Vides organizāciju “Zaļais Barometrs” aplūko norises 2021. gada janvārī – ko paveikuši politiķi vides, dabas un klimata jomās? Kādiem notikumiem iesakām pievērst uzmanību, jo tie varētu ietekmēt vides, dabas un klimata jautājumu politisko attīstību?
ES atveseļošanās plāns Latvijas versijā – caurumu aizlāpīšana bez vīzijas par zaļu ekonomiku
Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) būtība ir palīdzēt valstīm atgūties no Covid 19 krīzes, kā arī radīt valstu ilgtermiņa noturību pret nākotnes krīzēm, tai skaitā – pārkārtot ekonomiku uz zaļu un digitālu. Taču Latvijas ministriju piedāvātie ekonomikas atveseļošanās plāni, kas tika prezentēti janvārī, šiem mērķiem tomēr īsti neatbilst – tā uzskata vides organizācijas Pasaules Dabas fonds un biedrība “Zaļā Brīvība”, kuras izvērtējušas vietējās ANM līdzekļu tērēšanas ieceres. Valsts atbalsta līdzekļiem būtu jāveicina pāreja uz tādu ekonomikas attīstības modeli, kas ir saskaņā ar ilgtermiņa vides, klimata un dabas aizsardzības mērķiem. Tas nozīmē arī to, ka izaugsme ir jāatsaista no fosilajiem energoresursiem, jāveicina aprites ekonomika un kopumā jārīkojas tā, lai mēs atstātu iespējami mazu ietekmi uz klimatu un dabu. Tāpat ir būtiski nemazināt vides prasības ekonomikas atveseļošanas procesā.
Tomēr Latvijas ministriju redzējums par ANM budžeta izlietojumu ne vienmēr atbilst EK noteiktajai mehānisma būtībai, un daudzi no paredzētajiem pasākumiem nav nemaz uzskatāmi par reformām. Drīzāk izskatās, ka ministrijas vēlas šos papildu līdzekļus izmantot, lai varētu aizpildīt budžeta “caurumus” un paveikt to, kam nav pieticis naudas. Tā Zemkopības ministrija īstenos pretplūdu pasākumus, atjaunojot meliorācijas sistēmas, kā arī piedāvā neproduktīvo mežaudžu nomaiņu, kas savukārt var nonākt pretrunās ar bioloģiskās daudzveidības mērķiem. Iekšlietu ministrija piedāvā šos līdzekļus izmantot, lai atjaunotu ugunsdzēsēju depo un autobāzi ar zemākām emisijām. Lai arī šādi pasākumi palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām, tos nevar uzskatīt par sistēmisku pārmaiņu nesējiem un reformām. Tā vienkārši ir infrastruktūras atjaunošana. Par reformējošu var uzskatīt Satiksmes ministrijas piedāvājumu, kas paredz cilvēkiem sniegt ilgtspējīgus pārvietošanās veidus – Park&Ride, labāku sabiedriskā transporta sistēmu, paplašinātu veloinfrastruktūru, bet arī šeit uzreiz jādomā solis uz priekšu sabiedrības paradumu maiņas aktivizēšanā. Savukārt Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vēlas uzlabot energoefektivitāti, kas arī nav uzskatāma par reformu, bet nenoliedzami sniegs ieguldījumu klimatneitralitātes sasniegšanā. Iebildumus rada lielais uzsvars uz biometāna infrastuktūras attīstību – rūpīgi jāizvērtē, vai tas atbilst Zaļā kursa mērķiem.
Vides organizācijas aicina atbildīgās institūcijas raudzīties uz ANM kā iespēju īstenot paliekošas un pozitīvas reformas, nevis risināt esošo īstermiņa iztrūkumu budžetā vai atbalstīt kādu atsevišķu spēlētāju intereses. Pasaules Dabas fonds un biedrība “Zaļā Brīvība”, kas izvērtējušas ANM, uzskata, ka atbildīgajām iestādēm būtu jāizstrādā nacionālie klimatneitralitātes, bioloģiskās daudzveidības, citi vides kritēriji un aprites ekonomikas mērķi attiecīgo ANM pasākumu īstenošanā. Tas nepieciešams, lai definētu, cik atbilstoši mehānisma mērķim tiks tērēti nākotnes attīstībai veltītie finanšu resursi.
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns – ražosim vairāk atkritumu?
Janvārī valdība apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021. – 2028. gadam, tā sagādājot pārsteigumu vides organizācijām, jo tām par šo plānu bija nozīmīgi iebildumi. Pirmkārt, plānā ir acīmredzama neatbilstība starp mērķiem, datiem un izvēlētajiem apsaimniekošanas veidiem. Tā plāna stratēģiskais mērķis ir novērst atkritumu rašanos un nodrošināt radīto atkritumu samazināšanos, bet izmantotie dati rāda, ka 2028. gadā plānots radīt par 15% vairāk atkritumu nekā šobrīd. Šāds pārspīlēts nākotnes radīto atkritumu daudzuma novērtējums ietekmē izvēlētos atkritumu apsaimniekošanas veidus un investīciju apjomu. Ja tomēr radīsim atkritumus mazāk – radīsies apsaimniekošanas jaudu pārpalikumi. Vēl nopietnus iebildumus rada plānā paredzētā atkritumu sadedzināšanas attīstība, kam paredzētas 160 miljoni EUR privāto investīciju. Krasā pretstatā šiem plāniem ir fakts, ka investīcijas atkritumu apjoma mazināšanai paredzētas nav vispār. Kopumā jāsaka, ka plāns nav atbilstošs Latvijas interesēm, un neizpratni rada arī tas, ka vides ekspertu paustie iebildumi plāna gala versijā ir klaji ignorēti.
