Svētes paliene

Dabas parks kopš 2004. g., Natura 2000 teritorija (kods LV0303200), platība: 931 ha, administratīvi ietilpst Līvbērzes un Valgundes pagastā. Putniem nozīmīga vieta starptautiskā mērogā.

Izcili nozīmīga teritorija ūdensputniem pavasara caurceļošanas laikā. Teritorijā pulcējas tūkstoši caurceļojošo ūdensputnu un bridējputnu, kopējais putnu skaits var pārsniegt 20000 īpatņu vienlaikus. Nozīmīgākās sugas – ziemeļu gulbis, kā arī sējas un baltpieres zosis, garkaklis. Nozīmīga griežu ligzdošanas vieta. Šī ir vistālāk uz R Latvija zināmā ķikutu riesta vieta. Svētes palienē regulāri barojās mazais ērglis. Daļā teritorijas saglabājušās salīdzinoši dabiskas un nepārveidotas palieņu pļavas ar Svētes upes dabiskajiem upes vaļņiem, ieplakām un bagātīgu rūtainās fritilārijas atradni.

Teritorija ietilpst putniem nozīmīgajā vietā “Svētes lejtece”, pdf

 

Dabas aizsardzības plāns apstiprināts Vides ministrijā ar rīkojumu  Nr. 279 (26.04.2007.). Plāna izstrādi vadīja Rolands Lebuss, Latvijas Ornitoloģijas  biedrība.

Svētes paliene

Dabas parks un Natura 2000 teritorija “Svētes paliene” izveidots 2004. gadā, lai nodrošinātu izcilu dabas vērtību, galvenokārt reto un īpaši aizsargājamo savvaļas putnu un augu sugu, kā arī biotopu aizsardzību. Dabas parks “Svētes paliene” atrodas Latvijas centrālajā daļā, Svētes un Lielupes palienēs, Līvbērzes pagastā un Valgundes novadā. Teritorijas kopējā platība ir 931 ha.

Nozīmīgākās dabas vērtības dabas parkā ir Eiropas un Latvijas mērogā aizsargājami biotopi – upju palieņu pļavas, mēreni mitras pļavas un vecupes, eitrofas augsto lakstaugu audzes – un 48 īpaši aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas – trīs augu un 45 putnu sugas. Dabas parks ir īpaši nozīmīgs griežu ligzdošanai, un tam ir izcila nozīme ūdensputnu pavasara migrāciju laikā kā atpūtas un barošanās vietai.

Dabas parka “Svētes paliene” teritorija veido vienotu ekoloģisku sistēmu, kas ietver līdzenumā esošo Svētes upes lejteces palieni un Lielupes labā krasta palieni posmā no Iecavas upes ietekas līdz neizmainītai šaurai palienes joslai ar vecupēm pie Ķīšiem. Regulārās ūdens klātbūtnes dēļ paliene nav apbūvēta. Tomēr cilvēka darbība ir būtiski ietekmējusi Svētes palienes ekoloģiskos procesus. Te veikti plaši meliorācijas darbi, īpaši intensīvi pēc 2. pasaules kara. Pašlaik ir saglabājušies tikai daži maz izmainīti palieņu fragmenti lielākoties Svētes kreisajā krastā, piemēram, Graužu pļavas. Līdz ar to mūsdienās palienē nav novērojami tik vērienīgi pali kā agrāk, ko novērš izbūvētās plūdu aizsargbūves – aizsargdambji, vaļēji grāvji, slēgtas drenāžas sistēmas un sūkņu stacijas –, kā arī pēdējās desmitgadēs samazinājusies upju notece. Lielākā daļa palienes teritorijā ietilpstošo pļavu ir degradēta to uzlabošanas pasākumu, kā arī aramzemju ierīkošanas dēļ. Dabiskākās palieņu pļavas Svētes kreisajā krastā varētu uzskatīt par atskaites punktu turpmākajās pļavu atjaunošanas aktivitātēs, jo tāda Svētes paliene varēja izskatīties pirms plašajiem meliorācijas un zemju ielabošanas pasākumiem.

 

Kā radās Svētes paliene

Dabas vērtību koncentrēšanās pamatā ir teritorijas ģeogrāfiskais fenomens. Vispirms jau pati vieta atrodas Baltās–Baltijas jūras–Rietumeiropas putnu migrācijas ceļā pirms Rīgas jūras līča. Lēnām līdzenuma upēm palu periods ir ilgāks un palienes pārplūst plašāk, tāpēc vieta labāk piemērota putnu ilgākai atpūtai. Līdzenuma veidošanos ietekmēja pēdējais teritorijas apledojums, kad lielākā daļa Zemgales atradās zem ledāja mēles, taču, ledum kūstot, izveidojās plašs sprostezers. Liela daļa no 250 Lielupes pietekām vēl tagad plūst pa senajām ledāja kušanas ūdeņu straumju vietām.

