Durbes ezera pļavas

Dabas liegums kopš 2004.g., Natura 2000 teritorija (kods: LV0533200) un starptautiski atzīta putniem nozīmīga vieta. Platība: 596 ha, administratīvi ietilpst Liepājas rajona Durbes novadā, Dunalkas un Vecpils pagastā.

Liegums iekļauj daļu no putniem nozīmīgās vietas “Durbes ezers”. Šeit migrācijas laikā koncentrējas ļoti liels caurceļojošo zosu un peldpīļu skaits, kā arī ligzdošanas sezonas laika konstatēts augstākais zināmais griežu blīvums Dienvidkurzemē. No retajiem pļavu veidiem sastopamas sugām bagātas atmatu pļavas un mēreni mitras pļavas. Ezera ziemeļaustrumos atrodas botāniski vērtīgākās pļavas, kur konstatētas: smaržzāles-parastā vizuļa pļavas, lapsastes pļavas, pļavas un ganības auglīgās augsnēs un augsto grīšļu pļavas.

Teritorija ietilpst putniem nozīmīgajā vietā “Durbes ezera pļavas”, pdf

 

Dabas aizsardzības plāna pēdējā versija 2006/2007.g. (Rolands Lebuss, LOB).

Durbes ezera pļavu dabas aizsardzības plānu 2006. gadā izstrādāja Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

Uz dabas liegumu “Durbes ezera pļavas” attiecas Ministru kabineta 2003. gada 22. jūlija noteikumi Nr. 415.

 

Durbes ezera pļavas

Dabas liegums “Durbes ezera pļavas” izveidots 2004. gadā reto un īpaši aizsargājamo putnu un augu sugu, kā arī biotopu aizsardzībai. Liegumā ir iekļauta daļa putniem nozīmīgas vietas “Durbes ezers”. Lieguma platība ir 596 hektāri, tas aptver arī Durbes ezera akvatorijas ziemeļaustrumu daļu – Vecpils līkumu. Liegums iekļauts Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Administratīvi liegums atrodas Liepājas rajona Durbes novadā, Dunalkas un Vecpils pagastā.

 

Pļavas Durbes ezera un Lāņupes krastos

Galvenā dabas vērtība liegumā ir palieņu pļavas Durbes ezera un Lāņupes krastos, kas dažādu sugu putniem ir piemērota dzīvesvieta vai atpūtas un barošanās vieta migrācijas laikā.

Durbes ezerā un tā apkārtnes pļavās ir notikušas daudzas ar cilvēka darbību saistītas pārmaiņas: vairākkārtēja ezera līmeņa mainīšana (jau kopš 20. gs. 30. gadiem), tā piesārņošana ar notekūdeņiem un lauksaimniecības ķīmiju, kas izraisījusi ezera aizaugšanu, ezera un pieteku krastu pļavu meliorēšana un upīšu gultņu iztaisnošana, meliorēto pļavu pārveidošana par aramzemi, pļaušanas un ganīšanas pārtraukšana, vēlāk lauksaimniecības zemju pamešana atmatā. Šo procesu rezultātā daļa pļavu mūsdienās ir aizaugusi ar krūmiem, citās lakstaugu sega ir pārāk augsta un blīva, kā rezultātā tās vairs nav tik piemērotas putniem, savukārt ezera krasta tiešā tuvumā esošās mitrās pļavas sākušas aizaugt ar niedrēm.

Lai arī Lāņupe ir iztaisnota un tās krastu pļavas ir meliorētas, upes paliene joprojām daļēji applūst. Periodiska pārplūšana ir viens no faktoriem, kas veicina teritorijas pievilcību putniem, it īpaši pavasaros migrējošiem ūdensputnu un bridējputnu bariem. Applūšanu ir būtiski saglabāt un veicināt. Lai palielinātu teritorijas dabas daudzveidību, ir nepieciešams daļēji aizdambēt esošās meliorācijas sistēmas un atjaunot upes līkumus Lāņupes lejtecē.