Vai lauksaimniecībai nav nepieciešama vides aizsardzība?
Pēdējā laikā zemkopības ministrs Kaspars Gerhards intervijās vai svinīgās runās vairākkārt bija paudis atbalstu politisko uzsvaru maiņai lauksaimniecībā, tāpēc nepatīkams pārsteigums bija Zemkopības ministrijas preses paziņojums janvāra beigās ar ministra citātiem no viņa runas Portugāles prezidentūras rīkotajā Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes neformālajā konferencē. Ministrs cita starpā norādīja, ka «vides aizsardzības vārdā mēs nedrīkstam veidot nepanesamu slogu lauksaimniekiem un apdraudēt lauksaimniecības nozares pastāvēšanu». Vēl aizvadītā gada nogalē K. Gerhards intervijā Latvijas Radio, vaicāts, vai ārkārtas situācijas laikā valstij vajadzētu mazināt dažādas vides prasības, uzsvēra, ka “tas nav virziens, par kuru mums būtu jādomā. Izaicinājumi ar pandēmiju nemaina mūsu kopējo virzību. Zinātniekiem drīzāk būtu jāpēta, kāpēc šī pandēmija ir radusies. Lielā mērā tāpēc, ka ir izjaukts līdzsvars kopējā planētas ekosistēmā”. Tas rada iespaidu, ka Zemkopības ministrs savu sakāmo pielāgo dažādām situācijām un labi zina, kas būtu jāsaka, bet realitātē strādā nevis sabiedrības, bet atsevišķu nozares spēlētāju labā.
Vēl cits vērojums saistās ar vienu no ietekmīgākajām lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām. Jau ilgāku laiku dažādas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas pārstāvošā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) gan preses paziņojumos, gan tās vadītāju intervijās liek skaidri noprast, ka kļuvusi par industriālās lauksaimniecības interešu grupas ruporu, propagandējot bailes no politiskā kursa maiņas dabai draudzīgākas lauksaimniecības virzienā. Piemēram, vērtējot Eiropas Komisijas paziņojumu par ieteikumiem dalībvalstīm attiecībā uz to gatavotajiem kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajiem plāniem, LOSP pauda uzskatu, ka ieteikumu īstenošanas rezultātā Latvija «pārtaps par dabas rezervātu, kur lauksaimniecība būs neizdevīga un nespējīga konkurēt». Tāpat LOSP aktīvi iebilst pret pilsoņu iniciatīvas «Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvotu lauku māju tuvumā» virzīšanu izskatīšanai Saeimā. Tādējādi likumsakarīgs bija Latvijas Biškopības biedrības janvāra pēdējās nedēļās lēmums izstāties no LOSP, publiski iezīmējot pirmās plaisas līdz šim ietekmīgās organizācijas pozīcijās.
Citas aktualitātes
- Janvārī kā katru gadu ievēlēta Vides konsultatīvā padome, kuru turpinās vadīt nodibinājuma “Teiču dabas fonds” pārstāvis Juris Jātnieks, bet viņa vietniece būs Jana Simanovska no Ekodizaina kompetences centra.
- Janvārī arī aktualizējās sarežģīta tēma par koku ciršanu ceļu veidošanai dabas liegumos – tai uzmanību pievērsa koku izciršana gar meža ceļu Ances dabas liegumā. No vienas puses, par meža apsaimniekošanu atbildīgie – a/s “Latvijas valsts meži” un Valsts meža dienests uzskata, ka tas darāms ugunsdrošības nodrošināšanai, un ietekmes uz vidi novērtējumu šādiem darbiem piemērot nevajag. Savukārt vides aizsardzības institūcijas pauž pārliecību, ka ugunsdrošībai nepieciešamās infrastruktūras izveidošana var negatīvi ietekmēt dabas liegumu un tā vērtības, tāpēc plānotie darbi ir rūpīgi izvērtējami, un ugunsdrošības plānam ir piemērots ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējums. Uzskatām, ka jebkādas infrastruktūras veidošana dabas liegumos nav pieļaujama bez ietekmes izvērtēšanas, lai rastu dabai draudzīgāko risinājumu. Pretējā gadījumā rodas bažas, ka būs iespējams vēl viens koksnes ieguves veids dabas liegumos – meža celiņu izciršana 4 metru platumā.
Zaļā Barometra apskats ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par materiāla saturu atbild projekta “Zaļais Barometrs” īstenotāji.
