Kalnciema pļavas

Dabas liegums kopš 2004.g., Natura 2000 teritorija, platība: 170 ha, administratīvi ietilpst Kalnciema pilsētas lauku teritorijā un Valgundes novadā.

Nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, daļa no putniem nozīmīgās vietas “Kalnciema pļavas un Odiņu lauki”. Lielākās dabas vērtības šeit ir grieze, kurai tik nelielā teritorija reģistrēts viens no lielākajiem ligzdošanas blīvumiem. Ligzdo ormanītis, sastapta zilrīklīte, pļavu lija, lielais dumpis, purva tilbīte u.c. Labi saglabājušies palienes pļavu biotopi ar tām raksturīgo dabisko reljefu – upes krasta vaļņiem un mitrām ieplakām. Teritorija pavasaros regulāri applūst. Viena no lielākajām jumstiņu gladiolas atradnēm Lielupes baseinā.

Teritorija ietilpst putniem nozīmīgajā vietā “Ķemeru nacionālais parks”, pdf

Dabas aizsardzības plāns – apstiprināts ar Vides ministrijas rīkojumu Nr. 87 (01.03.2006.) – plāna izstrādi vadīja Viesturs Vintulis, 2005, LDF.

2004. gadā Jelgavas rajona Valgundes pagasta un Kalnciema pilsētas lauku teritorijā tika nodibināta īpaši aizsargājama dabas teritorija – dabas liegums “Kalnciema pļavas”. Tā mērķis ir saglabāt Latvijā un Eiropā retas pļavu dzīvotnes un aizsargājamas augu un dzīvnieku, īpaši putnu sugas. Dabas lieguma teritorija ir salīdzinoši neliela, tikai 170 hektāri, tomēr tajā sastopamo reto biotopu un sugu dēļ Kalnciema pļavas iekļautas Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Kalnciema pļavu dabas liegums ir daļa no starptautiski putniem nozīmīgas vietas “Ķemeru Nacionālais parks”.

Dzīvotnes

Kalnciema pļavas ir viens no izcilākajiem nepārveidotu Lielupes palieņu pļavu posmiem, kur joprojām novērojami dabiskie palu procesi. Lieguma teritorijā sastopami trīs Eiropā aizsargājami biotopi – sugām bagātas atmatu pļavas, slapjās upju palieņu pļavas un mēreni mitras pļavas.

Atmatu pļavās ar parasto smaržzāli un parasto vizuli sastopamas arī īpaši aizsargājamās jumstiņu gladiolas un vairāku sugu orhidejas. Auglīgajās, mitrajās palieņu pļavās aug pļavas lapsastes. Šādas dabiskas pļavas Latvijā sastopamas reti, bet Kalnciema pļavu liegumā lapsastes audzes aizņem salīdzinoši lielas platības un mijas ar augsto grīšļu, parastās vīgriezes un parastās niedres audzēm. Slapjajās pļavās, kur dzelzszāles pļavas veido pāreju uz augsto grīšļu audzēm un niedrāju, aug īpaši aizsargājamā stāvlapu dzegužpirkstīte.

Īpašie palienes apstākļi nodrošina dzīves vietu daudzām aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. No vismaz 130 sastopamajiem ziedaugiem piecas sugas ir īpaši aizsargājamas. Latvijā un Eiropā aizsargājamas ir arī 23 putnu sugas – trešā daļa no vismaz 77 Kalnciema pļavās konstatētajām.

Augi

Dabas liegumā galvenokārt sastopami periodiski applūstošām palienēm raksturīgie augi. Lielas platības aizņem divrindu grīšļa un lapsu grīšļa audzes. Taču botāniķi Kalnciema pļavās konstatējuši arī piecas retas un īpaši aizsargājamas sugas. Sausākajās dabiskajās pļavās sastopama Baltijas dzegužpirkstīte, bet sausās pļavas un grīšļu audzēs kopā ar dzelzszāli aug stāvlapu un plankumainās dzegužpirkstītes. Dabas lieguma teritorijā konstatēta arī viena no lielākajām retās un aizsargājamās jumstiņu gladiolas atradnēm Lielupes baseinā.

Putni

Kalnciema palienes pļavas ir izcila putnu aizsardzības teritorija. Te uzskaitītas vismaz 77 no Latvijā sastopamajām putnu sugām. Pagaidām mazāk pētīti caurceļojošie putni, kas lieguma teritorijā nosēžas baroties un atpūsties, tomēr droši var apgalvot, ka kopējais Kalnciema pļavās sastopamo putnu sugu skaits ir lielāks. Trešā daļa no Kalnciema pļavās sastopamajām putnu sugām ir iekļautas Latvijas Īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un / vai to aizsardzību paredz arī Eiropas Savienības Putnu direktīva.

Lielākā Kalnciema palieņu pļavu vērtība ir Latvijā it kā zināmā un nereti sastopamā, tomēr aizsargājamā grieze, kurai Kalnciemā reģistrēts ievērojams ligzdošanas blīvums. Dabas liegumā ligzdo arī ormanītis, sastopama zilrīklīte, pļavu lija, purva tilbīte, te ieceļo un barojas melnais stārķis, mazais ērglis, pelēkā dzilna, dzeltenais tārtiņš, upes zīriņš un citi īpaši aizsargājami pļavu un mitrāju putni.