 

Citas dzīvotnes

Lāņupes ietekas rajons ir pārpurvojies, un pašlaik tur izveidojies zemais purvs. Mežu liegumā nav daudz. Vērtīgākā ir neliela ozolu audze – mikroliegums, kurā uzturas liela zivju gārņu kolonija, un nokaltusi applūdušu bērzu audze, kas ir piemērota dzīvesvieta daudzu sugu kukaiņiem un bagātīga barošanās vieta dzeņiem. Samērā lielu platību liegumā aizņem krūmi aizaugušās lauksaimniecības zemēs.

Durbes ezers pēdējās desmitgadēs ir sācis pastiprināti aizaugt. Galvenais iemesls tam ir ezera ūdeņu piesārņojums ar notekūdeņiem un lauksaimniecības ķīmiju. Ezera pasargāšana no pastiprinātās eitrofikācijas un attīrīšana ir uzdevums, kā paveikšanai vajadzīgs pašvaldību un iedzīvotāju atbalsts, jo lielākā daļa Durbes ezera un tā sateces baseina atrodas ārpus lieguma teritorijas.

 

Augi

Plaši sastopami aizsargājami biotopi liegumā ir sugām bagātas atmatu pļavas un mēreni mitras pļavas, mazākās platībās izplatīti vairāki citi aizsargājamo pļavu biotopi. Liegumā konstatētas 279 augu sugas, to skaitā četras Eiropas nozīmes aizsargājamo augu sugas. Augu sugu skaits salīdzinoši nav liels, taču mitrajās pļavās aug īpaši šādiem apstākļiem pielāgojušies retāki augi.

 

Tauriņi un spāres

Dabas liegums “Durbes ezera pļavas” ir izcila teritorija putnu aizsardzībai, taču citu dzīvnieku grupu izpētei šajā teritorijā nav pievērsta tik liela uzmanība. Vairāk pētītie bezmugurkaulnieki ir tauriņi (liegumā konstatētas 488 sugas). Novērotas divas īpaši retas un aizsargājamas tauriņu sugas – lielais skābeņu zeltainītis un zeltlapes plakankode, kuras dzīves cikls ir pilnībā saistīts ar Latvijā retu, bet liegumā sastopamu augu krāsu zeltlapi. Dabas lieguma teritorijā konstatētas 11 spāru sugas, kas ir piektā daļa no Latvijā sastopamajām. No tām viena ir aizsargājama – zaļā dižspāre.

 

Putni

Dabas liegums “Durbes ezera pļavas” ietilpst starptautiski putniem nozīmīgā vietā “Durbes ezers”. Tā teritorijā ir konstatētas 36 Eiropas nozīmes aizsargājamas putnu sugas. Pļavas ezera krastos ir izcila vieta vairāku pļavu putnu sugu ligzdošanai, bet migrācijas laikā Durbes ezeru un tā apkārtni kā atpūtas un barošanās vietu izmanto lieli zosu, gulbju un dzērvju bari.

Ezera krastu pļavās ligzdo griezes, ormanīši, ķīvītes, pļavu tilbītes, šeit sastapti gugatņi, kuitalas un pasaulē apdraudēta putnu suga – ķikuts. Pļavas ir lieliska barošanās vieta mazajam ērglim, bet ezers – jūras ērglim un zivju ērglim. Šie plēsīgie putni ligzdo ārpus lieguma, savukārt niedru un pļavu lijai Durbes ezera pļavas ir ne vien piemērota barošanās, bet arī ligzdošanas vieta. Ezera krastu niedrājos ligzdo lielais dumpis, bet aizaugušajā ezera daļā ir melno zīriņu kolonija un blakus ezeram meža pudurī atrodas iespaidīga zivju gārņu kolonija.

