Zīlītēm, melnajam mušķērājam

Būrīšus izvieto dažādos mežos, parkos, dārzos un apstādījumos. Mežos, it īpaši priežu audzēs, šādos būrīšos visbiežāk ligzdo melnais mušķērājs un lielā zīlīte. Retāk tajos ligzdo cekulzīlīte, zilzīlīte, tītiņš, erickiņš, apdzīvotās vietās arī zvirbuļi. Šiem būrīšiem noteikti jābūt atveramiem, lai tos varētu regulāri iztīrīt.

Zīlīšu un melnā mušķērāja būrīša izgatavošana (rasējums, ieteikumi izgatavošanai), pdf

Zīlīšu un melnā mušķērāja būrīša izgatavošanas instrukcija sadarbībā ar Simbaro.lv

Melnais mušķērājs

Apdzīvo dažādus mežus, parkus, kapsētas un apstādījumus. Ligzdu gatavo no priežu mizas plēksnītēm, sausiem zāļu stiebriņiem un sausām lapām.

Olas sāk dēt maija vidū. Dējumā ir 5–8 olas gaiši zilā krāsā. Mazuļi izlido jūnijā–jūlijā. Gadā viens perējums.

Lielā zīlīte

Sastopama dažādos mežos (biežāk ar lapu koku piejaukumu), parkos, dārzos, viensētās un apdzīvotu vietu apstādījumos. Ligzda sastāv galvenokārt no dzīvnieku vilnas, pamatā zaļas sūnas.

Olas sāk dēt aprīļa beigās–maija sākumā. Dējumā 5–13 olas, kas ir gaiši rožainas vai baltas ar sīkiem sarkanbrūniem plankumiņiem. Gadā mēdz būt divi perējumi. Otrajā perējumā ir mazāk olu nekā pirmajā. Pirmā perējuma mazuļi ligzdu atstāj maija beigās–jūnija sākumā, otrā perējuma – jūlija otrajā pusē–augustā.

Zilzīlīte

Ligzdo lapu koku un jauktos mežos, parkos, dārzos, kapsētās, dažādos apstādījumos. Ligzda līdzīga kā lielajai zīlītei, tikai no smalkāka materiāla. Arī olas ir līdzīgas lielās zīlītes olām, tikai mazākas. Dējumā 6–13 olas. Bieži perē divas reizes gadā. Mazuļi izlido jūnijā–jūlijā.

Putnu loma mežsaimniecībai kaitīgo kukaiņu ierobežošanā

Mazajiem dobumperētājiem putniem – zīlītēm, melnajam mušķērājam – var būt liela profilaktiska nozīme mežsaimniecībai kaitīgo kukaiņu ierobežošanā. Jāņem vērā, ka lielākā daļa putnu izmanto galvenokārt to barību, kas attiecīgajā vietā un laikā sastopama visbiežāk. Ja kāda kukaiņu suga sevišķi savairojusies, lielākā daļa putnu gandrīz pilnīgi pāriet uz šo barības objektu.

Šīm putnu sugām ir ievērojams skaits indivīdu, kas neligzdo piemērotu dobumu trūkuma dēļ. Tādēļ, izliekot būrīšus, ligzdojošo putnu blīvumu var palielināt daudzas reizes (īpaši izteikts tas ir melnajam mušķērājam), un tas palīdz nodrošināt putnu koncentrēšanos iespējamo kukaiņu savairošanās vietu tuvumā.

Izvietojot būrīšus, ieteicamais attālums starp tiem ir 35–50 metri. Mežā ieteicams izvietot vismaz 4–6 būrīšus uz hektāru. Vietās, kur kukaiņu savairošanās risks ir vislielākais, var izlikt pat 8–9 būrīšus uz hektāru. Svarīgi ir būrīšus izvietot vienmērīgi pa visu audzi, nevis tikai gar ceļiem.