Abinieki un rāpuļi

Latvijas Īpaši aizsargājamo sugu sarakstā iekļauts Kalnciemā sastopamais zaļais krupis, brūnais varžkrupis. Šīs divas sugas un arī dīķa vardi aizsargā arī Eiropas Savienības Biotopu direktīva.

Bezmugurkaulnieki

Lai gan īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas Kalnciema pļavās nav konstatētas, teritorijas dienviddaļa ir piemērota retajam zirgskābeņu zilenītim, kura kāpuri barojas uz skābenēm. Vecajās kārklu audzēs atrasts zaļais vītolgrauzis, kas iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Zīdītāji

Kalnciema pļavās sastopamas stirnas, aļņi, bebri, lapsas, jenotsuņi un sīkie zīdītājdzīvnieki. Pateicoties bebru darbībai, īpaši mitrāja apstākļi joprojām saglabājas arī tajā palienes daļā, ko no Lielupes un pārējās teritorijas nodala Kalķa – Kalnciema ceļa uzbērums.

Kauguru kanāls un tā turpinājums – Vecbērzes kanāls kalpo kā tranzīta ceļš vairāku sugu sikspārņiem, kas savieno to dienas mītnes meža masīvos uz rietumiem no Kalnciema pļavām ar barošanās vietām uz Lielupes.

Kalnciema pļavu aizsardzība un apsaimniekošana

Vismaz kopš II Pasaules kara un visticamāk arī ilgi pirms tā patreizējo lieguma teritoriju klājušas regulāri applūstošas pļavas. Tās pļautas un daļēji arī noganītas līdz 20.gadsimta 90. gadu otrajai pusei, tāpēc neaizauga ar krūmāju. Kad pļauja un noganīšana vairs nepasargā pļavas no aizaugšanas, dabas aizsardzības interešu dēļ nepieciešams plānot apsaimniekošanas pasākumus, kas palīdzēs arī turpmāk uzturēt atklātas vienas no pēdējām Lielupes palieņu teritorijām.

Dabas aizsardzības plāns

2005. gadā Latvijas Dabas fonds LIFE-Daba projekta “Palieņu pļavu atjaunošana Eiropas Savienības sugām un biotopiem” ietvaros izstrādāja dabas lieguma “Kalnciema pļavas” dabas aizsardzības plānu desmit gadiem. Tajā kā dabas aizsardzības ilgtermiņa mērķis noteikta bioloģisko vērtību saglabāšana un uzturēšana un nepieciešamība regulāri apsaimniekot dabas liegumu. Tāpat nepieciešams kontrolēt cilvēka iespējamo ietekmi, jo Kalnciema pļavu dabas liegumā tāpat kā jebkurā aizsargājamā dabas teritorijā primārās ir dabas intereses.

Apsaimniekošanas pasākumi

Dabas lieguma dabas aizsardzības plāns paredz virkni pasākumu, kas ļaus nākotnē uzturēt atklātas palieņu pļavas un saglabāt retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas. Lai pļavās joprojām labi justos putni, tās jāpļauj, bet aizaugušās pļavas jāatbrīvo no krūmiem, tā radot putnu ligzdošanai piemērotus apstākļus. Dabas aizsardzības plānā paredzēts atbrīvot no krūmiem līdz 50 hektāriem kādreizējo palieņu pļavu. Šīs darbības 2005. gadā tika uzsāktas projekta “Palieņu pļavu atjaunošana Eiropas Savienības sugām un biotopiem” ietvaros.

Agrā pļauja ne vien nodara kaitējumu pļavu putniem – iznīcina ligzdas, sapļauj nelidojošos mazuļus, bet var negatīvi ietekmēt arī retos augus. Eksperti ir pārliecināti, ka bagātīgās jumstiņu gladiolu pļavas Kalnciemā varēs saglabāt tikai ar vēlās pļaujas palīdzību, – ja pļava tiek pļauta ne agrāk par augustu, augs ir paspējis nobriedināt sēklas un spēs augt arī nākamajā gadā. Arī lopu ganīšanai lieguma teritorijā labākais laiks ir vasaras beigās un rudens sākumā, – atāla noganīšana nodrošinās bridējputnu (ķīvītes, dažādu sugu tilbītes, melnās puskuitalas u.c.) ligzdošanai piemērotu īsu veģetāciju nākamā gada pavasarī.

Teritorijas apmeklēšana

Lai gan dabas lieguma teritorijā nav veidota tūrisma infrastruktūra, cilvēki to apmeklē. Galvenokārt tie ir atpūtnieki un makšķernieki lieguma dienvidu daļā pie Lielupes un pie Kauguru kanāla.

Apmeklējot dabas liegumus, īpaši svarīgi ievērot videi draudzīgu uzvedību, – padomi nowww.celotajs.lv

Ceļo ar videi draudzīgiem transporta līdzekļiem.
Atstāj savus atkritumus tiem paredzētajās vietās.
Neapmeklē retu augu un dzīvnieku sugu atradnes, īpaši to vairošanās, ligzdošanas vai ziemošanas periodā.
Ugunskurus kurini tikai šim mērķim paredzētās vietās un ievēro ugunsdrošību.
Nakšņošanai teltī izvēlies tūristiem labiekārtotas apmetņu vietas.
Izmanto pēc iespējas vairāk vietējo iedzīvotāju ražoto produkciju, tādejādi atbalstot vietējo uzņēmējdarbību.
Cieni vietējo iedzīvotāju tradīcijas un paražas un pretī saņem patiesu viesmīlību.