Putnu rudens un pavasara migrācijas laikā Durbes ezera pļavās uz atpūtu, barošanos un nakšņošanu nolaižas ievērojami gājputnu bari. No simta līdz pat dažiem tūkstošiem migrējošu dzērvju, bridējputnu, ziemeļu un mazo gulbju un vairāku sugu zosu un pīļu ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem teritorijas atbilstībai putniem starptautiski nozīmīgas vietas statusam.

Lielākais migrējošo putnu skaits Durbes ezera pļavu liegumā konstatēts 2007. gada martā, kad šeit vienlaikus uzturējās vairāk nekā 2000 zosu, 1500 pīļu un 500 gulbju. Liela daļa putnu barojas tuvākās apkārtnes laukos, bet nakšņo Durbes ezera pārplūdušajās pļavās.

 

Dabas aizsardzības plāns

2006.–2007. gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrība izstrādāja dabas lieguma “Durbes ezera pļavas” dabas aizsardzības plānu Latvijas Dabas fonda īstenotā LIFE-Daba projekta “Palieņu pļavu atjaunošana ES sugām un biotopiem” ietvaros. Strādājot pie tā, veikta teritorijas papildu izpēte. Dabas aizsardzības plāns būtu paredzēts turpmākajiem desmit gadiem, taču Dunalkas pagasta padomes un atsevišķu zemes īpašnieku pretenziju dēļ pagaidām tas nav apstiprināts. Tikmēr teritorijā spēkā ir vispārējie noteikumi, kas attiecas uz dabas liegumu, kā tas paredzēts Ministru kabineta noteikumos nr. 415 par “Īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.

Sagatavotajā dabas aizsardzības plānā izvirzītais ilgtermiņa mērķis ir saglabāt un apsaimniekošanas pasākumu rezultātā palielināt teritorijas bioloģisko un ainavisko vērtību. Liegumā plānots izveidot divu veidu funkcionālas zonas: dabas lieguma zona (99% lieguma teritorijas) un neitrālā zona. Liegumā ietilpstošās Durbes ezera akvatorijas daļā ir plānots noteikt sezonālu uzturēšanās liegumu.

 

Saimnieciskā darbība un plānotie apsaimniekošanas pasākumi

Galvenais dabas lieguma teritorijas izmantošanas veids saskaņā ar likumdošanu ir dabas aizsardzība. Lielākā daļa dabas lieguma teritorijas atrodas privātīpašumā, pārējā – pašvaldību īpašumā. Saskaņā ar lieguma dabas aizsardzības plānu un pašvaldību teritorijas plānojumiem dabas liegumā ir iespējama lauksaimnieciskā darbība. Dabas lieguma teritorijā nav atļauta būvniecība.

Līdz 20. gs. 40. gadiem nozīmīgākais lauksaimniecības veids šeit bija ganīšana un siena pļaušana. Pēc meliorācijas svarīgāka kļuva aramzemju apstrādāšana. Pēdējās desmitgadēs lieguma teritorijas neliela daļa aizvien ir aramzeme, pļaušana notiek mazā daļā teritorijas, bet ganīšana tikpat kā nenotiek. Bioloģiskās daudzveidības veicināšanai vēlama būtu tieši ganīšana, kā arī pļaušana. Nākotnē iespējama dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošana liegumā, pārveidojot meliorācijas sistēmas un veidojot līkumus iztaisnotajā Lāņupē.

Projekta “Latvijas palieņu pļavu atjaunošana ES prioritāro sugu un biotopu saglabāšanai” ietvaros ir veikti pasākumi pļavu atjaunošanai un saglabāšanai.12 ha pļavu ir attīrīti no krūmiem un 70 ha pļavu ir atsākta regulāra pļaušana.

Durbes ezers ir iecienīts makšķernieku vidū, un tas ietekmē lieguma teritoriju. Lai arī dabas liegumā ietilpst tikai trešā daļa ezera, tomēr traucējums atsaucas uz teritorijas galvenajām dabas aizsardzības vērtībām – putnu ligzdošanas un atpūtas vietām, tādēļ dabas aizsardzības plāns paredz izveidot sezonālu uzturēšanās liegumu.

