Šī gada 5. februārī Eiropas Vides aģentūra atklāja Eiropas Savienības meža informācijas portālu: https://forest.eea.europa.eu/ Ielūkojoties tajā, konstatēju, ka pēc šī portāla datiem Latvija, vērtējot pēc meža koku klājuma (forest tree cover), pretēji tam, ko bieži dzirdam, nav ceturtā mežainākā valsts Eiropā (un pat sestā nē). Vēl vairāk – Latvijas meža koku klājums samazinās.
Toreiz publiski izteicu minējumu, ka drīz vien Eiropas Vides aģentūra saņems aizrādījumu no Zemkopības ministrijas. Patiešām – ilgi nebija jāgaida, tikai aizrādītāji bija nevis ministrija, bet viena no AS “Latvijas valsts meži” kabatas organizācijām – Latvijas Mežu sertifikācijas padome (LMSP). Vēstulē Eiropas Komisijai LMSP raksta: “Vai ir kāda iespēja gūt skaidrojumu par informācijas autentiskumu, metodiku utt. (kur un kā var secināt, ka meža platība Latvijā samazinās, ja Nacionālā meža monitoringa dati rāda pretējo…). Jautājums: cik nopietni var/vajag vērtēt šādus datus, tie apšauba mūsu uzskaiti vismaz 20 gadu garumā.”
EK Vides ģenerāldirektorāts savā atbildē (lasāma šeit) norāda, uz atšķirīgajām datu ieguves metodēm, to, ka Eiropas Vides aģentūras izmantotie Corine Land Cover dati ir 25 ha izšķirtspējā, turklāt mežam pieskaita teritorijas, kur koku vainagu klājums ir 30%, nevis 10% kā FAO izmantotajā meža definīcijā. Latvijas Meža likumā sniegtajā meža definīcijā šis slieksnis ir 20%, taču svarīgi atzīmēt, ka likums runā ne tikai par pašreizējo, bet arī potenciālo vainagu projekciju. EK Vides ģenerāldirektorāts arī mierina LMSP, ka neapšauba ne Latvijas mežu platību, ne nacionālo meža monitoringu. Tāpat EK Vides ģenerāldirektorāts norāda, ka tie paši Corine Land Cover dati, ietverot mežus un pārejas meža zemes (transitional woodland), rāda gandrīz nemainīgu Latvijas mežu platību.
Tad nu ar šo vēstuli bruņojusies LMSP nākusi klajā ar viedokļrakstu, uzsverot, ka “runa ir par jebkādu datu izmantošanu un tulkošanu spēcīgas, pelnošas un tautsaimniecību stiprinošas nozares maksimāli iespējamai nopelšanai, lai būtu, ko sargāt un aizsargāt (lasi – lai būtu slikti!). Latvijas mežu nozares oponenti jau labu laiku nav meža zinātnieki vai meža nozares profesionāļi, bet Eiropas naudas saņēmēji-ietekMEĻI, kas meklē “datus” naudas plūsmas nodrošināšanai vajadzīgajā virzienā!” Un premjeram K. Kariņam tiek likts saprast, ka “ar šādiem cilvēkiem” nevajadzētu mēģināt vienoties (ar to atsaucoties uz šo K. Kariņa lēmumu).
Labā ziņa LMSP un AS “Latvijas valsts meži” un visiem pārējiem: es arī neapšaubu “Silavas” veiktā meža monitoringa datus! Tajā pašā laikā, kamēr meža nozares lobistu tradicionālā pieeja ir “dati, kas mums nepatīk, ir nepareizi un nav vērā ņemami”, mani tomēr interesē, kā tas nākas, ka divi datu avoti, no kuriem nevienu roka neceļas apšaubīt, norāda uz pretējām tendencēm Latvijas mežos.
