobrīd dominē pār saimniecisko darbību, bet centrālajā daļā vēl joprojām intensīvi iegūst kūdru. Aizaugušajās ūdenstilpēs ziemā pļauj niedres, lielāko daļu teritorijas izmanto arī makšķerēšanai un medībām. Dabas aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus liegumā nosaka dabas aizsardzības plāns.

 

Dabas aizsardzības plāns

2006. gadā SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” pēc VAS “Latvijas valsts meži” pasūtījuma izstrādāja dabas lieguma “Sedas purvs” dabas aizsardzības plānu turpmākajiem desmit gadiem. Galvenais ilgtermiņa mērķis ir teritorijas putnu faunas daudzveidības un īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšana. Dabas aizsardzības plāns paredz izveidot četru veidu funkcionālās zonas: regulējamā režīma, dabas lieguma, dabas parka un neitrālo zonu ar atšķirīgām dabas aizsardzības prasībām un pieļaujamajiem apsaimniekošanas pasākumiem.

 

Apsaimniekošanas pasākumi

Sedas purva dabas aizsardzības plānā ir pasākumi, kas ļaus saglabāt Sedas purva unikālo ainavu un nodrošināt aizsargājamo putnu sugu dzīvotņu saglabāšanu. Ūdensputnu ligzdošanai piemērotus apstākļus liegumā var nodrošināt, uzturot atbilstošu hidroloģisko režīmu un vietām mainot to, lai pasargātu ūdenstilpes no aizaugšanas ar niedrēm. Šobrīd ūdens līmenis applūdušajā purva daļā ir stabils, tomēr daudzas ūdenstilpes ir seklas, tādēļ aizaug ar niedrēm, un tajās ir plānots paaugstināt ūdens līmeni.

Palieņu pļavās ligzdojošo putnu dzīvotnes apdraud pļavu aizaugšana ar krūmiem. Lai aizsargātu tās, dabas aizsardzības plānā paredzēts vairāk nekā 200 ha pļavu atbrīvot no krūmiem un turpmāk tās pļaut. Pagaidām šāda apsaimniekošana notiek pļavās Sedas labajā krastā, bet kreisā krasta paliene apgrūtinātās piekļuves dēļ nav apsaimniekota.

Pļaušana, lopu ganīšana un pavasara pali agrāk nodrošināja Sedas palienes pļavu neaizaugšanu. Pēc upes iztaisnošanas, kā arī pārtraucot pļaušanu un ganīšanu pļavas daļēji aizaugušas ar krūmiem. Dabas aizsardzības plāns paredz krūmu izciršanu un pļaušanu, lai pļavās ligzdojošajiem putniem un šeit augošām retām augu sugām saglabātu piemērotus dzīves apstākļus.

 

Kūdras ieguve

Daļā Sedas purva aizvien turpinās aktīva kūdras ieguve. Tās apjomi šobrīd ir ievērojami mazāki nekā pirms dažiem gadu desmitiem (salīdzinājumā ar 1960. gadu ieguve samazinājusies vairāk nekā 10 reizes), tomēr a/s “Seda” aizvien vēl ir lielākais kūdras ražotājs un eksportētājs valstī. No uzņēmuma darbības ir atkarīga Sedas pilsēta, šeit strādā liela daļa tās iedzīvotāju. Kūdras ieguvi nav paredzēts pārtraukt līdz pilnīgai atradnes izstrādāšanai, un pašreizējā ieguves intensitātē tā varētu turpināties vēl 25–30 gadus.

 

Kultūrvēsturiskās vērtības

Sedas purva dabas liegums ir gandrīz neapdzīvota teritorija (viena apdzīvota viensēta pie pašas lieguma robežas), tomēr kūdras ieguves rezultātā šeit ir radusies savdabīga kultūrainava, ko veido kūdras ieguves lauki, meliorācijas sistēmas un funkcionējošs šaursliežu dzelzceļš. Savdabīgs kultūrvēsturisks piemineklis ir Sedas pilsēta, kas, lai arī atrodas ārpus dabas lieguma, ir unikāls 20. gs. 50.–60. gadu pilsētbūvniecības un arhitektūras paraugs.

 

Tūrisms

Esošā tūrisma infrastruktūra ir divi putnu vērošanas torņi pie applūdušajiem kūdras karjeriem un informatīvie stendi. Tas norāda uz teritorijas galveno tūrisma potenciālu – dabas tūrismu, īpaši putnu vērošanu. Dabas aizsardzības plānā ir paredzēta jaunu putnu vērošanas torņu būvniecība papildus jau esošajiem. Applūdušajā purva daļā dabiskā ceļā ir ieviesušās zivis, šeit notiek gan neorganizēta, gan licencēta makšķerēšana.

Plašāku tūristu loku – ne tikai putnu vērotājus, makšķerniekus un medniekus – nākotnē būtu iespējams piesaistīt, atjaunojot tūristu pārvadāšanu pa kūdras transportēšanai domātā šaursliežu dzelzceļa loku, no kura var vērot purva unikālo ainavu.

Apmeklējot dabas liegumus, īpaši svarīgi ievērot videi draudzīgu uzvedību. Lūk, padomi no mājas lapaswww.celotajs.lv.

• Ceļo ar videi draudzīgiem transporta līdzekļiem.
• Atstāj savus atkritumus tiem paredzētajās vietās.
• Neapmeklē retu augu un dzīvnieku sugu atradnes, īpaši to vairošanās, ligzdošanas vai ziemošanas periodā.
• Ugunskurus kurini tikai šim mērķim paredzētās vietās un ievēro ugunsdrošību.
• Nakšņošanai teltī izvēlies tūristiem labiekārtotas apmetņu vietas.