 

Putniem nozīmīga vieta

Dabas parka “Svētes paliene” izcilo ornitoloģisko nozīmi un tā atbilstību putniem starptautiski nozīmīgas vietas statusam nosaka parkā ligzdojošo griežu un pavasara migrāciju laikā sastopamo ūdensputnu skaits. Dabas parkā ligzdo, barojas vai uzturas daudzas retas putnu sugas, tādas kā laukirbe, lielais dumpis, melnais stārķis, mazais ērglis, pļavu lija, zivjērglis, ormanītis, ķikuts, melnā puskuitala, kuitala, purva pūce u.c. Pavisam Svētes palienē ir konstatētas 45 īpaši aizsargājamas putnu sugas.

Īpaši nozīmīgs dabas parks ir globāli apdraudētai putnu sugai griezei. Teritorijā ligzdo 25–30 pāru griežu. Arī dabas parkā konstatētais ķikuts ir globāli apdraudēta putnu suga un viena no nozīmīgākajām dabas vērtībām teritorijā. Ķikutu izplatība Latvijā ir ļoti nevienmērīga, to riestu un ligzdošanas vietas atrodas gandrīz vienīgi plašās, atklātās upju palieņu pļavās. Vienīgajā riestā dabas parkā novēroti trīs līdz pieci riestojoši gaiļi.

Teritorija ir īpaši nozīmīga putnu pavasara migrāciju laikā kā ūdensputnu atpūtas un barošanās vieta, kad kopējais putnu skaits var pārsniegt 20 000 īpatņu vienlaikus. Dabas parka teritorijā šajā laikā uzturas tūkstošiem pīļu, gulbju, zosu un bridējputnu. Tieši tāpēc šī ir Latvijā viena no labākajām putnu vērošanas vietām pavasarī, ko papildina ērtā pieejamība un teritorijas labā pārskatāmība no tiešā tuvumā esošiem ceļiem un dambjiem.

No pīļu sugām, kas sastopamas pavasara migrāciju laikā, īpaši daudz pārstāvēti baltvēderi, krīkļi un meža pīles. Vieta ir nozīmīga caurceļojošiem garkakļiem. Svētes palienē pavasarī atpūšas un barojas liels skaits migrējošo ziemeļu gulbju un mazo gulbju. Te vienā dienā uzskaitīts līdz 1000 šo abu sugu pārstāvju, galvenokārt ziemeļu gulbji. Pavasara migrāciju laikā gan dabas parka teritorijā, gan arī tā tuvākajā perifērijā lielā skaitā ir sastopamas zosis, pārsvarā uz laukiem Vārpas (Sarkankroga) apkaimē. Lielākais pēdējos gados reģistrētais skaits novērots 2007. gada 7. aprīlī – 16 000 zosu vienlaikus. Kopš 2003. gada katru gadu parka teritorijā novērota arī Latvijā reta suga – īsknābja zoss.

Teritorijā migrāciju laikā uzturas liels skaits bridējputnu – ķīvītes, kuitalas un dzeltenie tārtiņi. Pavasarī te novēroti lieli sniedžu bari – pat līdz 800 putniem vienlaikus. Līdz ar to Svētes paliene ir viena no lielākajām sniedžu koncentrācijas vietām pavasara migrāciju laikā Latvijā. Vairāk par šeit novērojamām putnu sugām atradīsiet: www.putni.lv

 

Biotopi

Botāniski vērtīgākās ir maz ietekmētās teritorijas Svētes upes kreisajā krastā līdz ietekai Lielupē. Dabas daudzveidības ziņā nozīmīgas ir vecupes, kas dabas parkā sastopamas vairākās vietās Lielupes labajā krastā. Lielākā no tām ir Melnezers (Mellīzers), kas gan ir nedaudz mainīta, veicot meliorāciju. Vairākas vecupes atrodas teritorijas ziemeļu daļā pie Ķīšiem, taču tās ir samērā aizaugušas.

2006. gadā dabas parkā konstatēti 27 dažādi biotopi, to skaitā četri īpaši aizsargājami. Pašreiz tie nav atbilstoši apsaimniekoti, tādēļ kopējais augu sugu skaits ir neliels. Dabas parka pļavas ilgstoši un regulāri pļaujot vai noganot, sagaidāms, ka pļavu augu sugu skaits un to aizņemtā platība palielināsies. Teritorijā samazināsies tīruma nezāļu sugu skaits, ja netiks atjaunota intensīva lauksaimnieciskā darbība.

 

Augu valsts

Kopumā dabas parkā līdz šim konstatētas 157 augu sugas no aptuveni 2000 ziedaugu sugām Latvijā. Īpaši aizsargājamās augu sugas – jumstiņu gladiola, Baltijas dzegužpirkstīte un smaržīgā naktsvijole – 2006. gadā atrastas tikai Svētes kreisā krasta palienes pļavās. Tomēr pēc krūmu izciršanas un ilggadējas pļaušanas ir sagaidāma gan palienēm raksturīgo biotopu, gan arī tajās esošo reto augu sugu izplatīšanās.