Jāsāk ar to, ka datu avoti par mežu platībām Latvijā mums ir vairāki. Biežāk izmantotie ir Valsts meža dienesta (VMD) un iepriekš minētā “Silavas” veiktā meža monitoringa dati. VMD dati mums ir pieejami par periodu no 2000. gada, kamēr “Silavas” dati – tikai no 2008. gada (kad noslēdzās pirmais meža monitoringa cikls). Šo abu datu avotu uzrādītās meža platības pārmaiņu tendences sakrīt – platība pieaug (kritums VMD datos 2016. gadā skaidrojams ar pārmaiņām datubāzē, nevis dabā).
Kā redzams, lai gan tendences sakrīt, kopējā meža platība atšķiras. Šeit iekļauti tie dati, kas attiecīgajos avotos apzīmēti – “Mežs”. VMD datu gadījumā tas nozīmē arī izcirtumus, bet “Silavas” datos, kur (šajā gadījumā) izcirtumi nav iekļauti, “Mežs” ietver arī lauksaimniecības zemes, kurās ir vairāk nekā 1000 koku uz hektāru. Zināmu lomu varētu spēlēt arī atšķirīgās datu ievākšanas metodes.
Atgriežoties pie salīdzinājuma ar Corine Land Cover datiem, jāņem vērā, ka vispareizāk būtu datus salīdzināt telpiski – apskatīties, kurās vietās uz kartes vieni meži nesakrīt ar otriem. Taču tas prasa zināmus resursus (turklāt “Silavas” dati telpiskā griezumā publiski nav pieejami) un, kā jau virsraksts liek manīt, nav īpaši svarīgi, tāpēc šoreiz samierinājos ar skaitļu salīdzināšanu.
Pirmkārt jāņem vērā iepriekš minētās atšķirības definīcijās un telpisko datu izšķirtspējā. Tātad skaidrs ir tas, ka Corine Land Cover “mežs” atšķirībā no Latvijas “meža” ir tāds, kura platība ir lielāka un kurā ir lielāks koku vainagu klājums. No satelīta iegūtajos datos neparādīsies gan tādas teritorijas, kur kociņi ir ļoti mazi, gan nelieli mežiņi, taču Latvijas datos ir ietverti kā vieni, tā otri. Tajā pašā laikā ar lielu varbūtību viss, ko kā mežu uzrāda Corine Land Cover, ir mežs arī Latvijas datos (tomēr paturot prātā izšķirtspējas ierobežojumus).
Iepriekš rakstītais liek secināt, ka Corine Land Cover dati neietver izcirtumus, bet ietver lauksaimniecības zemes (jo vērtē zemes klājumu pēc tā, kas tur aug, nevis “politiski”). Uz to patiesībā savā vēstulē norāda arī EK Vides ģenerāldirektorāts, jo “pārejas meža zemes”, kuras pieskaitot mežu platībai iegūstam gandrīz nemainīgu kopējo platību, lielākoties tie paši izcirtumi vien ir.
Tātad šie dati būs tuvāki “Silavas”, nevis VMD datiem. Ņemot vērā vainagu klājuma slieksni, ir skaidrs, ka Corine Land Cover dati neietver arī jaunas jaunaudzes. Paturot šo prātā, izvērtēju, kādu vecumu sasniegušu mežu platībai pēc “Silavas” datiem (kas sadalīti pa desmitgadēm) vislabāk atbilst pēc Corine Land Cover datiem rēķinātais Latvijas mežainums. 2008. gadā tas samērā precīzi atbilst 20 gadu vecumu pārsniegušu mežu platībai.
Jāņem vērā, ka šis salīdzinājums ir vienkāršots (piemēram, dažādos apstākļos augoši meži dažādā vecumā sasniegs 30% vainagu klājuma slieksni), tomēr šķiet, ka šī tad arī ir galvenā “atslēga” mulsinoši pretējām tendencēm Latvijas un Eiropas Komisijas datos. Ja Latvijas mežainumu vērtējam tikai pēc 20 gadu vecumu pārsniegušu mežu platībām, tad gan “Silavas”, gan VMD dati uzrāda tādu pašu tendenci kā Corine Land Cover – mežainuma samazināšanos.
