Latvijas palieņu pļavu atjaunošana ES prioritāro sugu un biotopu aizsardzībai

Projekta norises laiks: 2004.–2008.

Izpildītājs: Latvijas Dabas fonds

Sadarbības partneri: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Dabas aizsardzības pārvalde, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts un iesaistītās pašvaldības

Finansētājs: Eiropas Savienības LIFE-Daba programma, ANO Attīstības programma/GEF, LR Vides ministrija

Projekta norises vieta: 15 teritorijas visā Latvijā: Sitas un Pededzes paliene, Mugurves pļavas, Pededzes lejtece, Dvietes paliene, Burgas pļavas, Sedas purvs, Vidusburtnieks, Rūjas paliene, Burtnieku ezera pļavas, Lielupes palienes pļavas, Svētes paliene, Kalnciema pļavas, Raķupes ieleja, Durbes ezera pļavas un Užavas augštece.

Projekta vadītājs: Inga Račinska, tālr.: 7830999, e-pasts: inga@lanet.lv

 

Projekta pamatojums un galvenie mērķi

Pļavu aizsardzība ilgus gadus Latvijā nav tikusi pietiekami novērtēta. Latvijā padomju gados pastāvošās dabas aizsargājamās teritorijas labā līmenī nodrošināja purvu un mežu aizsardzību, taču pļavu biotopi tika aizsargāti vienīgi lielāku komplekso aizsargājamo teritoriju ietvaros. Veidojot NATURA 2000 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklu Latvijā, tika izveidoti kopā 106 jauni dabas liegumi, no kuriem liela daļa ietvēra dabiskas palieņu pļavu teritorijas. Ar palieņu pļavām ir saistītas vairākas pasaulē apdraudētas putnu sugas, kuru aizsardzībai šie liegumi ir ļoti nozīmīgi, īpaši reti sastopamajam ķikutam. Pļavu aizsardzību nedrīkst uztvert kā pilnīgu saimnieciskās darbības aizliegumu, vēl vairāk – saimnieciskā darbība šeit pat ir vēlama. Tieši cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā Latvijā ir izveidojusies lielākā daļa pļavu un ekstensīva ganīšana vai vēlā pļaušana ir tās metodes, kuru piekopšana būtu jāveicina, lai uzturētu bioloģiski vērtīgos zālājus nepārskatāmā nākotnē. Tas ļautu nodrošināt arī ķikutu aizsardzību, palielinātu griežu ligzdošanas sekmes, nodrošinātu labvēlīgus barošanās apstākļus mazajam ērglim. Tāpēc arī projekta pamatideja ir vērtīgāko palieņu pļavu atjaunošana, kas pēc projekta izbeigšanās tiktu balstīta uz ekonomiski pamatoto Lauku Attīstības plāna apakšprogrammu „Agrovide”.

Projekta galvenie mērķi:

1. Atjaunot bioloģiski vissvērtīgākās un pašlaik aizaugošās palieņu pļavu teritorijas.

2. Nodrošināt sekojošu ilgstošu palieņu pļavu apsaimniekošanu, dodot labumu apdraudētajām putnu sugām (griezei, mazajam ērglim, vidējam ērglim, ķikutam u.c.), bezmugurkaulniekiem lapukoku praulgrauzim u.c.) un biotopiem (upju palieņu pļavām, parkveida pļavām, sugām bagātajām atmatu pļavām u.c.).

Projekts ir saskaņots ar prioritātēm, kuras ir uzskaitītas Eiropas Rīcību plānā mazajam ērglim, griezei un starptautiskajā rīcību plānā ķikutam.

 

Projekta uzdevumi

  1. Veikt palieņu pļavu atjaunošanu lielākajā daļā aizaugušo teritoriju. Metodes iekļauj krūmu novākšanu, krūmu sakņu sistēmas izpostīšanu, kontrolētu dedzināšanu, pirmreizējo pļaušanu, eksperimentālo ganīšanu. Iegūt skaitliskus faktus par mērķa sugām un biotopiem pirms un pēc apsaimniekošanas, lai norādītu uz labākajām apsaimniekošanas metodēm.
  2. Sagatavot vai atjaunot izvēlēto teritoriju dabas aizsardzības plānus. Plānu izstrāde balstīsies uz vietējo iedzīvotāju aktīvas līdzdalības iesaistīšanu, sabiedrisko apspriešanu un esošo bioloģiskās informācijas izvērtējumu, kā arī detālu teritorijas izvērtējumu no dažādu dabas aizsardzības ekspertu viedokļa.
  3. Veikt informācijas apmaiņu par palieņu pļavu apsaimniekošanas metodēm. Semināri, dažādu citu apsaimniekoto vietu apmeklēšana (iekļaujot arī citus Life-Nature projektus) un labākās praktiskās palieņu pļavu apsaimniekošanas rokasgrāmatas radīšana.
  4. Palīdzēt projekta teritorijas zemniekiem sagatavot pieteikumus Lauku Attīstības plāna finansiālā atbalsta saņemšanai, lai nodrošinātu atjaunoto palieņu pļavu nākotnes apsaimniekošanu. Tiks organizētas sanāksmes pašvaldībās un notiks arī individuālas konsultācijas zemju īpašniekiem.

 

Sagaidāmie rezultāti

  1. Vissteidzamāko palieņu pļavu atjaunošanas darbu veikšana, kopā sasniedzot aptuveni 2400ha. Tas novērsīs eksistējošo aizsargājamo putnu sugu populāciju samazināšanos (šobrīd vērtējot visās teritorijās kopā: grieze: 398 – 685 pāri, mazais ērglis: 21-29 pāri, ķikuts: 59-120 pāri) un samazinās aizsargājamo biotopu lejupslīdi (parkveida pļavu (~170ha) upju palieņu pļavu u.c.).
  2. Dzīvotspējīgu apsaimniekošanas plānu izstrāde vai atjaunošana.
  3. Projekts sniegs pļavu apsaimniekošanas plānotājiem labākas zināšanas par veiksmīgākajām palieņu pļavu apsaimniekošanas metodēm, sniedzot gan ekonomiski pamatotu labumu cilvēkam, reizē pildot svarīgos dabas aizsardzības nosacījumus. Risks pieņemot nepareizus lēmumus vai izmantojot neatbilstošas metodes tādejādi tiek lielā mērā samazināts.
  4. Zemnieki un zemju īpašnieki tiks izglītoti par iespējām un reizē palīdzēts tiem iegūt subsīdijas pļavu apsaimniekošanai, kā tas paredzēts Lauku Attīstības plānā. Ilgtspējīga un nepārtraukta atjaunoto un dabiski vērtīgo palieņu pļavu apsaimniekošana tiks nodrošināta kā projekta turpinājums arī pēc tā noslēgšanās ļoti ilgā laika posmā.
  5. Šī projekta iegūtie rezultāti būtiski palīdzēs upju baseinu pārvaldēm, formulējot ūdens statusa mērķus izvēlētajās sešpadsmit Natura 2000 vietās.