 

Bezmugurkaulnieki

Dabas parkā “Svētes paliene” līdz šim ir konstatētas 375 tauriņu, 20 vaboļu un 7 spāru sugas. No Latvijā reti sastopamām tauriņu sugām te novērots zirgskābeņu zilenītis un Lycaena tityrus un Scopula corrivalaria.

Līdz ar īpaši aizsargājamām bezmugurkaulnieku sugām piemērotu apstākļu rašanos ir sagaidāma šo sugu ieviešanās dabas parka teritorijā, kā arī sugu daudzveidības palielināšanās kopumā.

 

Kultūrvēsturiskās vērtības

Dabas parka teritorijā atrodas tikai viens arheoloģiskais piemineklis no vēlā dzelzs laikmeta – Kapsargu senkapi, kas atrodas Valgundes pagastā netālu no Lāsītes mājām. Netālu no dabas parka Valgundes pagastā atrodas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Rīgas pareizticīgo sieviešu klostera apbūve (1897. gads). Klosteris joprojām darbojās, un tam pieder arī daļa zemju dabas parka teritorijā.

 

Aizsardzība un apsaimniekošana

Dabas aizsardzības un cilvēka saimniecisko interešu saskaņošanā nozīmīga bija dabas aizsardzības plāna izstrādāšana, ko Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2006. gadā veica Latvijas Dabas fonda īstenotā LIFE-Daba projekta “Palieņu pļavu atjaunošana Eiropas Savienības sugām un biotopiem” ietvaros.

Dabas parka “Svētes paliene” teritorija izsenis bijusi pakļauta cilvēka saimnieciskai darbībai. Līdz 2. pasaules karam teritorija bija salīdzinoši maz ietekmēta. Taču pēc tam Lielupes un Svētes palienē veica apjomīgus meliorācijas darbus, kas būtiski izmainīja dabas parka izskatu. Nākotnes skatījumā viens no palieņu pļavu atjaunošanas priekšnoteikumiem būtu meliorācijas sistēmu demontāža tādā apjomā, kas nekavētu teritorijas pļaušanu vai ganīšanu un neietekmētu apkārtējās teritorijas. Tas ļautu atjaunoties dabiskiem hidroloģiskajiem procesiem. Dabas parka “Svētes paliene” dabas aizsardzības plānā paredzēta krūmu ciršana aizaugušajās platībās, pļaušana un pļavu noganīšana, nepieļaujot pļavu ielabošanu (kultivēšana un mēslošana). Tas vairos šīs vietas bioloģisko daudzveidību – palielinās reto augu un bezmugurkaulnieku sugu ieviešanos un radīs vēl labākus apstākļus caurceļojošajiem un ligzdojošajiem putniem.

Dabas parka teritorijā ilgstošākā laika periodā vislielākā nozīme migrējošiem ūdensputniem ir bijusi Svētes upes labā krasta palienei, kur ierīkots Vārpas vasaras polderis. Diemžēl neapdomātas un nesaskaņotas rīcības rezultātā šīs vietas nozīme krasi samazinājās 2005. gada vasarā, izbūvējot aizsargdambi gar Svētes upi. Līdz tam gulbji, zosis, pīles un bridējputni bieži uzturējās poldera seklajās un plašajās ūdens lāmās. 2006. gada pavasara sezonā poldera teritorija bija sausa. Līdz ar to putni bija spiesti meklēt citas atpūtas un barošanās vietas ne vien dabas parka teritorijā, bet arī ārpus tās. Tomēr dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā tika rasts kompromiss, un turpmāk šīs palienes daļas applūdumu nodrošinās, putnu pavasara migrāciju laikā to regulējot atbilstoši dabas parka “Svētes paliene” aizsardzības mērķiem.

 

Apmeklējot dabas parku, īpaši svarīgi ievērot:

– atkritumus paņem līdzi, aiz sevis neko neatstājot;

– netraucē putnus, vērojot tos, īpaši to ligzdošanas vai migrācijas laikā – laba optika (binoklis vai teleskops) ļaus saglabāt tolerances distanci;

– neplūc augus;

– ugunskurus kurini tikai šim mērķim paredzētās vietās un ievēro ugunsdrošību;

– nakšņošanai teltī izvēlies tūristiem labiekārtotas apmetņu vietas ārpus dabas parka;

– iepērcies vietējos veikalos un atbalsti vietējo uzņēmējdarbību;

– cieni vietējo iedzīvotāju tradīcijas un dzīvesveidu;

– ziņo par novēroto dabā vai citu izdarītajiem pārkāpumiem.