Tātad arī mūsu pašu datos Eiropas Vides aģentūras uzrādītā tendence ir redzama, tikai jāpaskatās mazliet dziļāk. Lai gan dažādi cilvēki par mežu sauc dažādas lietas, domāju, ka šis arī lielā mērā izskaidro to, kāpēc Latvijas iedzīvotāji redz arvien vairāk izcirstu mežu, kamēr formāli mežu platība pieaug. Tas dod zināmu pamatu arī daudz dzirdētajam, ka kopējā mežu platībā ieskaitīti arī “krūmi” un tieši uz to rēķina mežu platība palielinās.
Es varu saprast meža nozares lobistu sašutumu par Eiropas Vides aģentūras publicētajiem datiem. Meža nozare parasti cenšas ar ļoti vienkāršotiem saukļiem demonstrēt, ka Latvijas mežu apsaimniekošanā viss ir kārtībā. “Meža platība turpina pieaugt un kopš ulmaņlaikiem ir dubultojusies” ir viens no šiem nozares priekšstāvjiem tik mīļajiem saukļiem. Man tiek piedēvēts ļauns prieks par to, ka Eiropas dati parāda kaut ko sliktu. Nē, es tikai gribu parādīt, ka dzīvē viss nav tik vienkārši, kā mums to mēģina pasniegt. Patiesībā tajā, ka mežu platība nedaudz palielinās vai samazinās, es nesaskatu neko labu vai sliktu, jo man tas nešķiet īpaši svarīgi.
Protams, lielos vilcienos mežu platības pārmaiņas ļauj novērtēt kopējo situāciju, taču bieži vien šie vilcieni ir pārāk lieli, lai varētu spriest par mežu stāvokli un tā pārmaiņām. It īpaši, ja mežus mēs vērtējam nevis tikai kā koksnes ieguves teritorijas, bet kā dzīvotni ar mežiem saistītajām sugām. Līdzībās runājot, varat mēģināt iedomāties, cik daudz jums izteiktu kopējās dzīvojamās platības pārmaiņas Rīgā, nezinot, cik daudz ir vienistabas dzīvokļu bez jebkādām ērtībām un cik daudz – lepnu privātmāju. Un tad vēl varbūt kāds pieskaitīs šai platībai apbūves gabalus, kur pagaidām vēl nekas nav uzbūvēts, bet nākotnē noteikti būs (ir jau projekts).
Jā, tām meža sugām, kas nav īpaši izvēlīgas un var apdzīvot ļoti dažādus mežus, kopējās meža platības pārmaiņas var liecināt par pārmaiņām pieejamās dzīvotnes platībā. Taču sugām, kam nepieciešama zināma izmēra vienlaidus meža platība, būtisku lomu spēlēs arī mežu fragmentācija – kopējā platība var būt šķietami pietiekama, bet katrs atsevišķais meža fragmentiņš pārāk mazs, lai suga to varētu izmantot. Un tad vēl sugas, kas priekšroku dod tieši priežu vai apšu, vai melnalkšņu, vai kādu citu konkrētu koku mežiem. Vai sugas, kurām piemērots mežs sākas no sešdesmit vai simts gadu vecuma.
Arī par mežu devumu sociālo un ekonomisko mērķu sasniegšanā kopējā mežu platība neko daudz neliecina. Priežu jaunaudze īpašniekam prasīs vien izdevumus, kamēr ciršanas vecumu sasniedzis priežu mežs var nest lielu peļņu. Pastaiga svaigā izcirtumā vai blīvā jaunaudzē nebūs gluži tas pats kā gājiens caur pieaugušu mežu.
Īsāk sakot, ja gribam runāt par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, kopējās mežu platības pārmaiņas var būt tikai viens no rādītājiem, bet noteikti ne vienīgais. Ja kāds jums apgalvo, ka ar Latvijas mežu apsaimniekošanu viss ir kārtībā tikai tāpēc, ka mežu platība pieaug, tad ziniet – jums tiek pasniegti nevis fakti, bet reklāma.
Viesturs Ķerus, LOB valdes priekšsēdētājs