 

Kultūrvēsturiskās vērtības

Dabas lieguma teritorija nav apdzīvota un tajā nav ievērojamu kultūrvēsturisku pieminekļu. Pašā liegumā atrodas vienīgi arheoloģiskais piemineklis – Ķiepes strauta apmetnes vieta.

Liegumam pretējā – Durbes ezera dienvidu galā atrodas Durbe, kas pēc iedzīvotāju skaita ir mazākā pilsēta Latvijā, tomēr lepojas ar senu un bagātu vēsturi. Pilsētā saglabājušās 13. gs. celtās Livonijas ordeņa pils drupas un 17. gs. būvētā Durbes luterāņu baznīca, kas ir izcils kultūrvēstures piemineklis ar simtiem gadu senām lietišķās mākslas vērtībām interjerā. 1260. gadā tagadējā Durbes teritorijā notika ļoti nozīmīga kauja Baltijas krusta karu laikā, kurā žemaišu karaspēks sakāva Livonijas ordeņa krustnešus. Kaujas vietā uzstādīta piemiņas zīme. Netālu no Durbes, tuvāk ezeram, atrodas Līguti, kur var apskatīt to, kas saglabājies no Līgutu muižas.

 

Tūrisms

Dabas liegums “Durbes ezera pļavas” nav tūristu iecienīts. Teritorijas dabas aizsardzības mērķi nav saskaņojami ar ievērojamu tūristu pieplūdumu, tomēr dabas tūristi un putnu vērotāji, ievērojot saudzējošu attieksmi pret dabu, liegumu varētu apmeklēt.

Lai šie apmeklējumi nenodarītu kaitējumu putniem un citām dabas vērtībām, tiem ir jānotiek saskaņā ar dabas aizsardzības plānu tam paredzētajās zonās, savukārt pašvaldībām jāparūpējas par informatīvu zīmju izvietošanu. Nākotnē varētu izveidot informatīvus stendus, ugunskuru un apmetņu vietas, bet līdzās dabas lieguma teritorijai uzbūvēt ainavas un putnu vērošanas torni, no kura varētu pārskatīt pļavas liegumā. Durbes ezers varētu būt piemērota vieta, kur apskatīt Latvijā retas dabisku pļavu ainavas un samērā lielu putnu sugu bagātību. Putnu vērotāji šeit, iespējams, sastaps jūras ērgli, zivju ērgli un melno zīriņu, vakara krēslā no niedrājiem skanēs lielā dumpja balss, bet palienes pļavās būs dzirdamas griežu un ormanīšu dziesmas. Savukārt putnu migrācijas laikā, jo īpaši pavasarī, ir novērojami lieli zosu, gulbju un dzērvju bari.

Durbes ezera pļavas pagaidām nav kļuvušas par iecienītu putnu vērošanas vietu, taču putnu vērotāju piesaistīšana un pakalpojumu nodrošināšana nākotnē vietējiem uzņēmējiem varētu būt laba iespēja nopelnīt.

 

Apmeklējot dabas liegumus, īpaši svarīgi ievērot videi draudzīgu uzvedību:

– atkritumus paņem līdzi, aiz sevis neko neatstājot;

– netraucē putnus, vērojot tos, īpaši to ligzdošanas vai migrācijas laikā;

– neplūc puķes un retus augus;

– ugunskurus kurini tikai šim mērķim paredzētās vietās un ievēro ugunsdrošību;

– nakšņošanai teltī izvēlies tūristiem labiekārtotas apmetņu vietas ārpus lieguma teritorijas;

– iepērcies vietējos veikalos un atbalsti vietējo uzņēmējdarbību;

– cieni vietējo iedzīvotāju tradīcijas un dzīvesveidu.